Viļakā apsaverama storptautyska arheologejis izstuode

Viļakā apsaverama storptautyska arheologejis izstuode

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Da 2019. gods 24. februara Viļakā, Kulturys i radūšūs industreju centrā Klūstera īlā 1, apsaverama storptautyskuo arheologejis izstuode “Tik tālu, bet tomēr tik tuvu: Latvija un Polija. Vairāk kā 100 gadus kopīga vēsture”. Juos veiduošonā pīsadalejs Viļakys nūvoda muzejs sadarbeibā ar Vaļsts arheologejis muzeju Varšavā, Latvejis Nacionalū viesturis muzeju, Viļakys i Škilbānu katuoļu bazneicom. Tys ir nūzeimeigs īguļdejums arheologejis zynuotnis populariziešonā Latgolā i Latvejā, kai ari storpvaļstu attīceibu veiduošonā i sovys viesturis izzynuošonā, portalu lakuga.lv informej Viļakys nūvoda turisma specialiste Inese Matisāne.

Viļakys apleicīne ir cīši saisteita ar pūļu muižnīkim i pūļu atstuotū kulturviesturiskū montuojumu, pūli ir ari davuši miļzeigu īguļdejumu Viļakys apleicīnis senatnis izpietē. 19. g. s. beiguos Marienhauzenā i juos apleicīnē pūļu zynuotnīks Z. Glogers, veicūt arheologiskūs izrokumus, atroda nazcik senlītu, kurys aizvede sev leidza iz Pūleju. Ituos senlītys ir boguoteigs arheologiskais materials par Viļakys apleicīnis dzeivi i kulturu 13.–16. g. s.

Izstuodis idejis autors ir Latvejis viestnīks Pūlejā Edgars Bondars. Kai izstuodis pyrmuo pīturvīta izalaseita taišni Viļaka, partū ka leluokuo daļa arheologiskuo materiala īt nu Viļakys nūvoda senkopu.

Izstuodē apsaverami arheologiskī prīškmati nu Vaļsts arheologejis muzeja Varšavā i Latvejis Nacionaluo Viesturis muzeja. Ituos senlītys īt nu Marienhauzenys kopu, Danilovkys, Loginu i Dzylnyskolna senkopu, kai ari nalels prīškmatu skaits, kuri dabuoti ceļā storp Vyškim i Maltu. Izstuodi papyldynoj ari viesturiskī dokumenti i fotografejis nu Viļakys nūvoda muzeja kruojuma, kai ari religiskī prīškmati nu Škilbānu i Viļakys Rūmys katuoļu draudžu. Izstuodis prīškmati datejami ar vāluo akmiņa laikmata beigom da 1920. gods, laikam kod beidza pastuovēt Marienhauzenys muiža. Piec tam izstuode dūsīs iz Reigu, Varšavu i cytom Latvejis i Pūlejis piļsātom.

Viļakys nūvoda turisma informacejis centrs pīduovoj ari plašuoku treis stuņžu garu turisma programu, kuramā īkļauts – izstuodis apmekliejums, ekskurseja pa Viļakys (Marienhauzenys) piļsātu, viesturiski nūzeimeiguokūs objektu i Viļakys katuoļu bazneicys apsavieršona ar izkuopšonu tūrnī i kapiņu apmekliejums, nūslāgumā latgaliska mīlaste Kulturviesturiskajā lauku sātā “Vēršukalns” tautys muzykantu spēlis pavadeibā.

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Kalenders

Mar
19
Tre
11:00 Nūvodpietnīceibys piecpušdīne pa... @ Kuorsovys piļsātys biblioteka
Nūvodpietnīceibys piecpušdīne pa... @ Kuorsovys piļsātys biblioteka
Mar 19 @ 11:00 – 12:30
Rakstnīka Jezupa Laganovska 105. jubilejam veļteita nūtikšona.
12:00 Izstuodis “Paātrinājums” atkluošona @ Jaunbyuvis biblioteka
Izstuodis “Paātrinājums” atkluošona @ Jaunbyuvis biblioteka
Mar 19 @ 12:00 – 13:00
Sagaidūt nūzeimeigu latvīšu gruomotnīceibys jubileju – pyrmuos īspīstuos gruomotys latvīšu volūdā pīcsymtgadi – Daugovpilī, Latgolys Centraluos bibliotekys filialē Jaunbyuvis bibliotekā, nūtiks ceļojūšuos izstuodis “Paātrinājums: latviešu grāmatniecības īsais ceļš no aizbildniecības līdz patstāvīgai nozarei 19. gadsimtā”[...]
17:00 Izstuodis “Baba, kurū škārsteikl... @ "New East"
Izstuodis “Baba, kurū škārsteikl... @ "New East"
Mar 19 @ 17:00 – 18:30
Baba ir Latgolys fenomens, kura oda zečis, skaita gazetys, marinej konservus zīmai, slauc gūvs i iz pīna golda nūdūd pīnu, ravej duorzu, cap špeka peirāgus i dora cytys lītys, kū babys parosti dora. Tok taidys[...]
17:30 Ture izstuodē “Gleizds, šķēres, ... @ Paula Stradiņa medicinys viesturis muzejs
Ture izstuodē “Gleizds, šķēres, ... @ Paula Stradiņa medicinys viesturis muzejs
Mar 19 @ 17:30 – 19:00
Muzeja pietneica – socialantropologe Anna Žabicka sovā stuostejumā par izstuodi pīsavērss veirīša (male gaze) i medicinyskajam (medical gaze) skatīņam iz sīvīti kai Gleizda muokslys, tai dokumentalajuos fotografejuos, kas beja nasaraunamai saisteitys ar juo dzeivi i[...]