Iņtervejis autore: Vineta Vilcāne

Vejūļneica AIJA ĪZAKA ir uzauguse Kuorsovā, vāluok muzykys vuiceibys jū nūvede iz Reigu i Sanktpīterburgu. Pyrma 25 godu mīlesteibys vadeita Aija puorsacēle iz Ameriku, kur turpynuoja sovu muzikis karjeru. Sevī latgaliskuos saknis Aija nikod nav zaudiejuse, myusu saruna nūteik caur Skype, Aijai asūt Teksasā i gatavejūtīs braucīņam iz Latveju. Aija kūpā ar sovim muzykalajim draugim Latgolā i Reigā prezeņtēs niupat izdūtū albumu “Dvieselis steigys”.

Mīlesteiba aizvad iz Ameriku

Vejūli Aija spieļoj jau nu septeņu godu vacuma, kai zeimeigu nūtikšonu sovā muzykalajā ceļā Aija myn konkursu Reigā, kod jai beja 10 godu. Itymā konkursā jei paruodejuse lobus rezultatus, jamā tics saradzāts talants i Aiju uzaicynuojuši turpynuot vuiceibys Reigā. Tai vysa saime nu Kuorsovys puorsacāluse iz Reigu. Vāluok sovys muzykaluos prasmis jei papyldynuoja Jāzepa Vītola Latvejis muzykys akademejā i Nikolaja Rimska Korsakova konservatorejā Krīvejā.

25 godu vacumā Aija īsapazyna ar sovu tūpūšu veiru – trymdā dzymušū latvīti – i juos celi aizvede iz Amerikys Savīnuotajom Vaļstim. “Kai aizbrauču iz Ameriku, paguojuši jau 24 godi. Atbraucūt iz Ameriku, nazynuoju angļu volūdu, vyss beja svešs, nivīna radinīka, tikai veirs. Dzeivuojūs vaira pa sātu i audzynuoju dālu. Vāluok suoču struoduot simfoniskajā orkestrī, beju ari profesore universitatē, izveiduoju muzykys agenturu i kūpā ar kolegim spieļoju koncertus,” stuosta Aija Īzaka. Jei ir spieļuojuse gon bejušajam ASV prezidentam Džordžam Bušam i juo sīvai, akteram Arnoldam Švarcenegeram i cytim. Kai muzikei Aijai vysleluokū gandarejumu roda tys, ka juos spālātuo muzyka cylvākus īprīcynoj, i naasūt svareigi, voi tys ir koncerts vacūs ļaužu pansionalā ci Ņujorkys koncertzalā.

Izdūd albumu ar latgalīšu dzīsmem

Jau daudzus godus Īzaku saime dzeivoj Teksasā, Hjūstonā asūt nalela latvīšu kūpīna, kas sasateik i kūpā svietej svātkus, latgalīšu gon asūt moz. Kaidā nu latvīšu sasatikšonu Aija īsapazyna ar Pīteri Ragaušu, vāluok atsakluojs, ka jūs seņči ir nu vīnys apleicīnis, rodusēs dūma par latgalīšu muzykys albuma izdūšonu. “Es iz reizis atsasauču Pītera pīduovuojumam. Maņ latgalīšu dzīsmis ir cīši tyvys sirdei. Pīsadaleit albuma īraksteišonā uzrunuoju sovys kolegys, tai roduos muzykaluo apvīneiba “Teksasys latgalīši”,” atkluoj Aija.

Albumā “Dvieselis steigys” īkļautys 34 kompozicejis, albums ir veļtejums Latgolai i Latvejai 100. dzimšonys dīnā. Tymā var dzierdēt gon latgalīšu tautys dzīsmis, gon myusu dīnuos radeitys dzīsmis latgaliski, tom Aija speciali veiduojuse aranžiejumus. Albumā īkļauti ari cyti latvīšu komponistu skaņdorbi, ari Daugovpilī dzymuošo par “tango karali” saukto Oskara Stroka tango, kai ari pasauļa klasiķu dorbi. Albumā Aija vairuokys dzīsmis īspieļuojuse kūpā ar sovu dālu Ēriku, kurs spieļoj gitaru, i Pīteri Ragaušu, kurs īspieļuojs kūkli.

Aijis vejūļspieli itymā i nuokušā nedeļā varēs dzierdēt Latgolā i Reigā. Iz albuma prezentacejis koncertim Aija aicynoj 16. novembrī Rēzeknē, 19. novembrī – Daugovpilī, bet Reigā – 20. novembrī. Kūpā ar muzykalajim draugim Aija uzastuos ari svātku koncertūs Viļakā 17. novembrī i 18. novembrī sovā dzymtajā Kuorsovā.

Storp teksasīšim i latgalīšim Aija pamanejuse ari vairuokys leidzeibys:

“Teksasīši, taipoš kai latgalīši, ir sirsneigi cylvāki. Asu daudz pa pasauli ceļuojuse, nikur nav tik sirsneigu cylvāku kai Latgolā. Teksasā cylvāki ir cīši īcīnejuši tautys muzyku, taipoš kai Latgolā, ari lauksaimnīceiba jim ir svareiga, pīsatur pi zemis, cīnej tautys muokslu.”

Pītryukst rudzupuču

Vaicojūt, kuo vysvaira pītryukst nu Latgolys, dzeivojūt Amerikā, Aija atsoka: “Pīsaceļt nu reita i paskrīt bosom kuojom pa rudzupuču pļovu, rudzu maizis, aizīt kūpā ar vacmameņu izslaukt gūvs, pītryukst sīna laika, pītryukst vysa, kū dareju kūpā ar vacmameņom. Pītryukst Latgolys kulturys. Paļdis Dīvam, maņ tys vyss ir palics pruotā, es varu aiztaiseit acs i īsadūmuot, sajust sīra garšu, puču smuordu, varu Latgolu sevī izdzeivuot.”

Bierneibys atminis ir ari Aijis īdvesmis olūts: “Muna mūza ir muna dzeivis pīredze, munys atminis. Kod es spieļoju vejūli, es radzu kaidu ainovu ci nu bierneibys, ci izatāloju cylvāku pīdzeivuotū. Ka juospieļoj koč kas biedeigs, atguodoju kaidu biedeigu nūtikšonu, ka prīceigu dzīsmi – dūmoju par prīceigim nūtykumim. Muzykā, taipoš kai dzeivē, byutu nainteresanti, ka vyss byutu tikai prīceigi. Prīcu var vaira nūviertēt tikai piec bādom. Es verūs iz dobu, Dīva radeitū šmukumu, tys mani īdvasmoj.”

Latgola kai puosoku zeme

Myusu sarunā Aija atsazeist, ka latgaliski nav runuojuse jau vaira kai 20 godu, tok vystik volūdu nav aizmiersuse. Jei ari latgaliski roksta Facebook.com, kur īsapazynuse ar daudzim latgalīšim.

Nu attuoluma Aija Īzaka Latgolu redz kai puorsoku zemi, kur lītys īs ir augšu. Jei prīcojās par jaunū paaudzi, kura uztur latgalīšu volūdu i tradicejis, asūt ari prīca par tū, ka jaunīši cīnej vacū paaudzi.

“Latgola ir boguota ar sovu kulturu i volūdu. Vajag byut lapnim par sevi, Latgola ir pērle. Leluos tautys jiusmoj par mozom tauteņom, kas ir izdeivuojušys, nūturiejušys sovys tradicejis i volūdu. Mums ir juosalepoj ar sovu seņču sasnāgumim, juoapsazynoj sovs gora styprums i sova unikalitate, nav juokopej cytys tautys,” tai soka Aija.

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.