Roksta autore: Sandra Ūdre

Ni myusu dīnu pasauļs, ni senejūs civilizaceju atteisteiba nav īdūmojama bez tierdzyskūs sakaru. Tiergā varēja paruodeit sovu, pasavērt svešuo, varbyut pajimt i pījimt. Tiergā veiduojuos stereotipi vīnam par ūtru i sevi. Tū atkluoj ar tierdzeibu saisteitais vuordu kruojums.

Tierdzeiba ci tierdznīceiba?

Vaicuojumu, kai pareizuok raksteit – tierdzeiba ci tierdznīceiba – aizdūd jau Mikeļs Bukšs emigracejā izdūtajā latgalīšu žurnalā “Dzeive” (1967, nr. 86), jubilejis reizē raksteidams par Rēzeknis Tierdzeibys školu. Atsasaucūt juo aicynuojumam nasmuodēt damiersta latgalīšu vuorda, itymā rokstā lītuots tierdzeiba, na myusu dīnu tekstūs jau dajiuktais tierdznīceiba.

Nu vuorda tiergs darynuoti ar tierdzeibu saisteiti pamatjiedzīni – tierguot(īs), tierdzuons, tierguotuojs, tierdzeiba i niule dominejūšais tierdznīceiba. Pādejam nūzeime paruoda jau iz nūsadorbuošonys profesionalys īvierzis. Vuordu tiergi lītoj sadzeivis darejumu nūzeimē. 20. g. s. 20. godūs Latgolā i runuos, i presē populars ir vuords torgi ‘mozuoksūleišona’, kū veicynuoja agraruo reforma.

Tiergs

Vuordam tiergs vuordineicuos atrūnams nazcik sinonimu: jarmanka, kirmašs ‘godatiergs’, opluots, poluots, polots ‘atlaidu tiergs, tierga laukums’.

Viesturiski leluoks tiergs sakryta ar bazneicys atlaidu svātkim, partū ka tod beja lels ļaužu pīplyudums. Kirmašs pajimts nu pūļu kirmesse, sovutīs jī pajāmuši vuocu Kirchmesse ‘bazneicys godatiergs’.

Latgalīšim napateik tierguotīs

Nu seneju laiku nūsajimšona ar tierguošonūs davuse īspiejis i īsadzeivuot tureibā, augstā sabīdryskā stuovūklī, i riskēt, t. i., tikt apzogtam, aplaupeitam tuolejūs ceļūs, apmuoneitam. Tierguošonuos varēja byut viņ epizodiska, kab realizēt sovus ražuojumus, ci cylvāka golvonuo nūsajimšona.

1858. gods Jana Kurmina pūļu-latiņu-latvīšu vuordineicā pūļu ekvivalentam Targownik atbylst Piercejsz. 20. i 21. g. s. vuordineicuos cylvākam, kas nūsadorboj ar tierdzeibu, atrūnam gona apzeimuojumu: tierguotuojs, tiergūņs, tierdzinīks, tierdzuons (ari nūzeimē ‘cylvāks, kas apmeklej tiergu’), kupcs, kupčs, barišnīks, tierdzeibys darbinīks.

Tūmār latgalīša vyspuorejs prīškstots par tierdzuonu, tū paruoda ari literari teksti, saisteits ar plašuokā apleicīnē labi pazeistamu ebreju tauteibys cylvāku, kū vāluokūs laikūs nūmaina lauku veikala puordevieji.

Kuļneši, tarbani, kruceli

Ebreji kai seiktierguotuoji 18. g. s.–20. g. s. 40. godūs ir bīžuokī gosti Latgolys zemnīka sātā. Latgalīšu frazeologejā nūsastyprynuojs pījāmums par jim kai tureigim i veiksmeigim, tūmār nu zemnīka i kristīša redzīņa nagativi vārtātim ļaudim: naudys kai pi žeida; buožās kai žeids ar siļčem; tiergojās kai žeids; vajaga dzeivuot kai bruolim, riekinuotīs kai žeidim.

Ebreji peļneidamīs izvoduoja precis ar zyrgu, tī, kam braucamuo nabeja, guoja kuojom ar kuleiti ci veikši puor placu. Jūs ekspresivi apsauce par kuļnešim, paunu žeidim, pauninīkim, tarbanim, krucelim. Par latgalīti situacejā, kod īrauga ar veikši, pasasmej: Kur tu taids kai kuļness? ci Voi tu jau niu par kuļnesi? Dūmojams, vuordu tarbans i kruceļs agruokuo leksiskuo nūzeime damiersta, a pasastyprynuojuse nagativuo emocionaluo nūkruosa. Lītuvīšu volūdā tarbininkas nūzeimoj ‘ubogs’, a kručas ‘zaglis, cylvāks bez naudys’. L. Latkovskis pīmiņ, ka Varakļuonu pusē par krucelim sauce tūs ebreju tierguotuojus, kas muoneja iz svora, māra ci precis kvalitatis, itys līk vuordu kruceļs saisteit ar krīvu крутить puornastū nūzeimi ‘muoneit’. Bet Sakstagola pogostā ir pīraksteita īsauka Kruceļs, kas naatsateic ni iz ebreja, ni iz tierdzeibys, juos motivaceju skaidroj ar cylvāka saceitū, struodojūt pi kuļmašynys, tū pošu krīvu vuordu крутить pavielis formā крути! taisnā nūzeimē.

Barišnīki

Pi darejumu ar zyrgim par tierguotuojim folklorā pasaruoda čyguoni, tys pīdar pi stereotipa par jim. Zyrgu tierguotuojus agruok Latgolā sauce par barišnīkim, bet itū vuordu attīcynoj ari iz tierguotuoju vyspuor.

Boltkrīvu volūdā historisms барышникъ nūzeimoj ‘darejumu starpnīks’, tuos pošys saknis vuorda барыш ‘mīlaste par gūdu darejumam’ izceļsmi saista ar naindoeiropīšu volūdom, kas atsateic iz mīra nūsliegšonu i tml. lītom. Nu ituos saknis vuordu latgalīšim niule pazeistamuoka baryši, kū lītoj vuordu savīnuojumā byut barišūs, sadzert barišus, barišu dzeršona. Kai sinonimu tam lītoj magaričys, magariču sadzeršona.

Kolporteri i škaplernīki

Drukys aizlīguma laikā (1865–1904) Leitovā i Latgolā eipaša kontrabandys prece ir gruomota. Leitovā apstuokli ir lobvieleiguoki: gruomotys var drukuot Mozajā Leitovā, a juos izplota kontrabandisti knygnešiai ‘gruomotneši’. Tys ir palics par kulturys viesturē svareigu tālu, myusu dīnu Leitovā, kur 16. marts ir Gruomotneša dīna. Latgolā kontrabandys gruomotu izplateišona juopīzeist par epizodisku, tik nazkurūs ebreju tierguotuoju iniciativu.

Vāluok, 20. g. s. 20.–30. godūs, ari Latgolā pasaruoda ar gruomotu tierdzeibu saisteiti franču volūdys svešvuordi kolports, kolportaža ‘gruomotu iznosuošona’ i kolporters ‘ceļojūšs gruomotu tierdzuons’. Itū nūsadorbuošonu paraudzejušais Juoņs Cybuļskis atmiņuos “Myuža dīnys, myuža dūmys” (1995, 155) roksta: Tōlaika sabīdreibā vaļdeja pasivitate un mīgaineiba, bez pošīrūsmis un energejis beja ari studejūšō jaunōtne, kas naredzēja un leidza ar tū ari naizmontōja īspiejis caur kolportažu īpasazeit ar dzimtinis sātom, ļaudim un dobu, papeļneit naudu studijom.

Puotoru gruomotys reizē ar škaplereišim (religiskuo kulta prīškmati) puordeve škaplernīki. Saprūtams, jūs izlyktuos precis i tierguošonys vīta beja Bazneicys sakraluo ryta sastuovdaļa i nūtyka bazneicys teritorejā.

Kramnīki i karčaunīki

Bez ceļuojūšūs tierguotuoju beja taidi, kas piercieju gaideja sovuos telpuos – veikalā. Krams 20. g. s. suokuos ir dominejūšais tierguošonuos vītys apzeimuojums, kai iz tuo ruoda tuo laika avīžu teksti. Attīceigi kramnīks – tierguotuojs kramā, a vuordus būdnīks i veikaļnīks lītuos vāluok.

Padūmu īkuorta 20. g. s. 60. godūs lauku latgalīša kasdīnā īnese vuordu autolavka ‘tierdzeibai apreikuota mašyna’ nu krīvu автолавка, kas daudzūs Latgolys mozuok apdzeivuotūs styurūs pazeistama ari myusu dīnuos. Sovpateigais veikals iz skrytuļu atguodynoj ceļojūšūs ebreju tierguotuojus, viņ jaunā kvalitatē.

Styprūs dzierīņu tierdzeiba saistuos ar krūgu i krūdzinīku, krūdzineicu, vacuokā vuordā karčaunīku i karčauneicu. Taidi vuordi ir boltkrīvim (карчмаръ, карчмарка, карчмиха, корчмаръ, корчмарка, кочмит) i lītuvīšim (karčemninkas). Krūgi kai alkohola puordūšonys vītys pyrma tuo bejušys vītys, kur paboruot, atpyutynuot posta vediejus i puormeit zyrgus. Latgolā zyna vuordu karči ‘ākys, kur taisa ēst i boroj’, kam ar pīmynātajim tuos pošys saknis vuordim radzama etimologiska saisteiba.

Publicitatis karteite.

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.