Roksta autore: Ināra Groce, žurnals “A12”

Čudys aba Peipusa azara rūbežlineja Igaunejā teik īzeimāta ar eipašu viesturiski izaveidojušu – Seipulu ceļu. Igaunejis dīnvydaustrumūs, nu Narvys da pat Viru, braucūt gar azara krostu, vysur sagaideis mozī tierguotuoji ar seipulu viertinem. Ituos vītys vītejī ari saucūt par krīvu golu. Seipulu audziešona nazcik staraveru sādžu īdzeivuotuojim nu seneju laiku ir firmys zeime, izdzeivuošonys garants.

Peipusa regions ir “Peipsi sibul” – seipulu golvonuo audziešonys vīta. Eiropys catūrtuo leluokuo azara ītekmē veidojās cīši specifiski klimatiskī apstuokli, leluos iudiņa tiļpnis tyvums nūdrūsynoj maigys gaisa temperaturys – rudiņūs azars sagloboj syltumu ilguok i izleidzynoj gaisa temperaturys svuorsteibys, bet pavasarūs azars palānynoj zemis sasiļšonu, tai saglobojūt iudiņa leidzsvoru i mytrumu augsnē seipulu deigšonys periodā.

Ceļojam iz Kolkju, kur sateikam Kalastis nūvoda vītejū deputati. Olga stuosta, ka te dzeivoj tī, kurim pateik mīrs i klusums. Seipulu audziešona i zvejuošona Peipusā roda nūsaceitu i stabilu dzeivis ritmu. Daudzi tai grib – dzeivuot stabilitatē, partū ka tu jau zini, kū cytu dīnu dareisi, vyss piec saplanavuotys programys. Seipulu audziešona ir gryuts fizisks dorbs, traktoru pīrūbeža cīmatūs nav daudz, tī poši ir nūvacuojuši. Stateišona i raviešona ir kuorteigs fizisks dorbs. Tī, kuri naspiej izturēt itū vīnmuļū, bet garantātū dorba apjūmu, nūbrauc iz piļsātom. Seipulu audziešona prosa lelys ryupis. Jūs audziešona suoce atsateisteit 19. godu symta vydā, kod staraveri importēja nacionalū kuļtivātū seipulu škirni ‘Bessonovski’ nu Besonovkys cīma Penzys nūvodā Krīvejā. Škirne ‘Bessonovski’ cīš labi pīsamāroj jaunajim apstuoklim i nūdrūsynoj kvalitativys, lelys i stabilys ražys. Roduos īspieja eksportēt seipulus iz Krīveju, i vāluok, kod 20. godu symta 30. godūs tyka izveiduota Seipulu ražuotuoju asociaceja, jī tyka pīguoduoti ari partnerim Suomejā. Vītejī īdzeivuotuoji beja īgivuši jaunu īnuokumu olūtu.

Peipusa azara apleicīnē zynuošonys par seipulu audziešonu ir tykušys nūdūtys nu paaudzis paaudzē i sasaglobuojušys da myusu dīnu. Uzjiemieji i lauku saimisteibys, kas audzej seipulus itamā geografiskajā teritorejā, apvīnuoja sovys prasmis i laika gaitā selekcionēja lobuok damāruotu škirni, kai ari izstruoduoja tehniskuos audziešonys procesus, suocūt nu sāklu īgiušonys, da golaproduktu īpakuošonai. Ap Peipusa azaru ir izaveiduojuse lauksaimnīceibys sistema, kurai soveigs taidu nalelu seipulu audzātuoju teiklys, kas audzej duorziņus viņ nasagtuos teritorejuos i nalelūs zemisgobolūs. Jūs parosti atdola zuoluoju jūslys, veiduodamys zemisgobolu teiklu ar sovu unikalu ekosistemu.

Peipusa azars nūdrūsynoj lobu i gordu ražu, partū ka vysi azarkrosta cīmi ir izvītuoti bejušuo azara dybynā, atsakuopūt iudeņam, vacuo guļtne, boguota vysaidim mineralim i vyslobuokuo seipulim. Partū seipuli te labi aug i jī ir ekologiski. Vajag nūlaseit da augusta vyds, sagataveit puorzīmuošonai. Staraveri naizmontoj vysaidys kimejis, seipulys kaļtej saulē, kab napyust. Cīmūs seipulus globoj pierteņuos ci škiuneišūs, kū vīgli vādynuot, partū seipuli turīs ilgi i nasačākst kai veikalā pierktī. Prūtams, staraveru audzātūs seipulus pierk.

Itūgod riekinoj, ka seipulu datryuks, partū ka sausajā vosorā eipaši labi nav izauguši. Vīna saime izaudzej 3–7 tonnys seipulu, i tys vyss ir rūku dorbs. Lela daļa ražys teik puordūta vairumtierguotuojim, bet daļa tierguota ceļa moluos ci vītejuos tierdznīceibys vītuos. Vīnys viertinis cena ir nu 5 da 10 eiro. Tys nav lātai, bet Čudys azara seipuli ir eipaši, kurus cytur vaira naaudzej. Eipašys garšys eipašeibys i ekologeja dora itūs seipulus eipašus. Sūpluok tuo, ari turistim teik pīduovuots eipašs seipulu ceļš, itai īpazeistynojūt ar Peipusa azara mozajim cīmim i cylvākim. Bet storpsezonā – nu vāla rudiņa da pavasara, teik gaideita nuokušuo sezona. Kaids struodoj Tartu ci Tallinā, veirīši vysbīžuok dūdās dorbā iz uorzemem.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.