Rumaka rumaki

Rumaka rumaki

Roksta autors: Sandra Ūdre, žurnals “A12”

Latgolys karūga autors Māris Rumaks sovus kumeļus audzynoj piec vīdom gudreibom i ceļ gūdā senejūs latgaļu zyrgu kultu. Māris ir daruodejums tam, ka ir saisteiba storp pavuordi i tū, kū cylvāks dora. Juo pavuorde cālusēs nu apdzeivuotys vītys. Piec L. Latkovska, itys vuords ir nu arabu volūdys ‘lobs zyrgs ci kēve’.

Māram interese par zyrgim vysu laiku bejuse. Mozūtnē spēliejuši indiaņus, gruomotu par jim tik daudz sasalasejs, ka 2000. godu Floridā sagaidejs, ar jim kūpā struoduojs. Māris stuosta, ka hronikuos i cytūs dokumentūs bruninīceibys i senejūs latgaļu laiks saistuos ar zyrgim. Karaveirs vysod ir iz zyrga. Atskaņu hronikā viesteits, ka na viņ veirīši, bet ari sīvītis ir lobys juotneicys. Ir teoreja, ka latgali atguojuši nu teritoreju, kas rūbežuojušuos ar skitim ci sarmatim, i puojāmuši juošonys muokslu. Ituos tautys ir izcylys juošonys prasmē. Daudz amuletu – zirdzeņu, dūmojams, bejs kai saulis simbols. Tautysdzīsmēs, cytā folklorā. Arheologiskajūs atrodumūs, tymā pošā Kristapeņu kopulaukā, atrostys vysaidys zyrgu lītys. Daži paglobuotī bejuši juotnīki. Tys ir sabīdreibys augstuokais sluoņs. Īlykti zyrgu zvaneni, kaukolys (zvuorguli), puotagu kuoti.

Taida eipaša puotoga, gona pagara, ir ari Māram. Atguojs pi zyrgu, Māris syt pret zemi – atskaņ kai suovīni. Spyndzynūša byuškiešona nu puorsnāgtuo skanis dreizuma. Zyrgi nasatryukst. Dajiucāti, kab mežā, kaidā pasuokumā nabyutu panikys. Puotoga seņuok beja ari īrūcs – var cytam izsist īrūci, var apteit i nūraut nu kuoju. Ka ītruopej par golvu, acs var izsist. Var ari viņ nūbeidynuot.

Kod nūdybynuojuši Kroma kolna bruolisti, Māris nūliems paraudzeit juot iz zyrga. Lūznovys pusē vīnu zyrgu pajiems. Suokumā jū voduoja, tod pats suocs, tod aizguoja rikšūs. Māris kai atīt, zyrgs nu bora pi juo. Partū ka zyrgam beja garlaiceigi. Māris iz zyrga ir pat fiļmiejīs deļ reklamys video “Zīmogs sarkanā vaskā”. Fiļmiešonys laikā nūkrits nu zyrga, izmežgiejs rūku. Vīnu dīnu saimineica sacejuse, ka taisuos zyrgu puordūt, bet ir variants, ka nūpierktu es. Vyss nūtics operativi. Tod Māram pasaceja, ka itys zyrgs pīrads pi bora, pa lātū pīduovuoja vēļ vīnu zyrgu. Dūmuojs, dūmuojs – kur vīns, tī div. Tod jam pasaceja, ka kēve ir gaideibuos, byus kumeleņš. Kod atveds, lejs leits, izreiz nūdariejuse nūjume.

Izaruoda, var juot iz zyrga bez nikuo. Ni iz golvys, ni iz kokla ni viervu, ni apaušu. Tei ir vīna nu lobuokūs metožu. Preteji dresurai, kod zyrgam redzīs, ka jam juobāg, te teik izmontuota zyrga psihologeja. Zyrgim ar saiminīku nav kai pi suņu. Ka zyrgu viņ boroj, jis uztvers, ka tu esi juo boruotuojs, bet jis dareiškys, kū gribs. Kab dabuotu zyrga cīnu i respektu, juopīruoda, ka tu esi vadeituojs. Zyrgam patīseibā pateik nūsadorbuot, pateik, ka jū voda. Jūs borā vysod ir barveds, na vysod fiziski stypruokais. Māris zyrgam nūdrūsynoj tū, ka jam ar jū vysdrūsuok. Jis jū trenej atsluobynuotu. Zyrga dabiskais stuovūklis ir ar nūlaistu golvu. Zyrgam veidojās ticeiba, ka juo dīvs ir saiminīks. Puotoga viņ, lai paruodeitu, kai dorbuotīs. Svareigs ir rūkys kontakts ar juo purni. Lobuokuo bolva – tys, ka jam navajag nikuo dareit.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.

Kalenders

Dec
21
Sai
16:00 Grupys “Iļģi” koncerts @ Daugovpiļs Kulturys piļs
Grupys “Iļģi” koncerts @ Daugovpiļs Kulturys piļs
Dec 21 @ 16:00 – 18:00
Pasuokumu cykla “Vīneibys nomam – 87!” laikā Zīmys saulgrīžu vokorā Vīneibys noma Latvīšu i latgalīšu kulturys centrys aicynoj iz grupys “Iļģi” koncertu, kas nūtiks Daugovpiļs Kulturys piļs koncertzālē. “Iļģi” itymā koncertā: Ilga Reizniece (bolss, vejūle),[...]