Roksta autore: Ināra Groce, žurnāls “A12”

Leidzeigi Latgolai, Italejis Kalabreja ir Eiropys Savīneibys rūbežregions pi jiurys rūbeža. Tuoļuok Afrikys kontinents. Syltais klimats i gluosmainuo jiura pīrūbežai nanūdrūsynoj uzplaukumu i turistu pīplyudumu. Izjamūt migrantus, kurim Kalabreja ir pyrmais uzjimšonys tranzitpunkts. Italejis nūmaļajā Kalabrejis regionā īdzeivuotuoju skaits sasamazynoj, sev sātu i jaunīši, i migranti meklej tureigajūs zīmeļūs voi māroj ceļu iz sapynu zemi Zvīdreju, Vuoceju.

Voi viņ Latvejis lauki tukšojās i kai itamā jūmā dorbojās cytu rūbežu īdzeivuotuoji? Sasatykom ar muosu Emanuelu, kura dorbojās Redžo di Kalabrejis regionalajā katuoļu kristeigajā lobdareibys centrā. Italejis dīnvydūs bezdorbs ir problema, tūmār mozkvalificātus dorbus ari ite brauc struoduot uorzemnīki. Emanuela dorbojās ar migrantim i pyrma nazcik godu pyrmais īceļojušais dorbaspāks beja ekonomiskī migranti nu Filipinu, puorsvorā sīvītis, kurys niule Italejā struodoj par apryupātuojom i muojkolpuotuojom. “Boguotuos saimēs olgoj taišni filipinītis, partū ka juos pīzeist par struodeigom i pīkluojeigom. Italejis dīnvydus par suoku starta vītu izalosa ari gruzini i ukraini, latvīšu gon te tik daudz nav. Dzeive dīnvydūs ir daudz lātuoka, Milanā daudzi dorba maklātuoji vīnkuorši navar atsaļaut dzeivuot. Tūmār dorba īspiejis ir īrūbežuotys, daži pastruodoj lauksaimnīceibā, bet tī ir tikai pagaidu dorbi, partū dzeivoj nu rūkys mutē. Italīši jim izīrej sātys, kuramuos poši nagrib dzeivuot. Taidys var dabuot par 150–200 eiro mienesī. Prūtams, apstuokli tī ir nikaidi – uora tualetis. Svareigs atbolsts ir ari italīšu volūdys kursi, kurus nūdrūsynoj vītejuo škola. Italejā pādejuos vieliešonuos lelu atbalstu ir dabovuse parteja, kura ir pret imigrantim. Pīaug rasisms, italīši nūsaslādz sevī. Es varu drūsai apgolvuot, ka kotram tei nūstuoja puorsamej, kod īsapazeist ar kaidu imigrantu personeigi, uzklausa juo stuostu.”

Italejis dīnvydūs seniori aktivi īsasaista breivpruoteigajā dorbā, eipaši lobdareibys organizacejuos. Vinčenca sovu breivū laiku veļtej sarunom ar puorceļuotuojim nu Afrikys. Pošvaļdeibai tryuks finansiejuma, lai īsasaisteitu īceļuotuoju problemu rysynuošonā. “Sabīdreibā volda nagativa nūskaņa pret imigrantim, koč jī vysbīžuok ir lobi cylvāki. Mes dorom, kū varim, bet myusu īspiejis ir īrūbežuotys. Pyrma nazcik godu beja vīgluok atrast dorbu, tok niule situaceja ir puorsamejuse. Ite ībraucieji atrūn sezonalus dorbus, nūvuoc apeļsinus voi citronus. Imigranti teik ekspluatāti, samoksoj kaidus 20 eiro par dorba dīnu. Naktis jī pavoda vacuos lauku sātuos, graustūs, kur reizem izaceļ vysaidi incidenti, guņs nalaimis.” Vinčenca stuosta ari par italīšu jaunatni, kura puorsvorā dūdās meklēt dorbu iz zīmelim. “Maņ ir treis dāli, div dzeivoj Floreņcē i vīns Turinā. Izgleituoti jaunīši dūdās paceli. Mozuok izgleituoti ir gotovi struoduot mozkvalificātus dorbus, dzeive te ir lātuoka. Vīneiguo nūzare, iz kū te var cerēt, ir turisms. Tok ari ar tū naīt vīgli. Uzjāmumā ir juoīgulda. Pīmāram, lai attaseitu sovu veina dareitovu, juosariekinj, ka pyrmūs septeņus godus peļnis nabyus, partū ka nabyus vēļ veina. Pi tuo, īguļdejumi jau nav viņ veinūgu stuodi, juoguodoj ari īkuortys. Vīgluok ir pošam īt struoduot jau asūšā veina dareitovā. Tī jaunīši, kas grib koč kuo dasnīgt, izstudej Kalabrejā i dodās paceli. Īspiejams, palykušī nav cīš uzjiemeigi. Muns dāls ir izavuiciejs par IT inžineri, te jis vyspuor navar atrast dorbu, tok Turinā tū izreiz pīduovuoja. Jaunuokais dāls, kurs dzeivoj Floreņcē, studēja farmacejis kimeju. Jis grib nūsadūt zynuotnei, kas ite iz vītys nav varams.”

Kristeiguo centra jurists Valentino pīzeist, ka pīrūbežys regionam nav nuokūtnis. Taida ir Francejai, Beļgejai, Anglejai, Zīmeļeiropai. Kalabrejā nagrib palikt. Italīšu jaunīši ite grib viņ dabuot izgleiteibu i piec tam dūtīs paceli. Ari vysaidu jūmu profesionali voi uorsti – ka grib palikt par lobu uorstu, brauc paceli. Nui, daži palīk, bet lobuokī aizbrauc. Pīmāram, pāvesta Franciska uorsts ir nu Kalabrejis. Ka ir biznesa idejis un gribiešona te koč kū atteisteit, ir juomoksoj mafejai. Tū ite sauc par Ndrangheta. Jei ir saisteita ar vītejūo ekonomiku i politiku. Jai nav nikaidu sentimentalu vierteibu, viņ ekonomiskuos interesis. Imigrantu ekspluatiešona mafejis interesēs ari nav ratums. Ir gryuši pasaceit koč kū optimistisku, partū ka mes redzim, ka situaceja pasaslyktynoj. Jaunīši aizbrauc, emigrej. Nu ūtrys pusis, ari ībraucieji grib dabuot dokumentus i dūtīs tuoļuok. Te palīk tī, kas saisteiti ar vaļsts puorvaļdi. Vaļsts puorvaļdē Kalabrejā dorbojās Davids Grilete, kurs sevi tūmār pīzeist par rūbežregiona patriotu. “Maņ pateik te. Nagrybu nikur dūtīs. Muna muosa dzeivoj Dubaijā, bruoļs gon ir palics te, struodoj par psihologu bieglim. Tys ir muns regions. Te ir daudz problemu, pīmāram, mafeja. Jei niule palykuse storptautiska, dorbojās i Italejis zīmeļūs, i Vuocejā, Niderlaņdē i Serbejā. Redžo di Kalabreja ir muna piļsāta. Es grybu te palikt, lai palobuotu ite situaceju. Es caru, ka maņ izadūs.”

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.