Roksta autore: Gunta Ločmele, portals lakuga.lv

Latgalīšu muzykys grupys i muzykaluos apvīneibys sovus klauseituojus regulari rauga lutynuot ar jaunim albumim, dzīsmem i videoklipim. Tok na vysi izapeļnej atpazeistameibu vaļsts mārūgā. Leidzšinejuo pīredze ruoda, ka Latvejā plašuoka atpazeistameiba ir tradicionaluos muzykys i šlagermuzykys izpiļdeituojim. Ar vītejūs medeju, televizejis i radejis raidejumu veiduotuoju atbolstu pamonomuoki palīk ari popularuos muzykys izpiļdeituoji, vīni nu itūšaļt zynomuokūs ir grupa “Bez PVN” i hiphopa apvīneiba “Latgalīšu reps”.

Kab dazynuotu, kai veicynuot latgalīšu muzykys atpazeistameibu Latvejā, portals lakuga.lv vīdūkli vaicoj muzykantim, producentim i muzykys izdeviejim.

Guntars Račs, muzykys izdeviejs, producents, dzīšmu autors, muzykants i dzejnīks:

Iz vysa lobuokuo latgalīšu muzykys atpazeistameibys veicynuošona byutu napozicioneit sevi lokali. Latvejā ir cīši mozs muzykys tiergs, par tū nūstuodeišona – es nu Līpuojis, nu Kūrzemis ci es nu Rēzeknis, nu Latgolys īrūbežoj vareibu tikt pi panuokumu vysā vaļstī.

Nasaverūt iz regiona, dialekta izceļsmi, muzykai ir universala volūda. Partū juoatsabreivoj nu provincialisma i vaira juodūmoj globali. Nazkod dzīduot latgaliski beja sova veida izaicynojums, tok niu tai nav. Niu ļauds iz tū vaira tai nareagej, partū ka niu svareiguoka ruodīs muzykys volūda, muokslinīka harizma i prasme uzrunuot jebkuru auditoreju.

Nav vajadzeibys vysu laiku atguodynuot, nu kura nūvoda ci piļsātys tu esi. Vieļ īsaceitu taiseit vaira kūpprojektu, miksejīt muzykys stilus i raugūt puorkuopt nazkod nūvylktūs rūbežus. Muzykā svareigi byut originalam, tok tū var izdareit viņ tī, kuri īt sovu ceļu, kū agruok nivīns nav guojs.

Guntis Rasims, grupys “Bez PVN” i projekta “Jezups i muosys” dalinīks, “Latgolys producentu grupys” vaļdis prīkšsādātuojs:

Myusu dīnu latgalīšu muzykys laikmetu aizsuoce “Fenikss”, Ivuks, Guntix i MMD. Ari “Laimas muzykanti” ar etniskū rokmuzyku. Piečuok tū turpynuoja “Bez PVN”, “Borowa MC” i cyti. Leidz tam latgalīšu muzykys golvonais bolsts beja tradicionaluo aba folklorys muzyka i šlagermuzyka.

Piec “Latgolys Radejis” izveiduošonys beja vārojams mudrs latgaliski dzīdušūs projektu pīaugums. Tikpat mudri tys palyka mozuoks, kod radeja pamaineja sovu formatu. Tys zeimoj, ka jebkaida vītejuo muzykaluo platforma – radejis ci televizejis raidejums – veicynoj latgalīšu muzykys atteisteibu.

Vysom paaudzem vysūs laikūs svareigi byut “trendūs” aba sekuot leidza aktualitatem, teņdencem. Ka latgaliskais buys aktuals i populars vīnaudžu vydā, tod tam viereibu pīgrīzs ari attīceiga vacuma muokslinīki i publika. Maņ ruodīs, ka treis zeimeiguokuos lītys, kas var veicynuot latgalīšu muzykys atteisteibu, ir aktualitate auditorejai, platformys i kanali, caur kurim var tikt pi klauseituoju, kai ari atbolsta mehanismi, kas ļautu dabuot zynuošonys, pīredzi, tehniskūs resursus i materialus, kas ļautu atsateisteit.

Jurs Ostrovskis, grupys “Dvinskas muzykanti” i projekta “Patrioti LG” dalinīks i dzīšmu autors:

Pādejūs godu laikā atškireigu žanru muzykys puorstuovim Latgolys regionā nav kūpeiga redzīņa. Mes asam saškalti. Rokmuzykys puorstuovi skaita, ka roks Latgolā nav cik populars kai šlagermuzyka.Bet šlagermuzykys puorstuovi skaita, ka rokmuzyka Latgolā nav pīteikūši lobā leiminī.

Ratai, tok ari saīt atrast kūpsaucieju. Vīns nu spylgtuokūs projektu, kas apvīnuoja latgalīšu muzykantus, beja apvīneiba “Teksasys latgalīši”, kuri izdeve disku “Dvieselis steigys” ar popularuokū muzyku sovā aranžejā. Cīši lobs projekts ar muzykys izlasi “Celīs, bruoļ!” beja ari Guntim Rasimam.

Latgalīšu muzykys atteisteibu var veicynuot viņ leidzeigi projekti. Muzykantim cieškuok byutu juovaicoj kūpsaucieji, nasaverūt iz puorstuovātū muzykys žanru, izteikūt bez līleibys i sevis stuodeišonys augšuok par cytim.

Renāts Cvečkovskis, Stanislava Broka Daugovpiļs muzykys vydškolys audzieknis, jaunais komponists i nuokamais dirigents:

Man ruodīs, ka latgalīšu muzykai ir nuokameiba, partū ka itys lauceņš vēļ leidz golam nav nūorts. Kab atteisteitu latgalīšu akademiskū muzyku, juoatteista profesionalūs kolektivu veiduošona Latgolā. Latgolā juobyun vysmoz vīnam akademiskajom kūram, orkestram, laikmeteigajim kolektivim, kamermuzykai. Te vēļ ir daudz kas doroms. Ruodīs, ka ļaudim ir vyss, tok atsarūn atseviški cylvāki, kas traucej tai atteisteibai. Cīši svareigi atrast sev dūmubīdrus, partū ka latgalīšim tryukst vīnuoteibys na viņ muzykys, tok ari cytūs vaicuojumūs.

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.