Ar Dmitriju Nikitinu sasarunuoja Edeite Husare

Beja vosorys vyds, juļa vokors, garais kuozu golds. Preteimā atsasāst puiškins i soka: “Edeit, a tu mani atguodoj?” Maņ lelys acs i drebeleigs “Nā…”. “Rogovkys “Atzolys”!” “Paga, paga, kai tev pavuorde?” Atmiņa atause i saprotu, ka Dmitriju Nikitinu nu Kuorsovys atguodoju gon. Seminars jaunīšim “Atzolys” Rogovkā beja seņ, vaira nikai pyrma desmit godu, bet digitaluo marketinga i socialuo teikla “Facebook” eksperts Dmitrijs ir niu. Aicynuoju jū iz sarunu par pīaugšonys izvēlem, digitalū pasauli i latgalīšu volūdu tod, ka dzymtuo ir krīvu.

Nu turisma menedžera par “Facebook” ekspertu

Dmitrijs ir nu Kuorsovys, studieja Danejā, niu dzeivoj Reigā i stuodoj iMarketings.lv par socialuo teikla “Facebook” (iz prīšku – FB) ekspertu – voda kursus i nūsadorboj ar FB reklamom. Dmitrijs par itaidu karjerys virzīnu stuosta: “Kliušona par digitaluo marketinga ekspertu saguoja dīzgon najauša, tys nabeja apzynuots sūļs. Danejā studieju turisma menedžmentu, studejuos beja viņ eiss kurss par socialajim teklim, par kurū dreiži viņ i aizmiersu. Piečuok praksis vītu izavielieju Latvejā, suoču struoduot vīsneicā, rezervaceju nūdaļā. Vīnā breidī saprotu, ka asu puoraudzs tū vysu, nagrybu vaira, i maņ pīduovuoja puorīt iz dorbu marketinga nūdaļā, nūsadorbuot taišni ar socialim teiklim. Es par tū nikuo daudzi nazynuoju, beju drupeit nūsabeids, bet pīkrytu, vys tik jauns izaicynuojums! Piečuok pošvuiceibys ceļā skaiteju rokstus, blogus, suoču nūsadorbuot taišni ar satura veiduošonu lopom, drupeit beja reklamys, bet cīši moz. Piečuok otkon saprotu, ka asu puoraudzs vīsneicu, tod Feisbukā īraudzeju sludynuojumu, ka teik maklāts FB reklamys specialists, dasasaceju. Tūlaik gon bez cīši lelys pīredzis, bet ar lelu gataveibu vuiceitīs – otkon daudzi vuicejūs pats, guoju iz kursim, tai niu jau godu varu sevi saukt par “Facebook” ekspertu. Cikom es itymā sferā radzu cīši daudzi īspieju, kur pylnveiduotīs. Varbyut reitu tiks izdūmuota aplikaceja, kas byus jaunais feisbuks, bet tī ari byus reklamu integracejis. Taidā ziņā naradzu itam gola. ”

Kod vaicoju, voi Dmitriju nabīdej tei dreižuo digitalūs lītu maineiba, jis atsoka, ka taišni tys ruodūtīs interesanti. Kotru dīnu juomeklejūt jaunys viests, jaunys pīejis, juoeksperimentejūt, i jam taišni pateikūt dinamika, ka kotra dīna ir sovaiduoka, ka esi spīsts dareit jaunys lītys, vysu laiku dūmuot ar golvu, vajagūt vuiceitīs – navar palikt tī, kur esi. Ari ar tū, ka tys, kas beja aktuals vakar, bet šudiņ vaira nā, naasūt cik troki – jaunuos socialūs teiklu funkcejis naasūt jau tik iz nedeļu voi mienesi, asūt ilguokam laikam. “Ka nazkū esi palaids garum, esi suocs īpazeit vāluok par cytim, tod gon esi nūkaviejs – puorejī jau sūli prīškā i suoc izmontuot koč kū jaunu. Juosekoj leidza vysu laiku! Taipat vēļ i vēļ juoīt iz seminarim, juoskaita jaunumi. Koč gon leluokuo daļa informacejis, kas teik izmontuota, ir nu Rītumu, bet tī cylvāki sovaižuok izavad internetā. Uorzemēs daudzi vīgļuok nūteik pierkumi internetā, Latvejā gon – ļauds apsavērs, bet vīnolga nūīs iz fiziskū veikalu i nūpierks tū pošu lītu tī. Deļ tuo Latvejā juomeklej jaunys pīejis, kai cylvākus puorlīcynuot, ka ari pierkšona internetā ir drūsa, ārta i vīgļuoka. Regionūs ir vēļ mozuok internetpierkumu. Izaicynuojums ite ir – internetu jau lītoj vysur, tik kai tū dora. Tod juostuosta ari regionūs, kai reklamētīs feisbukā, kai izmontuot digitalū marketingu sova biznesa, par pīmāru, lauksaimisteibys atteisteibā, ka tai var vysā paplašynuot sovu klientu lūku. Juostuosta, ka tys ir aktuali niu, ka tū var izmontuot jau reitu, na piec mieneša, goda, i tys var nest rezultatus.”

Pa munam, ari digitaluos lītys vajadzātu vuiceit jau školys laikā, jo na vysi nūbrauc studēt iz augstškolu, palīk iz vītys, bet taidys zynuošonys paleidz atteisteit uzjāmumu i leidza ar tū regionu.

Dmitrijs na cīši pīkreit uzskotam, ka “Facebook” izmierstūt: “Vīnolga daudzi cylvāku itū teiklu izmontoj. Nui, varbyut tei paaudze palīk vacuoka, bet tys nūzeimej, ka pasalelynoj pierktspiejeiga auditoreja. Jaunīšim naudys nav cik daudzi. FB ir vīns nu vīnkuoršuokūs i efektivuokūs reiku, kurū izmontuot reklamā. Pat ar mozu īsadzilinuošonu jau var dabuot lobuma. Ir ari Instagram reklamys, gon jau dreiži i Latvejā byus Whatsapp reklamys, bet FB ir lobs pamats, iz kuo taiseit uzjāmuma digitalū strategeju. ” Dmitrijs dūd ari vairuokus padūmys par digitalū marketingu, kas varātu nūderēt Latgolys uzjāmumim – suokt i sataiseit “Facebook” uzjāmuma/organizacejis lopu i nasabeit byut drūsmeigim i eksperimentēt, byut smīkleigim voi provokativim, cytaiž internetā izaceļt navarūt, juobyut drūsmeigim.

Nūbraukt, kab piečuok atsagrīztu

Koč pats ir nu Kuorsovys, vydsškolu Dmitrijs pabedze Rēzeknē, piečuok turisma menedžementa studejis Danejā. Iz vaicuojumu, aiz kuo taida “paceli braukšonys” izvēle, Dmitrijs stuosta: “Tys, ka es piec deveituos klasis aizguoju iz Rēzekni, jau īvuiceja patstuoveibu, nasabeišonu izleist nu komforta zonys. Studejis Danejā izavielieju deļ tuo, ka tī ir bezmoksys izgleiteiba i ruodejuos, ka varbyut tai piečuok byus vaira īspieju. Nūdzeivuoju tī treis godi, beja dūmys, ka varbyut juopalīk, bet vysu laiku gribiejuos iz Latveju, iz kureini kotru atvalinuojumu i brauču, kab satyktu saimi, draugus. Pādejā kursā, kod vajadzieja izavēlēt praksis vītu, pasaruodeja īspieja izīt praksi Reigā, tai i atsagrīžu. Uzskotu, ka tei beja cīši loba pīredze, kuru, vyss var byut, ka muocūtīs ite, nadabuotu i nabyutu tī, kur es niu asu. 19 godūs nūbraucu vīns pats iz jaunu vaļsti, kur maņ nav nivīna pazeistamuo, bet dabuoju dorbu, varieju sevi uzturēt i vacuokim nazkū paleidzēt, studieju, atrodu draugus i var saceit, ka tys nūryudieja pīaugušūs dzeivei. Koč ari piec studeju iz reizis atsagrīžu Latvejā, vys tik tī treis studeju godi beja forši! Cytim jaunīšim itaidā gadīnī vysod īsoku klauseitīs sevi. Braukt iz uorzemem i dūmuot, ka tei ir atbiļde vysam – tai nav juosaver. Dreižuok juodūmoj par tū, kū pats vari, kai vari sevi atteisteit Latvejā. Varbyut es tū pošu i byutu sasnēdzs Latvejā, bet tei beja vēļ kluotyn interesanta pīredze. Ari volūdys īsavuiceišona – volūdys pošu reizi ir cīši svareigys. Ka ir mierkis, deļ kuo braukt, tod ir juobrauc!”

DJ Guntix filmys i latgalīšu volūda

Ar Dmitriju īsapazynom “Atzoluos” i cytaiž kai viņ latgaliski ar jū naasu runuojuse, Dmitrijs atkluoj, ka saimē runoj krīviski, tei ir juo dzymtuo volūda: “Saimē runojam krīviski, školā runuoju latviski, bet

latgaliski runuot, lai cik i tys smīkleigi nabyutu, īsavuicieju nu DJ Guntix filmu, nu “Maltečkys” i tod puorejūs.

Vierūs, atguoduoju frazys, saprotu, kū tys nūzeimoj. Ari draugi runuoja latgaliski, runuoju ar jim kai kasdīnā futbola treneņūs, tai i školā, īsavuicieju arviņ vaira i vaira. Interese par volūdu roduos, kod saprotu, ka draugi runoj sovaiduokā volūdā nikai es, tys beja kaidu 12–13 godu vacumā. Kod nūbrauču iz “Atzolom”, izzynuoju vēļ vaira – ka latgalīšu volūdai ir ari gramatika, ka navar “kai dzierdi, tai roksti”. Smīkleigi, bet “Atzolys” maņ lyka saprast, ka latgaliski var runuot ari ar meitinem, jo īprīšk runuojom sovā storpā tik ar puišim. Niu saīt, ka ar draugim leluokū daļu runoju latgaliski, ari Reigā daudzi runoju. Kolegi, kod kaids pīzvona i es runoju latgaliski, interesejās, prosa, lai koč kū īvuicu. Tod nu es runoju latgaliski, jī ari rauga imitēt.” Dmitrijs tur, ka latgalīšu volūda Latgolā ir cīši svareiga: “Tei ir myusu volūda! Volūda ir pyrmais, ar kū indeņtificej Latgolu. Pyrmais, kas cytim īīt golvā, ka “tu nu Latgolys, taitod runoj latgaliski!” I piečuok tod jau tī cyti stereotipi. Volūda ir myusu kolorits.”

Breivajā laikā Dmitrijs sportoj, kod ir īspieja, rauga saspēlēt futbola. Itūgod ar draugim ir aizaruovs ar pruota spēlem, cīši lobus rezultatus paruodejuši, pīsadolūt spēlē “Cietie rieksti”. Iz Kuorsovys pruota spēlem “Aļbertu” gon jam vēļ naasūt saguojs nūbraukt. Kod vaicoju, kai Dmitrijs kaidam vacuokam cylvākam stuosteitu, ar kū jis nūsadorboj, kas ir tys “Facebook” eksperts, jis nūsmej: “Es saceitu, ka ruodu reklamys mozā televizorā, kuram nav vodu!”

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.