Roksta autors: Ināra Volkova, žurnals “A12”

Taišni Zīmyssvātki i Advents ir laiks, kod aicynuojums īsagrīzt bazneicā sasnīdz pat tūs, kuri parosti dīvnomus naapmeklej. Var drūsai saceit, ka eipaša aura ir kūka bazneicom. Taidys Latgolā parosti naizaceļ, ir vīnkuoršys, i kūka ākys stuosts ir pat nazcik godu symtus vacs, pīmāram, Zosnys bazneica ci Feimaņu katuoļu dīvnoms ar jimā asūšajom muokslinīcyskajom i kulturys vierteibom.

Kūka dīvnomu ziņā eipaša ir Suomeja. Sakraluo arhitektura te ir sarežgeita, tūrni stīpās div cīmu pasavierīņa tuolumā i bīži viņ myusdīneigajā apbyuvē taišni kūka dīvnoms līk apsastuot i apbreinuot byuvnīku meistareibu.

Suomejis centralajā daļā regions apsavīnoj Kajani piļsātā, kuramā 1896. godā izbyuvāts neogotikys stila luteraņu dīvnoms, arhitekts Jaks Ahrenbergs. Nazcik muokslys zynuotnīki, tymā skaitā Josefs Zigovskis i Lars Petersons, ir īsadvasmuojuši nu eipašajom Suomejis sakralajom ceļtnem i ir veikuši nazcik pietejumu par, jūspruot, fenomenalū sakralū arhitekturu. Pietnīki ir pīruodejuši, ka bazneicu kūka konstrukceju i īšktelpu planu ir ītekmiejuse folklora, Karelejis byuvnīceibys tradicejis i luteraņu lyugšonu rits. Kajani regionā dominej skujkūku meži, kuri borguokā Suomejis klimatā veidoj bīzys kūka sluoņa godskuortys, taišni ite ir daudz myužseneju kūku. Tys ir vīns nu īmesļu, kas ļaun daudzveideigi izmontuot kūku i dabeigūs materialus publiskūs āku radeišonā. Dīmžēļ, taišni kai Latgolā, ari Suomejā bazneicys teik taiseitys vaļā viņ svātkūs i laikam jau Zīmyssvātku vokors varātu byut vīna nu ratūs šaļteņu, kod kūka detalis īšktelpu dizainā varēs apsavērt Kajano dīvnomā.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.