Roksta autors: Sandra Ūdre, žurnals “A12”

Ituo vuorda navar atrast latgalīšu vuordineicuos, ari Janīnys-Kurseitis “Virtuves vārdnīcā” nav. Bet taidu iedīni Dīnvydlatgolā pazeist. Izaruoda, stuosts par sekanku nu suokuma ir stuosts par cytu Latgolā labi zynomu iedīni ‒ vyltuotū zači.

Pyrma puors godu symtu Eiropā svātku golda cīneigs galis iedīņs skaitejuos viņ medejums, a medeit i ēst meža zvāru gali – taida priviligeja vydslaikūs beja viņ aristokratim. Tureiguokī zamuokūs kuortu ļauds raudzeja radūši atrysynuot svātku cepeša problemu. 18. g. s. ūtramā pusē Vuocejā populars palyka, izaplateja ari Pūlejis i Čehejis zemēs i vēļ tuoļuok “vyltuotais začs“ (vuocu Falscher Hase voi Heuchelhase) – ceplī sacapts iedīņs nu smolki kopuotys cyukys galis (myusu dīnuos moltys), maizis, buļbu, ūlu i seipulu. Latgolā, pasokūt vuordu „začs“, iztēlē redzīs moltuos galis kukuleits, kas gūdu goldā ir tikpat pats par sevi saprūtams kai šuba voi rasola salati.Tai kai izmontoj kopuotu gaļu, vuocu volūdā itam iedīņam ir ūtrys vuords Hackbraten (burtiski ‘kopuotais cepets’). Slavu volūduos vuordim, kas apzeimoj kopuošonu, ir atpazeistama sakne sek-. Myusu dīnuos Čehejā itū pošu iedīni sauc par sekanku (sekanká). Pūlejā ir pat sastūpams taids uzvuords, a pūli sovu sekanku (siekanka) taisa prostuok – sagrīž rupuokūs gabaleņūs jau gotovu gaļu (ščiņči, dasu), buļbis, seipulus, skaurodā ci dukovkā, sajauktus ar garšvīlom, sacap, ūlys izlej pa viersu.

Latgolā ar sekanku saprūt pluonūs bleinu (lejnīku) eipašū piļdejumu – plaušys, sirdi izvard, samaļ ci sakopoj mozenim gabalenim, ar seipulu sacap, ītyn bleinā. I vyss. Leitovā leidzeigu iedīni “blynai su plaučiais” gadejīs redzēt iedīņkartē, viņ nikai eipaši nasauc. Varbyut kaidam nazkod vajadziejs gordai i seitai paēst, gribiejs sekanku, a vajadziejs iztikt ar produktim, kas pi rūkys. Saguojs sovs sekankys variants – lātuoks, a na mozuok gords.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.