Roksta autors: Sandra Ūdre

3. novembrī Rēzeknis Tehnologeju akademejā atkluos Gūda auditoreju, veļteitu profesoram Dr. habil. philol. Ontuonam Breidakam, kurs lelu daļu myuža veļtejs latgalīšu volūdys pietnīceibai. Gūda auditoreju atkluos 11.00 stuņdēs akademejis 217. auditorejā, ūtrymā stuovā. Iz tikšonūs praseiti profesora kolegys, kai ari sevkurs interesents.

Latgolys puiškins

Profesors O. Breidaks (25.01.1932–24.02.2002) dzims Ludzys apriņča Pyldys pogosta Malzūbu sādžā. Tys ir Ludzys igauņu pogosts, varbyut partū jam nuokūtnē izadūs atškatynuot tik daudzu suomugru hidronimu (iudiņu nūsaukumi) izceļsmis nūslāpumus. Bet pagaidom jis ar bruoli Robertu vuicuos Egluoju, vāluok – Istalsnys pamatškolā, 1951. godā absolvej Ludzys vydškolu. Vuiceibuos patykuse kimeja i fizika, bet bierneibā izslymuotuos tuberkulozis deļ nūsprīž studēt kū vīgluoku.

Ontuons īstuoj Latvejis Vaļsts universitatis (LVU) Viesturis i filologejis fakultatē. Pyrmū studeju dorbu roksta par dzymtū Pyldys izlūksni, sovā pyrmajā zynuotniskajā pietejumā pat izsoka dūmys, kas naatbylst tūlaik vyspuorpījimtajom katedrys nūtuodnem. Avīzē “Padomju Students” turpynoj polemizēt ar docentu Artūru Ozolu. 1956. godā ar izcileibu beidz universitati, da 1967. gods struodoj Aglyunys vydsškolā par latvīšu volūdys i literaturys školuotuoju.

Zynuotnis dzilīnis

Parosti sasnāgumus saleidzynoj ar augstuoku i vēļ augstuoku viersyuņu pīvariešonu, a profesora O. Breidaka myuža zynuotniskajam dorbam lobuok pīstuovātu dzilīnis metafora. Daudzūs volūdu zynuošona i volūdnīka erudiceja ļaun orientētīs indoeiropīšu pyrmvolūdys “okeana” dzilīnēs, rekonstruēt formys, kuruos nikod nav ni radzātys, pīraksteitys, ni dzierdātys kaidūs lauka pietejumūs. Lai cik dzilis i plašys byutu juo zynuotniskuos interesis, pietejumu centrā ir latgaliskuos izlūksnis.
1962.–1966. godā jis studej LPSR ZA Volūdys i literaturys instituta aspiranturā baltu volūdu saleidzynomuos volūdneiceibys specialitatē. 1970. godā aizstuov filologejis zynuotņu kandidata (atbylst myusu dīnu doktoram) disertaceju “Augšzemnieku dialekta latgalisko izlokšņu dialektālā leksika un tās vēsturiskie sakari”. 1990. godā Viļnis Universitatē daboj filologejis doktora gradu, kas 1992. g. teik pīleidzynuots habilitātuo filologejis doktora gradam. Disertaceja “Latviešu valodas latgalisko izlokšņu fonētika: diahronija un sinhronija” teik pīzeita par novatorisku i nūzeimeigu pietejumu baltistikā.

O. Breidaks pietejumūs korigiejs agruokūs laiku pietnīku redzīni par dziļūs augšzemnīku izlūkšņu skaņu viesturi i reprezeņtiejs nazcik jaunys teoretiskys atzinis baltu volūdu saleidzynomajā fonetikā, publiciejs augšzemnīku dialekta latgaliskūs izlūkšņu fonetikys atlantu (1996), „Ievads baltu valodniecībā“ div daļuos (1998, 1999).

Volūdnīka dorba gaitys

1967.–1980. godā struoduojs Volūdys i literaturys iņstituta Folklorys sektorā par zynuotniskū leidzstruodnīku, 1981.–1983. godā – izdevnīceibā “Zinātne“ par zynuotniskū redaktoru, 1981.–1987. godā dociejs i vadejs katedru Daugovpiļs Pedagogiskajā institutā, nu 1987. godā – profesors LVU (vāluok Latvejis Universitate) Pedagogejis fakultatē, paraleli aizsuocs docēt Rēzeknis filialē. 1993.–1997. godā Rēzeknis Augstškolys profesors, Volūdu i literaturys katedrys vadeituojs. Pietejumūs piec 1990. gods vaira pīsagrīž Latgolys izlūkšņu fonologejai, Latgolys hidronimejai, latgaliskūs izlūkšņu viesturei, latgalīšu literaruos volūdys viesturei i normiešonai.

“Vīna nacionalō volūda, divi literarōs volūdys”

“Vīna nacionalō volūda, divi literarōs volūdys” ir vīns nu profesora popularzynuotniskuo roksta “Latgalīšu literarō volūda: nūstōdnis un problemys” (1992. gods 8. numera “Olūts”) apakšviersrokstu. Vēļ myusu dīnuos skaidrojamī vaicuojumi profesoram beja izškierti jau tod, kod vēļ eisti Latvejis naatkareiba nabeja nūsastyprynuojuse. Zam viersroksta “Volūda voi dialekts?” pi politiskuo aspekta profesors roksta (originalajā raksteibā): “..myusu dīnōs Latvijā ir tikai 52% latvīšu. Jo latgalīši atsadaleitu nu pōrejim latvīšim un pīpraseitu latgalīšu idiomam patstōveigys volūdys tīsebys, tod gon latvīši, gon latgalīši Latvijys Republikā palyktu par nacionalom minoritatem. Dūmoju, ka myusu dīnōs tei byutu rupa politiska klaida, kurys sakys byutu gryuši prognozejamys. Latgalīšu trešōs atmūdys golvonais politiskais uzdavums taitod byutu šaids: latgalīšu inteligencei byutu jōaizstōv ideja par latvīšu nacijys vīneibu, bet tymā pošā laikā ari byutu konsekventi jōaizstōv latgalīšu literarōs volūdys tīseibys latvīšu nacionalōs volūdys ītvorūs.” (220. pl.)

Laseit vuordus kai duorgus akmisteņus

Nu profesora zynuotniskuo davuma kai interesantu losomvīlu varātu īsaceit vuordu etimologejis – izceļsmis skaidruojumus. Volūdnīki eipaši pīsagrīž iudiņu nūsaukumim, partū ka jī ir vacuoki par cytim nūsaukumim. Senejī cylvāki parosti apsamete pi iudiņu, jūs nūsaukumi parosti napuorsameja, pat mainūtīs apdzeivuotuojim, kai tys nūteik, pīmāram, ar piļsātu vuordim.

Pīmāram dažys suomugru ciļmis hidronimu etimologejis. Upe Malmuta, kas ītak Lubuona azarā, saistoma ar igauņu malm ‘čuguns’. Ņukšu upe, kas ītak Pyldys azarā, – sāmu ņukša/ņukča ‘guļbs’. Pyldys azars, upe i poša apdzeivuotuo vīta saistoma ar igauņu põld ‘teirums’. Par puorejim var skaiteit O. Breidaka rokstā “Baltijas somu cilmes hidronīmi Latgalē”, kas publicāts 2007. godā izdūtuos profesora dorbu izlasis 2. siejumā.
Vēļ interesants vuordu etimologeju saroksts ir izlasis 1. siejumā. Voi zinit, kas ir užgynuot/vužgynuot, barinētīs, sist blikatys/blikatuot i vēļ daudzi cyti vuordi? Pyrmais nūzeimoj reideit suni, ūtrais – ceineitīs ar uzbryukūšu suni, pādejais – kaitu, kuramā, vāzu svīžūt, juotruopej pa kluceiti, kas nūlykts vertikalā stuovūklī iz dieleiša.

Nu profesora zynuotniskuo davuma kai interesantu losomvīlu varātu īsaceit vuordu etimologejis – izceļsmis skaidruojumus. Volūdnīki eipaši pīsagrīž iudiņu nūsaukumim, partū ka jī ir vacuoki par cytim nūsaukumim. Senejī cylvāki parosti apsamete pi iudiņu, jūs nūsaukumi parosti napuorsameja, pat mainūtīs apdzeivuotuojim, kai tys nūteik, pīmāram, ar piļsātu vuordim.

Pīmāram dažys suomugru ciļmis hidronimu etimologejis. Upe Malmuta, kas ītak Lubuona azarā, saistoma ar igauņu malm ‘čuguns’. Ņukšu upe, kas ītak Pyldys azarā, – sāmu ņukša/ņukča ‘guļbs’. Pyldys azars, upe i poša apdzeivuotuo vīta saistoma ar igauņu põld ‘teirums’. Par puorejim var skaiteit O. Breidaka rokstā “Baltijas somu cilmes hidronīmi Latgalē”, kas publicāts 2007. godā izdūtuos profesora dorbu izlasis 2. siejumā.
Vēļ interesants vuordu etimologeju saroksts ir izlasis 1. siejumā. Voi zinit, kas ir užgynuot/vužgynuot, barinētīs, sist blikatys/blikatuot i vēļ daudzi cyti vuordi? Pyrmais nūzeimoj reideit suni, ūtrais – ceineitīs ar uzbryukūšu suni, pādejais – kaitu, kuramā, vāzu svīžūt, juotruopej pa kluceiti, kas nūlykts vertikalā stuovūklī iz dieleiša.

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.