Roksta autors: Sandra Ūdre

Ik pa laikam latgalīšu vydā aktualizejās vaicuojums, kai pareizuok raksteit – Latgola ci Latgale, partū ka runā var dzierdēt obejus. Portals lakuga.lv skaidroj, kuru nu itūs variantu lobuok lītuot, rokstūt latgaliski.

Latgolys vuords pīraksteits jau 11. godu symta

Senejūs latgaļu apdzeivuotuos teritorejis (niulenejuo Vydzeme i Latgola kūpā) apzeimuojums Лътьгола (juolosa: Lētigola) pyrmū reizi lītuots tai saucamajā Nestora hronikā “Повесть временных лет”. Ilgu laiku par hronikys autoru pīzyna Kijevys Pečoru klūstera mūku Nestoru. Bet jis ap 1113. godu voldūšuo kņaza interesēs viņ apkūpuoja, redigēja i turpynuoja 1093. godā sastuodeitu hroniku, papyldynuodams ar cytom Krīvzemis i Bizantejis tradicejā saraksteitajom.

Rokstūs nūstyprynuota tradiceja

Vuordu Latgola latgalīšu inteligeņce rokstūs lītoj nu 20. godu symta suoku. Paškūrstūt pyrmūs latgalīšu gazetu “Gaisma” (1905–1906), “Auseklis” (1906–1907), “Sakla” (1906), navar atrast vuorda Latgola. Fraņcs Kemps roksta Latgalija, “Auseklī” zinis nu Latgolys i baļtīšu vītom salyktys rubrikā Latwiszûs/ Pi latvisim, sovutīs “Saklā” izteik ar vuprdu dzimtine. Bet jau pyrmajā “Drywys” numerī 1908. gods 15. majā atrūnams Latgola, i tuoļuok 20.–30. godu presē konsekventi lītuots.

Ir vairuoki izdavumi ar Latgola nūsaukumā – laikroksti “Latgolas Vōrds”, “Latgolas Dorbs”, “Latgolas Socialdemokrats”, “Latgolas Sorgs”, “Jaunō Latgola”, “Latgolas Bolss” (emigracejā); žurnali “Latgolas Škola”, “Latgolas Zemkūpis”, “Latgolas Lauksaimnīks”. Ari 1933. gods normativajā Pītera Stroda “Pareizraksteibas vuordneicā”, vītvuordu dalykumā, atrūnams vuords Latgola.

Myusu dīnuos latgalīšu runuos, ari dzīšmu i dzejūļu tekstūs dzierdīs Latgale, Latgaleite. Volūdnīkim itymā vaicuojumā streidu nav, oficialam argumentam var kolpuot ari “Latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumu” īvoda teksts, ari Latvejis Republikys Satversmis latgaliskajā puorlykumā lītuots Latgola.

Naoficials arguments – asociacejis

Latvīšu volūdā vuordam gals/gols ir daudz nūzeimu, plašuokajā Kārļa Mīlenbaha i Jāņa Endzelīna “Latviešu valodas vārdnīcā” registrātys 18 nūzeimis, vīna nū jūs atsatīc iz nūsaceitys teritorejis, apleicīnis apzeimuojumu. Latvejā ir vītvuordi, kas darynuoti kai saliktini ar ūtrū komponentu gals/gols, koč voi Sakstagols par pīmāru. Prūtams, vuordim ar -gale/-gola tys pats gols pamatā, viņ puormeita golūtne.

Obejim vuordim Latgola/Latgale vajadzātu byut absolutim sinonimim. Atškireiba ir asociacejuos, kas reizem ir pavysam individuala līta. Latgolys gadejumā tei asociaceja ari ir par golu teritorejis nūzeimē, bet ar Latgali rūnās asociaceja par gaļu. Dūmojams, te pat nav vajadzeigi psiholingvistiski eksperimenti. Regiona, vaļsti veidojūšys teritorejis nūsaukumam navajadzātu radeit taidys asociacejis. Partū latgalīšu inteligeņcis vydā ir naraksteita vīnuošonuos konsekventi lītuot viņ vuordu Latgola.

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.