Roksta autors: portals lakuga.lv

Latgolā dzymuši i sovys dzeivis pyrmūs godus aizvadejuši daudzi dažaidu tauteibu cylvāki, kuri vāluok atpazeistameibu ar sovu dorbu i panuokumim īmontuojuši vysā pasaulī. Portals lakuga.lv atzeimuojs dažus nu jūs.

Nikolajs Poļakovs – slovona klauna tāla radeituojs

Coco the Clown aba klauns ar peirāgim 20.godu symta 40.–60. godūs beja vīns nu zynuomuokūs klaunu Lelbritanejā. Juo radeituojs Nikolajs Poļakovs (1900–1974) ir dzims Daugovpilī žydu saimē. Juo vacuoki struoduojuši teatrī, bet agri nūmyruši, i Nikolajam daguojs pošam peļneit sev maizi. Ostoņu godu vacumā jis dasavīnuoja klejuojūšajam cyrkam i suoce interesētīs par klaunadi. Tai ari suokusēs juo karjera cyrkā.

Krīvejis Imperejis keizarīne Katrina I nu Vyšķu

Par keizarīnis Katrinys I izceļsmi viesturnīki streiduos vēļ da šudiņdīnai. Vīna nu verseju ir, ka jei dzymuse 1684. godā Vyšķu sādžā Zāmuela Skavronska saimē. Juos vacuoki nūmyruši epidemejā, i meitini sovā aizguodeibā pajiems bazneickungs Gliks, kurs latviski puortulkuojs Bībeli. Dzeivis celi nuokušū keizarīni, eistajā vuordā Martu, nūvede iz Krīveju. Tī jū īraudzejs cars Pīters I, i meitine topuse par juo mīļuokū, bet 1712. godā par juo sīvu. 1725. godā piec veira nuovis Katrina I kliva par Krīvejis vaļdneicu.

Kinu režisors Teuvo Tulio

Teuvo Tulio eistajā vuordā Teodors Tugajs (1912–2000) ir pazeistams Sūmejis režisors. Jis dzims viļcīnī Reiga–Pīterburga, bierneibu pavadejs Latgolā, kur tyka saukts par Fedju, vāluok itaids nūsaukums dūts gruomotai i dokumentalajai kinai par jū. 10 godu vacumā jis puorsacēle iz dzeivi Helsinkūs pi muotis, kur nu padsmitnīka godu suoce filmētīs māmajuos kinuos, piečuok pīsavierse kinu režejai. Tulio vysaktivuok struoduojs 20. godu symta 30.–50. godūs, režisiejs 16 akterkinys, vysvaira jutekliskys i kruošņys melodramys, kuruos nareši izspieļuoja “pavastuos i pamastuos” dramu – jaunys, naivys lauku mārgys sapynu par lelpiļsātu i atsamūsšonu nu sapyna, kreitūt grākā i pīdzeivojūt pierkamys sīvītis skorbū liktini. Piec pādejuos kinys “Sensuela” (1973), kuru cenzura pamateigi sagraizeja i kritika ignorēja, Tulio nūsasliedze nu sabīdreibys – nauzjēme jaunys kinys, aizlīdze izruodeit vacuos, nasnīdze intervejis i naļuove sevi fotografēt. Juo kinu montuojums Sūmejā tyka puorvārtāts i atjaunuots ostoņdasmitūs godu beiguos, kinu gordiežu aprynduos Tulio palīk par kulta režisoru.

Marka Rotko gleznys miljonu vierteibā

Gleznuotuoja Marka Rotko (1903–1970) dzymtuo piļsāta ir Daugovpiļs. Kod jam beja 10 godu, juo saime puorsacēle iz Amerikys Savīnuotajom Vaļstim. Suokūtnieji jis gribēja byut par iņženeru ci advokatu, tok muoksla palyka par juo syuteibu i aizaraušonu. Piec Ūtruo pasauļa kara Rotko kliva par centralū figuru gleznīceibys atteisteibā Amerikā. Jis skaiteja, ka atpazeistami tāli ir škieršli tīšai muokslys pīredzei, jis atteisteja sovu stilu, kū var raksturuot kai divys ci treis taisnstyura formys, kas ir izvītuotys vīna viers ūtrys i meijīsadorboj vīna ar ūtru pret laukumu. Rotko dorbi ir vīni nu duorguokūs pasaulī, 2015. godā juo gleznu “No. 10” (Nr. 10) puordeve par 73 miljonim eiro.

2013. godā muokslinīka dzymtajā piļsātā atkluoja Daugavpiļs Marka Rotko muokslys centru, tymā apsaverami seši Marka Rotko originaldorbi.

Operys zvaigzne Kristīne Opolais

Operdzīduotuoja Kristīne Opolais ir dzymuse Rēzeknē. Vairuokus godus jei beja Latvejis Nacionaluos operys soliste, vāluok uzastuojuse “Metropolitan” operā Ņujorkā, Minhenis, Berlinis, Milanys, Vīnis i cytu piļsātu operuos.

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.