Roksta autore: Vineta Vilcāne

Oduma Mickeviča Universitatis Poznaņā profesore NIKOLE NAUA (Nicole Nau) jau vaira kai 20 godus pietej latvīšu volūdu, laika gaitā juos viereibu pīsaisteja latgalīšu volūda. Tai jei veļtejuse vairuokys zynuotniskuos publikacejis, izdavuse angļu volūdā gruomotu par latgalīšu volūdys gramatiku. Nikole regulari brauc iz Latgolu i teikās ar sovim Latvejis kolegim i latgalīšu volūdys entuziastim i īsasaista latgalīšu volūdys saglobuošonā i populariziešonā.

Kai roduos iņterese par latvīšu volūdu?

Latvīšu volūdu jau vuicejūs, studādama doktoranturā Vuocejā. Piec doktora grada dabuošonys maņ nabeja dorba zynuotnē, izdūmuoju, ka braukšu iz Reigu, nūdzeivuoju tī mienesi. Latvejā pavadeitais laiks mani cīši īspaiduoja, i saprotu, ka varātu pieteit latvīšu volūdu. 1995. godā es suoču struoduot Kīlis universitatē i sovu habilitacejis dorbu raksteju jau par latvīšu volūdu. Piec tam, kai beidzēs leigums universitatē, 2001. godā puorsacieļu iz Latveju i nūdzeivuoju ite treis godus, piec tam maņ pīduovuoja profesoris vītu Poznanis universitatē, kur es suoču vuiceit latvīšu volūdu.

Kurā šaļtī īiņteresēja latgalīšu volūda?

Dzeivuodama Reigā, es beju dzierdiejuse par latgalīšu volūdu, bet tymā šaļtī par tū nebeja iņteresis, beju aizjimta ar latvīšu volūdu. Pietejūt latvīšu volūdu, pi manis tyka vīns audioīroksts, kurā sīvīte nu Viļānu runuoja latgaliski. Tys pīsaisteja munu viereibu, partū ka runuotuoja lītuoja logoforiskū pronomenu*, kas myusu dīnu latgalīšu volūdā zuds.

Leluoka iņterese par latgalīšu volūdu maņ roduos kaidā 2006. godā, kod jau struoduoju Pūlejā. Kolege maņ pastuosteja par Stefanejis Uļanovskys 19. godu symta beiguos Viļānu pusē pīraksteitajom puosokom latgaliski. Suoču tuos pieteit, i mani īiņteresēja latgalīšu volūda. Tymā šaļtī mani tik cīši naiņteresēja volūdys viesture, kai tuos īkšejuo sistema, kai volūda funkcionej.

Ar latgalīšu volūdu esi saisteita jau gondreiž 15 godus. Atsaverūt iz itū laiku, kai mainejusēs latgalīšu volūdys situaceja?

Pa munam, situaceja ir meinejusēs iz lobū pusi, volūda teik aizviņ vaira lītuota i palīk radzamuoka. Pyrma 15 godu latgalīšu volūda beja gondreiž napamonoma publiskajā telpā, niu, pīvadumam, ir vaira uzrokstu latgaliski, ari cylvāki vaira runoj latgaliski publiskajā telpā. Agruok sovā storpā latgalīši kautrējuos runuot latgaliski, kod kluotyn beja kaids nalatgalīts, niu jiutās breivuok. Ari latgalīšu muzykys grupys palīk popularys vysā Latvejā. Tūmār jūprūjom vairums volūdys runuotuoju tū naskaita par svareigu atteistomu lītu, pastuov komplekss.

Kai latgalīšu volūda izaver Eiropys kontekstā?

Latgalīšu volūda ir regionala volūda, es ar tū nadūmoju kaidu oficialu statusu, bet gon apstuokli, ka tū pamatā lītoj konkretā vaļsts regionā, tei funkcionej kai regionala volūda. Latgalīšu volūda ir cīši saisteita ar vaļsts volūdu, partū tuos lītuotuoji nasajiut pīdereigi kaidam cytam etnosam, bet ir daļa nu nacejis. Ari cytuos Eiropys vaļstīs ir regionaluos volūdys, pīvadumam, kašubu Pūlejā, lejisvuocu volūda Vuocejā. Es radzu vairuokys paralelis storp Latveju i Vuoceju. 13.–14. godu symtā lejisvuocu volūda beja stypra i lela volūda, beja gon raksteiba, gon literatura, bet 16. godu symtā jei suoce zaudēt sovu poziceju, faktiski Baļtejis vaļstīs lejisvuocu volūda turējuos ilguok, myusu dīnuos tei funkcionej kai dialekts. Lejisvuocu volūdys runuotuoji sevi skaita par vuocīšim, volūdnīki soka, ka lejisvuocu volūda ir atsevišķa volūda, bet poši runuotuoji soka, ka tys ir dialekts. Preteja situaceja tam kai Latvejā. Latgalīšu volūda ir lobuok saglobuota nakai lejisvuocu volūda. Francejā ir vairuokys regionaluos volūdys, Lelbritanejā ari, pīvadumam, skotu. Kod runojam par Eiropys volūdom, mes bīži dūmojam par lelajom volūdom – franču, vuocu i tt., aizmierstam, ka ir ari mozys volūdys.

Itūvosor tu vairuokys nedelis pavadeji Latgolā, tikīs ar školuotuojim i latgalīšu volūdys entuziastim. Kaidi ir tovi nūvāruojumi, kaida ir latgalīšim attīksme pret sovu volūdu?

Attīksme ir cīši dažaida. Es vysvaira runuoju ar školuotuojim, jī ir apzineigi, dūmoj ari par pareizeibu. Asu nūvāruojuse attīceibā gon iz latgalīšu volūdu, gon ari latvīšu literarū volūdu, ka latvīšim ir baist pīlaist klaidys i ka pastuov prīkšstots, ka koč kur ir pareizais variants, pastuov pasauļaušona iz autoritatem, ka jī zyna vyspareizuok. Tūmār juosaprūt, ka cylvāki bīži viņ narunoj “pareizi”, raksteituo volūda nu runuotuos atsaškir. Tys ir normali. Asu nūvāruojuse gadīņus, kod cylvāks breineigi runoj latgaliski, bet tod jam sūpluok goduos, pīmāram, filologs i itys cylvāks soka “es napareizi runoju”. Itaidi gadīni nūzeimoj, ka cylvāki sovu izlūksni augstai naviertej, nasaprūt, ka tei ir vierteiba i ka runuotuo volūda var atsaškiert nu raksteituos. Tys laikam Latvejā īt nu školu, ka ir vīns pareizais variants, kuru zyna tikai zynuotnīki, školuotuoji, navys runuotuoji. Bet ir ari cylvāki, kas, pa munam, na tik labi runoj latgaliski, pīmāram, runā lītoj latvīšu literaruos volūdys vuordus, bet ir cīši par sevi puorlīcynuoti.

Beji ari vosorys kursūs školuotuojim “Vosoruošona”, kaida piecgarša palykuse?

Mani cīši šokēja fakts par školu sliegšonu Latgolā. Tys manī īvīš bailis, ka slādz školys, verūtīs tikai piec škoļnīku skaita, tys īs par švaku na tikai Latgolai, bet Latvejai. Tī ir draudi. Es taiseju anketu školuotuojim, kur vaicuoju, kas ir vysleluokī škieršli latgalīšu volūdys vuiceišonai, vīna nu školuotuoju anketā atzeimuoja, ka vysleluokī draudi latgalīšu volūdai ir školu sliegšona. Itys fakts mani satrīc.

“Vosoruošonā” es satyku breineigus školuotuojus, kas dūmoj par latgalīšu volūdu i kai tū vyslobuok īvuiceit bārnim.

Pārn Rēzeknē nūtyka pādejuo latgalistikys konfereņce, tu daudzus godus beji vīna nu tuos organizatoru. Voi ir dūma nuokūtnē organizēt koč kū storptautiskā leiminī latgalistikai?

Itūšaļt ir klusums. Pagaidom ir puoruok moz zynuotnīku, kab taiseitu atseviški latgalistikys konfereņci, nuokūtnē, pīvadumam, varātu byut konfereņce par regionalajom volūdom, kur vīnu daļu veļteitu latgalistikai. Kod suocem organizēt latgalistikys konfereņci, ceriejom, ka ītai temai pīsavērss aizviņ jauni cylvāki, bet myusu cereibys napīsapiļdeja.

Esi izveiduojuse sātyslopu latgalīšu volūdys vuiceibom ltgnui.com. Pastuosti vaira par itū lopu.

Sātyslopa vysvaira dūmuota cylvākim, kas vuica ci grybātu vuiceit latgalīšu volūdu, kab varātu atrast konkretus aizdavumus, kurus var jimt i īt klasē, ari idejis, kai pošim veiduot aizdavumus. Školuotuoji soka, ka jim nav juoveidoj aizdavumi, ka tam nav laika, tūmār fakts ir, ka kotrs rodūšais školuotuojs izstruodoj sovus aizdavumus. Ka kaids školuotuojs ir kū izstruoduojs, tod varātu īsyuteit, publicēt i cyti školuotuoji varātu itū materialu izmontuot stuņdēs. Tī ari ir saitis iz cytu olūtu, kas nūder vuiceibu procesam. Latgalīšu volūdys vuiceišonai ir dīzgon daudz materialu, bet jī ir dažaiduos vītuos i juomeklej, sātyslopā raugu tūs apkūpuot vīnuvīt.

Vosorā beji Nīderlandē i apmeklieji frīzu školys, kū nu Nīderlandis pīredzis varātu eistynuot Latvejā?

Nīderlandē Frīzlandē vairuokys školys ir trilingvalys, tys nūzeimoj, ka školā vuiceibys nūteik treis volūduos – vaļsts volūdā, kas ir holandīšu, frīzu – regionalajā volūdā — i angļu volūdā. Jim tys veiksmeigi struodoj jau 20 godus, bet nazynu, voi itaidu modeli varātu īvīst Latvejā, kur vuiceitu latvīšu literarū, latgalīšu i angļu volūdu.

Nu Nīderlandis varātu vuiceitīs attīksmi, ka bārnim ir juosavuica vairuokys volūdys. Jūs pietejumi ruoda, ka bārnim, kas vuicejušīs trilingvalojuos školuos, ir tikpat lobys sekmis vaļsts volūdā kai bārnim, kas vuicejuos školuos, kuruos ir tikai vaļsts volūda. Nav pamata bažom, ka bārnim varātu rastīs problemys ar vaļsts volūdu. Nav juosabeist nu latgalīšu volūdys lītuojuma školuos. Ka tū dareis pruoteigi, bārnim tys byus tikai pozitivi, tys nanūzeimoj, ka jim byus švakuoka latvīšu literaruo volūda.

Kur tev Latgolā vysvaira pateik?

Maņ nav mašynys, par tū puorsavītoju ar sabīdriskū transportu. Maņ daudz kur pateik Latgolā, eipaši pateik azari i piļsātys. Vīna nu taidu ir Ludza, interesanti ruodīs, ka tik mozā vītā ir dažaidu konfeseju dīvnomi i azari. Maņ ir ari lobs īspaids par Preilim, tī pyrma diveju godu dzeivuoju vairuokys dīnys. Maņ ari pateik Kruoslova i ari Rēzekne.

*Nikolis Nauys rokstu par logoforiskū pronomenu var skaiteit ite.

Karteite: portals lakuga.lv

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.