Latgolys īla Ludzā: varys puormeju akcenti

Latgolys īla Ludzā: varys puormeju akcenti

Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Latgolys īlai Ludzā ir vysu golvonūs īlu liktiņs – nūsaukumus jai puormejuši reizē ar jaunom varom i režimim. Tei Ludzā ir poša garuokuo īla, jei suocās, ībraucūt pa autoceļu A12 nu Rēzeknis pusis, centrā pi pareizticeigūs bazneicys “puorlyust” i, nūsagrīzdama pa labi, vad iz autoceļu P49 i A12 krystceļu riņči i vēļ tuoļuok. Juodasoka, ka “Lauktehnikys” rajonā, kur adrešu numeri ir trešajā symtā, kai mozs, bet ekonomiski svareigs (te vysaidu uzjāmumu atsarasšona) kapilars atplyust ari Latgolys škārsīla.

Nūsaukumu kaleidoskops

Niulenejais A12 ceļš nu Rēzeknis iz Zylupi byuvāts jau 1777. godā, gaidejuši, ka pa jū brauks poša keizarīne Katrina II. Vītejuo administraceja ceļa moluos sastateja vacus kūkus, kab dižuo vaļdineica dūmoj, ka ceļš cīš vacs. Partū jū agruok vacī ļauds saukuši par Keizara ceļu.

Pa jū ībraucūt cara laiku Ļucinā, niulenejuo Latgolys īla da cītuma (posta) kaļneņa saucēs par Režicys īlu, nu cītuma da pareizticeigūs bazneicys – par Katedralis (Sobornaja) īlu, Zylupis vierzīnī – par Sebežys īlu. 1917. godā Katedralis īlu puorsauce Aleksandra vuordā (Aleksandrijskaja).

Latvejis vaļstiskuma periodā niulenejuo Latgolys īla taipat sadaleita treis pūsmūs, bet pasaruoda Latgolys vuords: Breiveibys bulvars, Reigys prospekts i Latgolys īla (bejušuo Sebežys).

1940. godā Breiveibys bulvari i Reigys prospektu apvīnuoja vīnā i nūsauce par Rēzeknis īlu, 1948. godā – par Komjaunatnis īlu, vāluok – par Lenina īlu, a tuolaika Latgolys īlu – par Stalina īlu. Piec Stalina nuovis, skveru, kas atdaleja obejis īlys, izjauce i īlys savīnuoja vīnā Lenina īlā.

Nu 1990. gods i pa šudiņdīnai īlu vysā garumā sauc par Latgolys īlu.

Latgolys īla. Karteite: Ivars Matisovs.

Metalists

Storppiļsātu autobusi, kas brauc iz Rēzeknis i nu Rēzeknis pusis, iz Latgolys īlys stuojās Biržys īlys pīturā. Tautā jū vys vēļ sauc par Metalistu. Padūmu laikā te beja piļsātys leluokais uzjāmums “Metālists”, kas nūdarbynuoja 700 struodojūšūs i produkceju eksportēja na viņ iz socvaļstim, bet ari Angleju, Kuveitu i Libanu. Ražuoja te cynkuotus saimisteibys traukus, kai spaiņus, tazikus, vannys, vysaidys čuguna detalis, kai, pīmāram, oku vuokus, skrytuļus tačkom, vysa – 67 veidu izstruoduojumus.

Niule par plašū ražuotnis teritoreju līcynoj palykušais sātmaļs, mozu daļu nu teritorejis aizjiems autoserviss.

Posts – strategisks objekts

Vyspuor posts Ludzā vysod ir bejs strategisks objekts. Jau 17. g. s. Ļucinā krystceļūs saguoja posta celi nu Režycys, Ostrovys i Opskovys, 1784. godā izveiduots Vaļsts posta kantors. Itei zyrgu posta āka tūlaik beja niulenejuo Dziernovu i Sporta īlys rajonā, vāluok – Stacejis i K. Barona īlys krystceļu rajonā. Niulenejū posta āku Latgolys i Stacejis īlu styurī, izcylu arhitekturys paraugu, projektiejs Dāvids Zariņš (1892–1980), calta 1929. godā, nūdūta ekspluatacejā 1932. godā.

Posta āka. Karteite: Sandra Ūdre.

1944. godā, vuocīši atsakuopdami, skaistajā ākā īlyka spridzekli. Bet padūmu karaveiram Aleksandram Gorganam ar ilggadejuo Ludzys posta prīšknīka Juoņa Mikucka, kas labi puorzynuoja telpu izvītuojumu, paleidzeibu izadeve puorgrīzt spridzekļa vierveiti.

Īzeimejūt padūmu laika beigys, pyrmais sorkonboltsorkonais karūgs Ludzā tyka pacalts 1988. gods 24. decembrī taišni viers posta ākys, ituos īstuodis vadeiba pīkryta tautfroņtīšu iniciativai i nasabeida pasajimt atbiļdeibu.

Tautys froņtis štabs – Lenina īlys dzeivūklī

Atmūdys laika goreigū i emocionalū pacālumu atguodoj bejušuo Cyblys vydsškolys direktore, Treju zvaigžņu ordiņa kavalere, tūlaik latvīšu volūdys i literaturys školuotuoja Marija Kārkla, kurys saimis Lenina īlys dzeivūklī nūtyka voi tyka izsprīstys vītejuos Tautys froņtis aktivitatis: “Sorkonboltsorkonais karūgs viers posta tyka pacalts, bet juorunoj te ir par Tautys froņtis izveidi Ludzā. Niu vysu kū stuosta par tū laiku, pat pretruneigys lītys. Es pīsaturu pi Ričarda Rora atzinis, ka Gors voda viesturi, i myusu ziņā ir jam atsasaukt voi naatsasaukt.

Festivalā “Baltica 88” Vacreigā Daiņa Stalta rūkuos īraudzeju pyrmū reizi sorkonboltsorkonū karūgu. Tys manī dzili runuoja. Es tod nūpierku nūzeimeiti ar ausekleiti. Tūlaik vyss viļņuojuos, Atmūda beja suokusēs. Mes dzeivuojom Lenina īlā 92, dzeivūklis 19. Beja īslāgts televizors, pi mums īguoja pazinis. Dzieržam, ka televizorā skaņ “Dievs, svētī Latviju!”. Tyukstūšom reižu asmu himnu dzierdejuse, bet kai tamā šaļtī jei myus uzrunuoja, tai nav bejs. Mes vysi stuovējom kuojuos i ar osorom acīs jū nūsaklausejom. Latvejā jau beja suokusēs Tautys froņtis kusteiba. Mes gaidejom, kod kas nūtiks Ludzā, kaids suoks kū dareit. Mes ari gribiejom, kab nūtyktu, cylvāki beja gotovi, bet nivīns nikuo nadareja. Es beju tūlaik ar sovu tūreizejū dzeivisbīdru Rihardu Kārklu, mes sasazynuojom ar Tautys froņtis koordinacejis centru, i vyss nūtyka.

Karūga paceļšona nabeja vīgla. Tūlaik struoduoju Ludzys vydsškolā, vuiceju latvīšu volūdu i literaturu. Tī beja gondreiž voi militara nūskaņa, cīš politizāta, kotru nedeļu sapuļcis. Tai juo teišom saucēs, tys vyss šausmeigi mīdze nūst. Muna atsasaukšona itam aicynuojumam nabeja dūma par lelū politiku. Tei beja muna īškejuo gryba piec gora breiveibys.

Cylvāki atsasauce myusu aktivitatem, i daudzys lītys nūtyka myusu dzeivūklī. Velta Matisāne piec dorba guoja pi mums, tai mes virtuvē vysu izpeipiejom. Piketiejom pi izpyldkomitejis, kūpā ar mani guoja cylvāki, kas naījēme augstus omotus, jim navajadzēja sorguot sovys vītys. Īsasaisteja tī, kas atguoduoja vēļ tū karūgu. Suokumā beja dūma izlikt viers Tautys noma, bet vajadzēja, kab tī, kas tī struodoj, poši pīkrystu. Vajadzēja vysys atļuovis, saskaņuošonys.

Myusu dzeivūklī organiziejom Tautys froņtis konfereņcis, navaru izskaidruot, kai tys izadeve. Ita Kozakeviča pi mums brauce. Reizē veiduojuos atbolsta grupys Kuorsovā, Mežvydūs. Taidā sprīdzē kai tūlaik, es vaira naasmu struoduojuse. Kod īsasaistejom pošvaļdeibu vieliešonuos, vajadzēja atbaļsteit sovejūs kandidatus. Atguodoju vīnā vokorā sapuļci Mežvydūs. Munam moskvičeišam, pi školys stuovādamam, lūgs aizsola. Cikom atlaidynuoju lūgu, braucem pa aizputynuotu ceļu. Vīna slīde da Kuorsovys beja, kai mes tykom, pat nazynu. Tī elektreibys nabeja, ar sveceiti iz golda sapuļce nūtyka. Tys vyss praseja cīš lelu gora spāku.”

Latgolys īla. Karteite: Ivars Matisovs.

Latgolys īla Zylupis vierzīnī

Itys īlys pūsmys Latgolys īlys vuordu nese jau tymūs breivvaļsts laikūs. Itamā īlā beja poša aktivuokuo tierdznīceiba Ludzā – krami (būdeitis), krūgi, vīsneicys, tīpat pi pareizticeigūs bazneicys viesturiskais tierga opluots. Te, Latgolys īlā, nūtykušys tuo laika militaruos paradis. Ari školys te bejušys, šudiņ, īmūt pa itū Latgolys īlys daļu, taišni acīs kreit kūša sorkonu caglu āka ar numeri 147. Te 1921. godā attaiseja latvīšu realgimnazeju. Nuokušā vuiceibu godā gimnazeja atsadaleja nu pamatškolys i puorsacēle iz Reigys prospektu, kas niule Latgolys īla viņ ir.

Fraņcs Kemps viestulēs Juoņam Cybuļskam 1941. godā nūruoda, ka dzeivoj Ludzā, Latgolys īlā 29. Sovutīs itei adrese atrūnama vuocu nacistu privatizātūs adrešu sarokstā – te dzeivuojs žeidu pamatškolys školuotuojs Dāvids Geršteins.

Bet dižū latgalīti ludzuonīšim konkretuok atguodynoj F. Kempa īla, iz juos var tikt, nūsagrīžūt nu Latgolys īlys itamā pošā apleicīnē pa Pītera Miglinīka īlu.

Patīseibā, par ākom garajā īlā varātu stuosteit i stuosteit, bet ludzuonīši poši ir aktivi īlu viesturis izzynuotuoji – ir izdūta gruomota “Ludzas ielu portreti”, Ludzys Nūvodpietnīceibys muzejā par īlom ir ryupeigi laseiti materiali, gostūs papraseitī raidejuma “Ielas garumā” veiduotuoji par Ludzu ir sataisejuši vasalus treis raidejumus.

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.