Roksta autors: Sandra Ūdre

Zīmyssvātkus var svieteit kai Kristus Pīdzimšonu ci Zīmys saulgrīžus piec poguonu ritualim, Latgolā obejis tradicejis puorsakluojušys i godu symtim nūsastyprynuojušys sinkretiskā vīneibā, vysa byuteiba – atsajaunuot Gaismai i jaunam cyklam. Zīmyssvātku laikā dzierdim gona dajiuktus vuordus, kai Kūčys, kalada, kaladnīki, īgryščys, kuru nūzeimi tai eisti da gola naizprūtam. Rokstā izskaidruoti dažu svātku iedīņu nūsaukumi, ar kaladuošonu i cytom Zīmyssvātku laika izpausmem saisteiti vuordi.

Kūčys – Kūču vokoram

24. decembra vokoru, Zīmyssvātku vigileju, sauc par Kūču vokoru, nūsaukums nu Zīmys saulgrīžu ritualuo iedīņa – kūču (lītuvīšu kūčios, boltkrīvu куцця, krīvu кутья). Sevkurūs godskuortu svātkūs ir sovs golvonais iedīņs, bet Zīmys saulgrīžūs tam izmērcēja, apvuoreja, sagryude i mada iudinī pasaldynova mīžu (ratuok – kvīšu) gryudus. Tuos ir gryubys, kū Latgolā sauce par perlovku (kai tod saukt myusu dīnu pierļu gryubys?), poncagu/pancāgu, bet smolkuokus putraimus – par ozboru. Piec volūdnīka O. Breidaka pietejumu, latgaliskajuos izlūksnēs saglobuotais seņsenejais vuords ozbors indoeiropīšu volūduos īguojs nu protosemitu volūdys, viņ oz– atbylst prīdiekļam aiz-. Semitu-hamitu volūduos tī ir plaši izplateiti vuordi, kai, pīmāram, senejūs žeidu bar ‘izkulta labeiba’, egiptīšu b’.t ‘gryudu veids’, arabu burrun ‘kvīši’, dīnvydarabu dialektūs sokotri bor i mehri baar ‘gryuds, kvīši’.

Ar kūčom cīnuoja myrušūs dvēseleitis i ēde poši cyta gods augleibai i lobkluojeibai. Kristeigajā ticeibā itys iedīņs Zīmyssvātku vigilejis goldā simbolizej soldonū Oduma i Īvys dzeivi da izdzeišonys nu paradizis. Jaunuokūs laikūs gryubys daudzi aizstuoj ar auzu puorslom ci risu putru, aizlej ar keiseli.

Pernīki, cukerkys, keiseļs.. – Kūču vokora goldam vajag 12 iedīņus

Tradicionali katuoli Zīmyssvātku vigilejā īvāroj gavieni – atsatur nu galis i pīna iedīņu. Studini i malnuos aba ozbora ašņa dasys ād 25. decembrī i turpmuokajuos dīnuos. Tok soldonumus Kūču vokorā na viņ dreikst, bet ari simboliski vajag. Pyrma symta i vaira godu soldonumi Latgolā asociejuos ar pernīkim i cukerkom (kampetom), kū varēja nūpierkt pi žeida. Pūļu piernik (ari latgalīšu pernīks), krīvu пряник, lītuvīšu meduolis ir leidzinīki vuocu Pfefferkuchen, pamatā – mads i pyparu kombinaceja. Piparkiukys Rītumeiropā pazeist nu vydslaiku, viņ tod juos izcepe, cītys kai kūka dieļus, nu tuo tradiceja – veiduot piparkiuku ustabenis.

Ka Latgolys saimineicys pernīkus cepe pošys, izmontuoja na kvīšu, a zierņu myltus. Na viņ liešuok, bet ari veseleiguok – zierni nasatur glutena. Bet tūlaik ituo nazynuoja. Aizmiersts vuords ir cymaši, tai sauce nu zierņu myltu captus pluociņus.

Ari keiseli nu ūgu ci augļu kai Rītumeiropys jaunaizvadumu Latgolā suoce īpazeit 19. g. s. beiguos, da ituo par keiseli sauce pusraudzātu i izvyrtu iedīni nu auzu myltu.

Kaladō! Kaladō!

Atvasynuotūs ci nu cytom volūdom īguojušūs vuordu ar – kolęda– Zīmyssvātku sakarā ir vasals bukets. Katuoli storp sovejim saimē Kūču vokorā ci Zīmyssvātku reitā lauž kaladys aba oblatis – pasvieteitys dīvamaizeitis, captys specialuos formuos nu naraudzātys kvīšu meiklis. Nu jūs Rītumeiropā jau vydslaikūs izaveiduoja taids deserts kai vafelis. Kaladu nūsaukums Latgolā atguojs nu pūļu volūdys – kolęda, tam ir ūtra nūzeime – ‘duovona’, tok latiņu oblata ari ir ‘duovona’. Zīmyssvātkūs eipaši apduovynoj ubogus i bārnus. Agruok poši bazneickungi ci draudžu varganisti kaladavuoja – braukuoja pa sātom i laseja duovonys bazneicai, tautā sauktu par bazneicys nūdūkli, nu bazneicys pusis pretim dūdami kaladys. Lītaunīku volūdā poši Zīmyssvātki ir Kalėdos, ari daudzajuos slavu volūduos Kūču vokoru ci Zīmyssvātkus sauc leidzeigi kai krīvu arhaiskuokajā Коляда.

Indoeiropīšu poguoniskī Zīmys saulgrīžu rituali saisteiti ar jauna cykla, jauna gods īsuokšonu i svieteišonu, latiņu volūdā calendae apzeimoj mieneša pyrmū dīnu, slavim ari Saulis bierneņš ir dīvs Коляда, boltkrīvim коляда – Zīmyssvātku blučs. Kab jaunais suokums īsastuotu, ar ritualim roda haosu, kū taipoš ar ritualim sakuortoj. Byutiska itūs svātku soveiba ir masku guojīni, jūs dalinīkus sauc par čyguonim, kaitim, dādim, talderim, bet Latgolā vysvaira – kaladnīkim. Maska var byut atkuoleņ apvylkts kažuks i kvāpim izzīsta seja, var byut veiduots atpazeistams tāls: dzeivinīki i putyni (luocs, dzērve, zyrgs, koza, vierss, začeits), mitologizāti personaži (nuove, garuo mārga, Jumola, myltu kuce), vysaidu profeseju puorstuovi (svīksta nejiejs, dokters, kupcs). Kaladnīki kaladoj – kaituodamīs dzīd kaladneicys ci kaļadys (dzīsmis ar pīdzīduojumu kaladō!) i gaida duovonu:

Es atguoju, kaladneica
Dūdit maņ kaladeņu,
Kaladō, kaladō,
Dūdit zierņu, dūdit pupu,
Dūdit cyukys smecereiša.

Kaitys da Zvaigznis dīnys

Pošus Zīmyssvātkus svietej treis dīnys, septenis dīnys piec vigilejis sauc par Zīmyssvātku oktavu, kod vysys lyugšonys teik pīskaņuotys Kristus pīdzimšonys nūtykumam, bazneica laiku da Svacainis aba Gromneicys (2. februarī) pīzeist par Zīmyssvātku laiku. Tautys tradicejuos periodu nu Kūču vokora da Treju Kieneņu dīnys (6. janvarī) sauce par Svātajim vokorim, kod nu ustobu iznese spriežamūs rateņus i aužamūs stuovus, nadareja gryutus dorbus. Rūtalis aba kaitys ci īgryščys beja magiskys ci izklaidejūšys: izspēlēja precinīku atbraukšonu ci kuozys, imitēja gryudu kuļšonu, kliets atslāga sliegšonu, myltu maļšonu, skaiteja ritualūs dialogus, pīmāram, storp gonu i vylku, storp gonu i kieneņu.

Treju Kieneņu dīna, vēļ saukta Zvaigznis dīna, Atkryškys, Epifanejis dīna, Kunga pasaruodeišonys svātki, saisteita ar Beibelis stuostu par trejim Austrumu kienenim – aziatu Kasparu, eiropīti Melhioru (Melkusu) i afrikani Baltasaru. Jī ir naiztryukstūši personaži tradicionalajūs nu vydslaiku bazneicā spieļuotajūs teatralajūs uzvadumūs i kai figurys Kristus dzimšonys nūtykuma atveiduojumā Betlejeņos sevkurā katuoļu bazneicā.

Zvaigznis dīnā bazneicā svietej kreitu. Ar jū ticeigī iz sovu sātu i kuormu durovu svieteibai i aizsardzeibai roksta formulu K┼M┼B┼, kūpā ar kuortejū goda skaitli. Burtus K M B var šifrēt kai kieneņu vuordus, bet ari kai lyugšonu Christus mansionem benedicat ‘Lai Kristus svietej itū sātu!’

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.