Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Zviergzdinis pogosta Rudzeišu cīmā dzymušais jezuitu filozofs STANISLAVS LADUSĀNS (1912–1993) atteistejs vuiceibu par cylvāka izcylū stuovūkli materialajā pasaulī i juo teocentriskū gareigū syuteibu. Sauc jū par daudzpuseigū realismu voi daudzpuseigū humanismu, voi tomisma i kognitivuos fenomenologejis siņtezi gnozeologejis ītvorūs. Beja dūmuots, ka piec gradu īgiušonys Vatikana augstškoluos apduovynuotais filozofejis vuiceibspāks i zynuotnīks veļteis sevi dorbam Latvejā. Bet 1940. gods padūmu okupaceja naļuove atsagrīzt dzimtinē.

Gaišuokī godi

22. augusts, Vysusvātuokuos Jaunovys Marejis – Dabasu i Zemis Kieninīnis – svātki, 1912. godā īkreit svātdīnē, Ladusānu saimei Dīvs itamā dīnā duovoj pyrmdzymtū. Stanislavs vysu dzeivi itū turēs par eipašū izredzieteibys zeimi. Tāvs Konstantins atsagrīž nu Pyrmuo pasauļa kara, Ladusānu nu jau treju dālu saime 20. godūs sajam 14 ha lelu jaunsaimnīceibu.

Muote, turpynuodama “školys pi rateņa” tradiceju, nu puotoru gruomotu ostoņu godu vacumā Stanislavam vuica skaiteit i riekinuot. 1922. godā tāvs puiškinu nūvad iz Zviergzdinis pamatškolu, piec pyrmuo vuiceibu gods apduovynuotū bārnu izreiz puorceļ iz 3. klasi. Tūlaik Stanislavam vysvaira pateik matematika. 1927.–1931. godā Stanislavs vuicās Ludzys gimnazejā. Par izcileibu i dziļū īinteresieteibu sajam atzineibys i atbolsta stipeņdejis, kab paleidzātu bruolim Hieronimam i Jezupam, Stanislavs pasnīdz privatstuņdis latvīšu volūdā i matematikā. Gimnazejā jis izkūp skaidru i logisku izteiksmis stilu, juo dūmrokstus školuotuojs losa klasei prīškā kai paraugsaceriejumus. Stanislavs izdūd školānu žurnalu “Vita Nostra”, publicej ap 10 sovu rokstu, i jau ar filozofisku īvierzi, vuoc folkloru.

Kleriks ar augstim idealim

1931, godā Stanislavu pījam Reigys Goreigajā seminarā. Kleriku kasdīnys sarunuos izaveidoj interesentu grupa, kas sapņoj par īsastuošonu jezuitu ordinī. Ladusāns, Bečs, Kučinskis, Umbraško kluseibā pat izstruodoj planu, kai puorlīcynuot seminara viersvadeibu atbaļsteit jūs ceņtīņus. Plans “izaguož”, vadeiba septeņus klerikus lobu pruotu 1933. godā komaņdej iz Viļņu ordinī īsastuošonys puorbaudejumim. Tuoļuok jezuitu generals septeņus latvīšu kandidatus pyrmajam puorbaudis laikam nūsyuta iz Starovesis jezuitu noviciatu Pūlejis dīnvydūs, jī suoc studejis Krakovys Jezuitu filozofejis fakultatē. Krakova tūlaik Eiropā skaitos žāļsirdeibys golvyspiļsāta i filozofejis lelpiļsāta, ite Pyrmuo pasauļa karā bejs īvaiņuots Ludvigs Vitgenšteins, guliejs hospitalī i rakstejs “Logiski filozofiskū traktatu”.

Izturēt ūtruo pūsma noviciatu Ladusāns ar bīdrim 1936. gods oktobrī dūdās iz Rūmu, jezuitu vadeitū Pontifikalū Gregora Universitati aba Gregorianu. S. Ladusānu paraleli nūreikoj vuiceitīs Rūmys Pontifikalajā Svātuo Akvinys Toma akademejā. S. Ladusāns pīroksta nūbeiguma dorbu “Par cālūneibys priņcipa izceļsmi i patīseibu”. Dorbu izvierzej daleibai akademejis reikotajā vyspasauļa filozofiskūs dorbu konkursā, i jis daboj pyrmū vītu. Par tū roksta ari Latvejis prese. Piec četru godu licenciata studeju par dorbu “Tyvuokmīlesteibys nūzeime Kristus Mistiskuos Mīsys veiduošonā” jis daboj teologejis licenciata gradu. Ladusānu, Kučinski i Beču 1941. godā īsvietej par prīsterim.

30. godūs S. Ladusāna filozofiskūs i publicistiskūs rokstus publicej žurnali “Katōļu Dzeive” i “Zīdūnis”. Jis atkluoj sovu skaidrū redziejumu par zynuotnīka miseju: “Dziļš zynōtnīks (filozofs) naapsamīrynoj tikai ar vystyvōkajim, ļūti vīgli bīži saskotamajim lītu īmeslim, bet pyulejās pōrkūst rīkstu – nūnōkt, cik tys īspējams, pi vysattuoluokajim, beidzamajim parodeibu un lītu īmeslim. Taids zynotnīks, kas pasauli apskota na nu vīna redzes punkta, bet vyspuseigi, na pavērši, bet dzili, mōceitais, kas ocu prīkšā tur na kaidu atsevišku lītu, parodeibu, izjimtu nu apkōrtnes, vysuma, bet skotōs uz piļneigu lītu, parōdeibu un atteiceibu sintezi – kūpōjumu, taids zynōtnis veirs radz un ir svāti pōrlīcynōts, cik dōrgs patīseibys monts ir ticeiba.” (Zīdūnis, 1938, nr. 6)

Kapelana dorbā ar dūmom par dzimtini

Trešū, 10 mienešus ilgū, jezuita puorbaudejumu laiku treis jaunī prīsteri pavoda Floreņcē. Piec tuo S. Ladusānam otkon studejis Gregorianā – doktoranturā. Paraleli studejom jis ir kapelans DP (Displaced person – puorvītuotūs personu) Rūmys nūmetnē, ite jei īkuortuota kinopiļsieteņā. Vēļ gryutuoki apstuokli ir karagiustekņu nūmetnēs. Ladusāns daudzus legionarus izpestej nu giusta, daudzim nūmetnēs, eipaši tautīšim, paleidz sakuortuot dokumentus, kab atsabreivuot nu biegļu statusa. Prasmis “izsist” nu birokratiskuos sistemys sev vajadzeigū nūderēs Brazilejā.

Saskare ar tautīšim līk dūmuot par dzimtini i sovejim. Jau sovā primicejis misē vysi treis prīsteri lyugušīs par iztureibys žielesteibu Latvejis cylvākim. Stanislava dzymdynuotuojus 1949. godā izvess iz Sibiri, jī tī miers. Videjais bruoļs Hieronims teik trimdā, 1948. godā nu Dženovys ūstys jis dūsīs iz Australeju.

Napublicātuo disertaceja

Ar izcileibu 1946. godā S. Ladusāns aizstuov doktora disertaceju “Sajiutu inteligiblitate Kanta agreimajūs dorbūs i Akvinīša dūmā”. Bet itys dorbs, preteji obligatai akademiskai praksei, nateik izdūts monografejā, jū kotrai personai ļaun apsavērt viņ vīnu reizi myužā eipašā viersraudzeibā i bez mozuokūs koč kuo kopiešonys ci pīrakstiešonys īspieju. Disertaceju nadūs pat pošam autoram, kod jam juos īsavajadzēs. Tys vyss dareits, kab jū pasorguotu nu pīspīdu repatriacejis iz juo “dzimtini” PSRS.

S. Ladusānam ir īspieja palikt par vuiceibspāku Gregorianā, bet jis tuo nagrib. Jam pīduovoj Afriku, Argentinu, Brazileju, Kolumbeju. Izalosa Brazileju. Div mienešus studej portugaļu volūdu i gatavej lekcejis. 1947. gods janvarī dūdās iz Brazileju, gondreiž mienesi kugeits pavoda ceļā, div reizis byudams tyvu avarejai.

Tuolajā Brazilejā

Tai latvīšu jezuits īsarūn Jaunfrīburgys Jezuitu filozofejis fakultatē nūstruoduot par profesoru treis godus. Itū fakultati S. Ladusāns puortaisa par augstškolu, panuokdams septeņu Brazilejis prezidenta dekretu izdūšonu. Jis izveidoj ari zynuotniskū biblioteku, kur saryupej izcyluokūs filozofu dorbus nu vysa pasauļa. S. Ladusāns ir atbraucs iz Brazileju interesantā laikā, miļzeiguo zeme meklej sovu nacionalū ideņtitati, pat jezuitu vidē nūdarbynuoti ar vaicuojumu, kaids ir jezuita kolpuošonys i formacejis braziliskais ceļš. Bet gryuši atbyldamī vaicuojumi profesoru aizraun.

S. Ladusāns palīk par Storpamerikaņu Katuoļu filozofejis asociacejis (ACIF) prezidentu (1972), Filozofejis pietnīceibys instituta (CONPEFIL) direktoru (1974), aizsuoc Brazilejis Filozofu bīdreibys zynuotniskuo žurnala “Presença filósofica” izdūšonu (1974) i ir juo prezidents, jis organizej Pyrmū pasauļa kristeiguos filozofejis kongresu Argentinā (1979). Latvīšu sabīdreibā jis popularizej Latgolys kulturu i latgalīšu volūdu, syuta sovus rokstus latgalīšu periodiskajim izdavumim trymdā, pīsadola laikroksta “Zem Dienvidus Krusta” izdūšonā (1977).

Tī, kas grib dziļuok īpazeit S. Ladusāna idejis, lai losa juo dorbus (nu juo 14 gruomotu i 68 rokstu latvyski izdūti “Daudzpusīga gnozeoloģija” (1994) i “Reliģijas filozofija” (1996)) i Mārys Kiopis monografeju “Klātbūtne” (1915). Atraktivuokai īpazeišonai – spēle “Īsapazeisim!”.

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.