Roksta autors: Ināra Volkova, žurnals “A12”

Ir laimeigī cylvāki, kurajim dorbs vīnlaiceigi ir ari valis prīca i pīteikūša nūdarbe, kab justūs pīpiļdeits i puortics. Parosti tai ir ar breivmuokslinīkim, i bīži viņ vaļsts strukturuos struodojūšī nadaudz apskauž tūs, kuri ir uzadrūsynuojuši byut breivi i pošpīteikami. Aleksandrs Meijers ir vīns nu ratūs Latvejā muzykys instrumentu meistaru i ari muzyks. Aleksandra muzykys instrumenti ir skaniejuši Sigvarda Kļavys muzykalajā uzvadumā “Latgales gredzens”.

Vysvaira Aleksandrs ir taisejs stabulis. “Pyrmais, kas maņ truopejuos, beja muola putneņš ar div caurumenim, es saprotu, ka iz tim caurumenim var koč kū spēlēt. I nuokušuo ir stabuleite. Ka saprūti itū priņcipu, tod var ari īsavuiceit spēlēt. Īsavuiceju spēlēt, tod tys ari vīgļuok pasadūd. Gitaru īsavuiceit ir gryušuok, tī ir vysaidys pozicejis, steigys, akordi. Stabule ir vīnbaļseigs muzykys instruments. Vīnkuoršuok, ka ir pacīteiba i dzierde, tod var “ībraukt”. Maņ stabulis pasyuta, taitod, cylvāki ari spēlej,“ stuosta Aleksandrs.

Muzykys školā Aleksandrs ir vuicejīs viņ div godus, Viļānūs. Saime dzeivuoja laukūs, beja puorvarams tuols ceļš, i, kod klasisbīdri pamete muzykys vuiceibys, ari Aleksandrs palyka sātā, tūmār turpynuoja suoktū akordeona spēli: “Taišni par itim instrumentim jau suoču interesētīs, vuicūtīs Tehniskajā universitatē. Nūpierku blokflautu muzykys veikalā, cīš patyka vysu vērtīs i pieteit muzykys veikala plauktūs. I saprotu, ka dažus instrumentus pats varu sataiseit. Tai pakuopeniski tys ari aizguoja, tod suoču spēlēt vīnā nu grupu, perkusejis beja vajadzeigys. Maņ jau pošam ir interesanti, ka var pajimt koč kaidus “gružus” i izgataveit skaņu reikus, kuri teišom skaņ. I ari uzskaņuot, īsapazynu ar meistaru Māri Jansonu, kurs izgataveja tradicionalus muzykys instrumentus. Īvuiceja dažys lītys, tok vairums zynuošonu ir dabuotys pošvuiceibys ceļā – gruomotys i enciklopedejis par muzykys instrumentiem. I pošlaik internetu var izmontuot, bet ar tū es cīš naaizaraunu.”

“Es asmu muzyks i muzykys reiku izgataveituojs. Izgataveitūs instrumentus pīduovuojam veikalim. Bet, maņ myzyka ir dzeivysveids, tu vari ceļuot, pabyut cytuos vītuos, nikur naizīmūt. Liduojuma sajiuta, tys laikam muzykantim ir gona bīži. Pazeistu daudzus, kuri nav muzykanti, bet jim pateik reizem saspēlēt. Varbyut tu cytā realitatē vari pabyut, leidzeigi kai kinā ci teātrī, kurs nav tik cīš saisteits ar kasdīnu,” atkluoj Aleksandrs.
Aleksandrs pīzeist, ka byutiski ir eistynuot sovus sapynus, na vīnkuorši struoduot: “Ka niu vaicoj, par kū cylvāks grib byut, izaruoda, ka jis grib vīnkuorši naudu peļneit. Taida vīnkuorša patīseiba, ci, pīmāram, gryb byut par direktoru. Niu jau ir sovaižuok, nakai mes bierneibā bejom dūmuojuši. Ir tei komercializaceja, myusu bierneibā tys beja vaira izleidzynuots, nabeja kotram ūtrajam gribiešonys byut par tū, kas ir izdeveiguok. Pošlaik, verās vīns iz ūtru i izviertej sovys darbeibys.

Maizis i sirds dorbs ir muzykys instrumenti. Tū es ari doru, maņ pošam pateik, i šod tod ari cylvākim vajag. I eistineibā ir pateikami, ka vajag i tev, i cytim. Nabyutu labi sātu taipat viņ aizgryust ar izgataveitim instrumentiem, koš te jau vysa gona. Kod apniks, maņ redzīs, ka naapniks. Var īt viņ dziļumā, var sataiseit lobuok. Sevkuru reizi īīt koč kas jauns, var lobuok padareit. Var taiseit viņ stabulis, tod tys var apnikt, bet ka izgatavej vysaidus instrumentus. Maņ vysu laiku pateik izgataveit koč kū sovaižuoku, jaunu, maņ rutina, kas vīnaids napateik. Ka īlic internetveikalā i vysim vajag, tod byus juotaisa piec vīna standarta. Pagaidom es jiutu, ka maņ ir gona tai. Maņ bīži viņ ir patics byut autsaidē, kab nabyutu taids kai vysi cyti. Varbyut tys nav nimoz tik labi, ka tys ir golvonais mierkis. Bet tys maņ koč kaidā ziņā patyka. Ka pateik i nūsadorboj, tod tys ir vīns, bet, ka tei ir obligata praseiba, tod tamā var byut pretesteiba. Na sevkuram veicās dareit tū, kas pateik. I, ka dori tū, kas pateik, juosariekinoj, ka ar tū navarēs daudz nūpeļneit. Bet tys, ka tev itys dorbs pateik, laikam ir svareiguoks par tū, kū tu vari nūpeļneit.”

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.