Roksta autors: Ināra Groce, žurnals “A12”

Žurnala “A12” radūšuo komanda pietej austrumu rūbežu myusu tyvuokajūs kaimiņūs. Suomeja ir viņ vīnu godu vacuoka par Latveju i sovu symtgadi svinēja 2017. godā, kod ari Latgolā nūtyka Latgolys kongresa symtgadis atceris pasuokumi. Suomejis rūbežlineja ir vysgaruokuo taišni ar Krīveju – jei stīpās 1269 kilometrus. Vīna trešuo daļa nu vaļsts teritorejis ir aiz Zīmeļu polaruo lūka. Kab īpazeitu eistu Suomejis dobu, ir juobrauc uorā nu Helsinku voi tik popularu piļsātu kai Tampere i Turku. Devomēs iz Oulu i Kuhmo, kas ir tyvu i austrumu rūbežam, i gona patuolis i nūmalis, kab veiduotūs saruna par dzeivisveidu uorpus urbanuos vidis i leidzvierteigu daīmameibu cylvākim naatkareigi nu piļsātys voi laukim.

Oulu ir vaira par 500 kilometrim nu Helsinku i lidūstā vītejī lidreisi nūteik piec kotrys stuņdis. Airbusi ir leluoki i pylnuoki kai nu Reigys da Helsinku. Itū puorsavītuošonys veidu izmontoj i īriedni, i privatūs uzjāmumu darbinīki, ari pa kaidam studentam. Ka pi Daugovpiļs voi Rēzeknis byutu regionaluo lidūsta, varams, ka tys pozitivi ītakmātu nacionalu i storptautysku uzjāmumu dislokaceju uorpus Reigys regiona i urbanizacejis procesus koncentrātu na viņ pīreigā, bet ari ap regionalajom piļsātom.

Viesturiski piec kara Suomejā strauji pīauga jaundzymušūs skaits, kurus 70. godūs vaļsts dīmžāļ navarēja nūdrūsynuot ar dorbu, partū jaunīšu lela daļa emigrēja iz Zvīdreju. Ari niule pa šaļtei nūteik emigracejis procesi, bet jī ir sasamazynuojuši i gon pakalpuojumu sferā, gon ari dorba drēbēs byuvnīceibā i meža dorbūs var redzēt daudz godūs jaunu cylvāku. Atsateista ari mozais i saimis bizness. Oulu lidūstā īrejam automašynu, kab naatkareigi īpazeitu Suomejis nūmalis. Īsapazeistam ar Janu, suomu treisdesmitgadeigu jaunīti, kurs ir izveiduojs sovu uzjāmumu i sūpluok Eiropys pazeistamajim auto nūmys brendim pīduovoj sovys pīcys mašineitis. Asūts ap 200 braucieju mienesī, vysvaira Suomejis vidīni i nūmalis apmeklej vuocīši, pakolpuojumus izmontoj ari poši suomi. Jans ir apmīrynuots i runeigs, lobom volūdys zynuošonom. Tys līcynoj, ka Padūmu Savīneibys ītekme soltuo kara laikā vaļsts īškpolitikā nav ītekmiejuse demokratisku puorvaļdis sistemu i atkluotus cylvāku pruotus.

Pyrmais, kas uzrunoj ceļuotuojus, ir piļsātvide i saprūtama juos izmontuošona. Kai vysim skandinavim, ari suomim vidis daīmameiba, skaidrys ceļu nūruodis i jūs lītuošonys nūsacejumi naroda divdūmeigys situacejis i pats puorsteidzūšuokais, ka īvīstūs nūsacejumus ari vysi īvāroj. Ceļojūt iz pyrmū pīturys punktu piļsātā Oulu, 80 kilometrus stuņdē brauc vysi, nasasteidz i nasignalizej tim, kuri itūs nūsacejumus īvāroj. Kod tū varēs pīdzeivuot iz myusu celim? Latvejā ceļu saceņseibys gors vys vēļ ir narymstūšs. Var jau saukt suomu braukšonys stilu par garlaiceigu, tok, vīnnūzeimeigi, drūsu i prognozejamu.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.