Roksta autors: Ināra Volkova, žurnals “A12”

Suomeja mums ir poša tyvuokuo nu zīmeļvaļstu, i vīnkuoršūs, atkluotūs suomus bīži viņ saleidzynoj ar latgalīšu raksturim. Suomejai ir vīna lela prīškrūceiba – juos snīgainajūs nūvodūs dzeivoj Zīmyssvātku veceits.

Suomi lapnojās, ka jim pīdar skorbūs zīmu skaistums i syltuokūs zemu īdzeivuotuoji Suomeju izalosa par turisma golamierki taišni pyrma i piec Zīmyssvātku, partū ka trešdaļa nu vaļsts teritorejis ir aiz Zīmeļu polaruo lūka. Kab īpazeitu eistu Suomejis dobu, ir juobrauc uorpus Helsinku ci popularūs piļsātu. Zīmeļbrīžus godu symtim jau audzej brīžkūpi, kai ari itī dzeivnīki ir sastūpami breivā dobā nacionalajūs parkūs. Kaino regions i Kuhmo piļsāta ir Suomejis rūbežlinejis ar Kareleju i taišni ite ir skaistuoka sovvalis doba i daudzys ziemeļbrīžu fermys. Par gordū syunu mežūs daīt konkurēt i fermuos turātajim, i sovā vaļā kleistūšajim dzeivnīkim. Piec naseneju apriekinu, sovā vaļā ir ap 700 zīmeļbrīžu, bet fermuos audzej 300 000 Zīmyssvātku veceiša ījiuga viļcieju. Tai kai nu agra pavasara da novembra ari saimnīceibu brīži gonuos Suomejis mežūs, tod jūs var atškiert viņ piec koklasyksnys i GPS raideituoja.

Kuasamo apleicīnē ir nazcik desmitis zīmeļbrīžu audzātovu, kurys pījam apmaklātuojus, koč gon kūpumā vysmoz 60 zemnīki audzej brīžus. Brīžu kūpiejim nav breivdīnu, partū ka zīmu dzeivnīki pavoda aplūkūs i vajag ryupētīs par iedīņa sagataveišonu, vosorā par aplūku sakūpšonu. Zīmeļbrīžu saiminīkim ir ticiejums, ka nadreikst stuosteit, cik tod saimnīceibā asūts brīžu, tys nav iz lobu. Koč gon brīžkūpus jau seņ ir sasnāguse ES lauksaimnīceibys politika i dzeivnīku audziešonai ir kvotys i juos nadreikst palelynuot. Partū daļa brīžu teik kautivēs, bet skaistuokī i draudzeiguokī vyzynoj rogovuos turistus ci ļaunās samīļuošonai.

Zīmeļbrīžu meiluokuo bareiba ir syuna. Jei parosti aug iz vacuokom eglem i mežūs. Dīvamžāļ, pasalelynojūt mežizstruodei, egļu skaits, kurys apsyunoj, sasamazynoj, partū brīžim na vysod gona bareibys. Syuna ir brīžu īcīneituokais iedīņs. Ir saimisteibys, kurys losa syunu i puordūd brīžu audzātuojim.

Brīžus izvītoj daleitūs aplūkūs – atseviški brīžu muotis, atseviški tūs, kurus izmontuos pajiugim i apmaklātuoju vyzynuošonai zīmā, atseviški gaļai nūlamtūs. Mienesi vacus brīdānus sevkurs eipašnīks ausīs īzeimej ar sovys saimisteibys zeimynu.

Gastejam vacā brīžkūpu dzymtys Sato i Mikys sātā. Jei ir īkuortuota minimalisma stilā i var viņ apbreinuot, ka jamā beja gona vītys sešim cylvākim. Iz sīnys karte ar saimisteibys planu i aplūkim, kaidā veidā ganeit i dzeit mežūs pa sezonu zīmeļbrīžus. Itūšaļt āka puorvārsta par suveniru veikalu i īcīneituokais vītejūs amatnīku pīduovuojums ir adeituos zečis i cymdi, kai ari brīžu uodys. Ka turistim zīmeļbrīžu uoda ir kai suvenirs, tod lauku sātā jei kolpoj kai sylts dečs ci puorkluojs, iz kura siļdeitīs. Zīmeļbrīžus te audzej nu paaudzis paaudzē. Tei ir eipaša tiveiba ar dobu, mežu i dzeivnīkim. I doba te ir skorba, snīgs turīs pat da juņa. Majā zīmeļbrīžus izlaiž mežūs, kur dzymst mozī brīdāni. Ir bejuši gadejumi, kod snīgā mozī nūsaļ. Bet skorbajai zīmai ir sovs, naatkuortojamais skaistums. Zalī dabasi zīmeļbluozmā ir bīža paruodeiba i prīcej brīžu audzātuojus.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.