Roksta autors: Vineta Briede-Dzanuška, Ināra Groce, žurnals “A12”

Latgola i Igaunejis pīrūbežs ir unikals ar staraveru dzeivisveidu, tradicejom i attīksmi. Ari Rēzeknis Sv. Nikolaja staraveru lyugšonu noma draudzē dorbojās muzejs, kurs sūpluok materialom vierteibom viestej ari par ituos ticeibys pīkritieju dzeivis ritu.

Staraveru ticeibā audzynuots cylvāks dīnu suoc ar lyugšonu, i tū nūskaita pyrma mīlastis i pyrma mīga. Svātkūs pi ikonys nūlīk voska sveceiti. Tikai voska! Ikonai obligati teik atvālāts sovs kokts ustobā, kurā vysod volda teireiba i kuorteiba. Izdzieržūt zvonu skanis, sevkurs staravers saprūt, ka dīvnomā ir suokušuos lyugšonys, partū puormat krystu. Staraveri ir cīš asketiski, jī pīzeist, ka cylvākam ir cīš daudz juostruodoj, juoītur cīš stingrys gavieņs, kas ir nazcik reižu godā, kai ari kotru nedeļu trešdiņ i pīktdiņ ir gavejamuos dienas, i juoskaita lyugšonys nazcik reižu dīnā.
Staraveru zemis dzeive piļneibā teik pakuortuota bazneicys kalendaram i tradicejom. Pastuov pīzynums, ka taidā gadīnī ticeigū cylvāku “labi sajims dabasūs”. Ituos ticeibys puorstuovus guļdej zemis kliepī ar taidu gūdu, kaidu jī ir nūpeļnejuši. Ka cylvāks pyrma nuovis ir izsyudziejs grākus i bejs ceņteigs lyugšonu noma apmaklātuojs, atvodu rituals īt div stuņdis, dzīžūt saļmys myrušuo dvēselis gūdam.

Piec pareizticeigūs bazneicys škeļšonuos, staraveri napījēme jaunū daudzbaļseigū dzīduošonys stilu i jaunū notaceju. Jūs saglobuotuo kuošu aba zeimu dzīduošona (kūpā 284 zeimis) dabuoja sovu nūsaukumu nu zeimu, piec kurom tyka izpiļdeiti dzīduojumi bez muzykys instrumentu pavadejuma. Itū pīroksta veidu lītoj rūkroksta tradicejā, i tei ir viņ nūsaceita pīroksta apzeimuojumu sistema. Kotra zeime nas sevī miļzeigu informaceju: tekstu ar nūsaceitu melodiskū lineju i nūsaceitu emocionalū dvēselis stuovūkli, kaidā itei melodeja ir juodzīd. Zeimu dzīduošona nūteik voi nu unisonā (vīnbaļseigi), voi antifonā (pameišus dzīd div kori). Sovūs pyrmsuokumūs zeimu dzīduošona beja aizgiuta nu Bizantejis Krīvzemis kristeišonys laikā. Staraveru konfesejā zeimu dzīduošona ir sasaglobuojuse kai dīvkolpuojumu dzīduošonys pamats.

Zeimu dzīduošona pastuov div veidūs: rokstveidā fiksāta dzīduošonys verseja i mutyska dzīduošonys tradiceja, t. i., dzīduošona piec leidzeibys, piec cyta bolsa, piec dzierdātys melodejis. Nūšu kodeksi ir eipašs rūkroksta gruomotu tips, kurys lītoj dīvnomā dīvkolpuojuma laikā. Zeimu roksta laseišonu ari myusu dīnuos apgiust taisnā, napastorpynuotā saskarsmē ar ituos dzīduošonys tradicejis globuotuojim, partū ka itys pīroksta veids nafiksej melodejis skanis augstumu, bet gon paradz, ka dzīduotuoja pīredzē ir salaseits nūteikts muzykalūs formulu skaits.

Zeimu dzīduojumūs nav paužu, apsastuošonu, vysi dzīduojumi teik izpiļdeiti napuortraukti. Dzīduošonys laikā juorauga dzīduot tai, kab izaklauseitu kai vīns bolss. Vysbīžuok dzīduojumu izpiļdeituoji dzīd sovā eistajā bolsā – etnografiskā manerē. Seņuok korī dzīduoja tikai veirīši, bet myusu dīnuos, dzīduotuoju mozuo skaita deļ, korūs dzīd ari sīvītis.

Zvonu skanis ari ir nūzeimeigs muzykys i lyugšonys simbols. Rēzeknis dīvnomā ir vīns nu leluokūs zvonu. Ļauds stuosteja, ka leluo zvona līšonys laikā boguotī staraveru puorstuovi tūreiz speciali brauce iz Gatčinu i sauvem bēre sudobra rubļus. Varbyut tys ari ir leluo Rēzeknis zvona skaistuos skanis nūslāpums, i, pasateicūt rēzeknīšam Ivanam Sinicinam, kas piec zvona pastateišonys treisjiugā brauce nazcik verstis aiz Rēzeknis, kab nūsaceitu, cik tuoli dzieržams zvons, nūskaidruoja, ka zvonu teišom dzierdēja pat 20 verstu attuolumā, bet klusumā pat 40 jiudžu tuolumā. Zvona viersejuo daļa ir izrūtuota stilizātom zvaigznem. Eipaša jūsla sadaleita četruos daļuos ar krystim i ornamentu. Iz zvona pīraksteits: “Itys zvons izgataveits par gūdu 1905. gods 17. apreļa cara dūtajai breiveibai!”

Juosoka, ka itys Rēzeknis Sv. Nikolaja staraveru lyugšonu noms navar syudzētīs par cylvāku kiutrū īšonu. Kasdīnā jūs ir mozuok, bet svātkūs apmaklātuoju skaits ir īvārojams. Bazneicys gruomotā ir pīmynāti 6000 draudzis lūcekli, kuri izdzeivoj ituo kūka lyugšonu noma tradiceju kruosys.

Staraveri bazneicys svātku nūsaceišonai izmontoj Juleja kalendaru, kū sauc par vacū stilu. Staraveru izdavumūs atspīgelej ari vacū godu skaiteišonu, kuramā godi teik skaiteiti nu pasauļa radeišonys. Godu nu pasauļa radeišonys apriekinoj, skaitļam nu Kristus dzimšonys daskaitūt skaitli 5508. Krīvejā senejū godu skaiteišonu lītuoja da 18. g. s. Piec Pītera I ukaza (latvyski: reikuojuma) 7208. gods 1. janvari pīzyna par Jaunū godu, t. i., par 1700. godu nu Kristus dzimšonys.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.