Roksta autore: Sandra Ūdre

Alkoholisms Latgolā ir dziļa psihologiska i sociala problema, par tū varātu raksteit i raksteit i moz kas puorsameitu. Partū ka tei ir cauri godu symtim izturāts latgalīšu i apleicejū tautu sova rakstura paruodejums. Saprūtams, tū paruoda ari latgalīša dūmuošona, volūda, i kultura. Rokstā apkūpuojums, kaidus teicīņus latgalīši sovulaik lītuojušs i lītoj vēļ šudiņ, runojūt par styprūs dzierīņu lītuošonu.

Ceiņa ar karali Alkoholu

“Ceiņa ar karali Alkoholu” – itei ir bīžuok lītuotuo pretalkohola propagandys metafora 20. g. s. pyrmajā pusē latgalīšu presē i literaturā. Pi “osuokajim” dorbim pīmynami Nikodema Rancāna brošura “Dzeršona Latwišu nalaime” (1910), feletons “Mikels Ols-Buca” (1909), Seimaņa Putāna dzejūļu kruojums “Ļaunōkais cilvēces īnaidnīks” (1936), Madsolys Jōņa debejis dzejūļs “Pūsteitōjs” (1933), Pītera Apšinīka drama “Divi celi” (1930), Pītera Līpiņa “Wacì un Jaunì” (1914), Jōņa Opyncāna “Dzeiwes reits” (1923), Viktora „Alkohoļa sōpu bārni” (1930) i c.

Lai sabīdreibā kaunynuotu dzāruojus, jūs apsauc vuordūs ar nagatvu emocionalu nūkruosu, kai lokna (< lakt), pjanica, blyuzga, pļāgurs, kleņders, pleņders, a dzeršonu apzeimej ar psihologiski īdarbeiguokim vuordim par dzert: dzāruojs dzeivoj pa pūrim, pīsasyuc kai ūds, ryugst kai kuopustu buca, aizlej acs ar olu ci braņdini, palīk par suni, nūīt suņam sāka pļautu ci lyuku plāstu.

Sovutīs nu dzāruoja poziceju, attureibnīki raizej dagunus augši, baptistūs īsarakstejuši, nav lobi cylvāki.

Paruodeit, kas par veiru

Stypruo dzymuma soveibys – stypra veseleiba, iztureiba, saceņseibys gors – latgalīšam atsakluoj alkohola lītuošonys sakarā, nu tuo veirīša golvonuo pošaplīcynuošona –augstuoks statuss dzāruoju sabīdreibā voi vyspuor ītikšona “eistu” veirīšu sabīdreibā. Vacuoki veiri i tāvi aiz laika apsazynuoja pīnuokumu sagataveit dālus “pyrmuos gluozeitis“ puorbaudejumam. Latgalīšam paruodeit, kas par veiru, nūzeimoj ‘izdzert da gola‘. Vyspuor gluozis izdzeršonu latgalīši raksturoj ar sportisku leksiku: īmest/ izraut/ izsaut/ izsvīst pa lobai čarkeņai ci māri treis, mest iz ūtrys kuojis ‘pādejū gluozi dzert’. Atsasaceišonu nu pīduovuotuos alkohola gluozeitis saprūt ari kai etiketa normu puorkuopšonu i nacīna paruodeišonu – tu mani smuodeji?

Rezultatā alkohols nagativi ītekmej organisma procesus, tuo izpausmis volūdā teik atkluotis caur komiska efekta eifemismim, kab viņ naizruodeit vuojuma: sagiut uozi aiz rogu ‘vemt’; īt kiulīņus mātuodamam (kiulu vuolu ci šketer meter) ‘reibumā naspēt paīt’; grīzt kai dziernovuos, īsist golvā, golvu trīkt, jaukt pruotu, šemelī labi tikt ‘reibt’; dzeit kai īt vadzi sīnā ‘vest pīsadzārušū’; pasēdēt iz ūlu ‘reibumā nikuo naspēt’; dzīduot gribētīs ‘reibumā palikt jautram’.
Sīvītei taida iniciaceja nav paradzāta.

Bez butelis naizagrīzt

Vysūs laikūs apsastyprynuojuse latgalīšu dzeivis aksioma bez butelis naizagrīzt – ar sābri ci vītejū īriedni kuortojams darejums ci gostūs braukšona. 19. g. s. i vāluokūs laikūs pīkūpta prakse pīkukuļuot varys puorstuovus ar alkoholu, pīmāram, Fraņcs Kemps tū aproksta īguoduos “Par sovu ceļu uz augstškolu” (1938): Darbvedis lyka saprast, ka, jo ari sanōks pogosta sapuļce (seļskij shod), tūmār bez vysas sapuļces pamīlōšonas līta cauri gon naīs. (..) Turpat, vīnā pogosta kambarī, maņ beja „jōstota“ 2 spani šņaba ar attīceigu porciju „zakuskas“: siļču, kringeļu, dasas. (..) Ūtrā ustobā (..) beja lobōks golds ar smolkim dzērīnim un aizkūžamim. (..) Kod jau beja izdzarts ap 50 buteļu „kazjonkas“ (t. i., vaļsts šņaba), tyka atklōta sapuļce.

Publicitatis karteitis.

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.