Roksta autors: Ināra Volkova, žurnals “A12”

Vīna nu Latgolys i Suomejis paralelem ir dobys boguoteibys i azari. Sūpluok myusu azaru zemei zīmeļbrīžu vaļstī jūs ir daudz vairuok – ap 180 000 azaru. Ari pūri ir vaļsts boguoteiba i Suomejis teritorejā leidzeigi kai Latgolā ir izveiduoti, vysmoz, 11 nūzeimeigi dobys rezervati, aizsorgojamī turisma nūvodi i mikrolīgumi. Kab saudzeigi īpazeitu itū dobys skaistumu, dobys rezervatūs strauji atsateista haskeju fermys, kurys pīduovoj ceļuojumus taigā itūs suņu komonu pajiugūs.

Suomi audzej Sibirejis haskeju škirni, kura ir vīna nu vacuokūs suņu škirņu i pasaulī ir sasaglobuojuse, pasateicūt amerikaņu interesei. Izpietejūt Sibira haskeju DNS, zynuotnīki jūs īrynduojuši storp 14 senejuokajom suņu škirnem pasaulī, kuru genotips vysmozuok atsaškir nu sovvalis vylku genotipa. Vuords “haskijs” byuteibā ir radīs nu izkrūpļuota angļu volūdys vuorda “eskimo” – eskimoss. Cikom Padūmu Savīneibā haskeji pat naītyka škirņu sarokstā, partū ka skaiteja, ka jī nav gona leli, kab efektivi transportātu kravys, i paguojušuo godu symta četrudasmytajūs godūs itei škirne tī gondreiž puorstuoja eksistēt, koč itūs suņu izceļsme saistoma ar čukču apdzeivuotū apvydu. Sibira haskejs ir suņu škirne, kurys dzimtine ir Sibira zīmeļaustrumi, bet tuoļuok atsateistejuse jei ir Aļaskā. Sibira haskejam ir videji gars apmotuojums ar pavylnu, ituos škirnis standarts pīļaun vysys kruosys i sevkuru kruosu kombinaceju. Jim var byut ari daleji zylys acs. Haskeji izaceļ ar sovu naatkareigū raksturu, jī ir ari cīš draudzeigi, jim nav soveiga agresivitate pret cylvākim. Haskeji ir bora suni, partū jim vajadzeigs saiminīks, kurs ir bora vadūņs. Tys padora suņa treniešonu vīnkuoršuoku, partū ka suņs tevi respektēs. Haskeji i Aļaskys malamuti teik pīzeiti par vīneigajim sunim, kuri naīkūss cylvākam nikaidūs apstuokļūs.

Suomejā haskeju fermys ari ir vīns nu pīrūbeža nūsadorbuošonys veidu. Ir vysmoz div lelys saimisteibys, kurys pīduovoj nedeļu ilgu zīmys ceļuojumu taigā haskeju komonuos, kas nūzeimoj ari sadzeivuot ar itim pajiuga viļciejim. Gastejam Susi i Eri saimisteibā, kuri apryupej 160 suņu – komonu viļciejus. Zylūs ocu skaistuli sezonā teik nūdarbynuoti sevkuru dīnu, partū ka turistu pīroksts suocās nu novembra da pat pādejam snīgam pavasarī. Pamatā brauc eiropīši. Mes jau puorsalīcynuojom, mieginuodami vīnuotīs par interveju, haskeju eipašnīki planavoj sovu laiku i atbiļd kai mobilī telefoni – naasmu daīmams. Runojūt par regiona atteisteibu, haskeju fermys saiminīki ir optimisti i pastreipoj, ka Suomejis pīrūbežā ir pylns ar cylvākim, pīroksts iz pylnu sezonu. Ar godim apmaklātuoju skaits pīaug, dzeive rytūt pylnā sporā. Kuasamo regiona kafejneicuos puorsteidze, cik daudzom saimem pateik dīniškuot i vakariņuot uorpus sātys, eipaši ar mozim i mozuokim bārnim tei ir īrosta līta. Daudzi pīzeist, ka vareiba dzeivuot mozuokuos piļsātuos i tuoluok nu centru nūzeimoj lātuoku dzeivi, dobys i vidis boguoteibys dažim atsver lelpiļsātys dryuzmu.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.