Roksta autors: Ivars Matisovs, žurnals “A12”

Leivuonam, kas pozicionej sevi kai atslāgu Latgolys vuortūs, var dreiži viņ izskrīt cauri, traucūtīs pa dzeļžaceļu ci automagistrali A6 alias Reigys īlu Daugovpiļs ci Reigys vierzīnī tūmār īsoku pībremzēt – i na viņ pi diveju krystu Maximys ci jaunai attaisātuo Rimi pošā piļsātys centrā. Piļsātai ir, ar kū lapnuotīs – i eipaši ar sovu industrialū paguotni i ari nuokūtni, kas Leivuonu padora atškireigu nu cytu Latgolys piļsātu. Jau nu 19. godu symta vyds Leivuona atteisteibys pamats ir bejuse ryupnīceiba, kū sekmēja īvārojami vītejūs izejvīlu kruojumi – kvarca smiļkts, muols, kūksne i torps, bet, eipaši, izdeveigais geografiskais stuovūklis, prūti, atsarasšona pi nūzeimeigom transporta arterejom – Daugovys iudiņa ceļa i nu 1862. gods – ari pi Reigys–Dinaburgys dzeļžaceļa linejis. Pusgodsymta laikā Leivuonā tyka izcaltys 10 lelys i saleidzynūši modernys ryupneicys – ari celulozis ražūtne i Latvejā leluokuo stykla fabrika (1887).

Pyrmuo pasauļa kara godūs Leivuons pamateigi cīte – tyka nūpūsteitys ari vysys ryupneicys, sovutīs Uļmana laiku ceļvedī par Leivuonu saceits: “Līvāni ir jauka vieta pie Dubnas ietekas Daugavā. Dubna sadala pilsētu 2 daļās – nākot no Krustpils puses, Līvānu priekšpilsēta – žīdu rajons – atstāj nabadzīgu iespaidu, toties vērts pakavēties pilsētas centrā viņpus Dubnas tilta”. Ari Ūtrais pasauļa kars Leivuonu natyka saudziejs – lela daļa piļsātys izdaga i žeidi tyka nūsauti natuolajā Greivys mežā.

Ari myusu dīnuos Leivuons ir saglobuojs izteikti linearu konfiguraceju, kaidys nav nivīnai cytai Latgolys piļsātai. Soka, ka Leivuonā ir viņ vīna īla – tik teišom, Reigys īlys kūpgarums ir gondreiž 5 km i jei ir garuokuo Reigys īla vysā Latvejā. Piļsātys plotums viņ nadaudz puorsnādz 1 km, partū Leivuons atguodynoj šmaugu jaunkuņdzi, kura cauri izaverama kai ar rentgenu. Industrialuo zona gon ir pasaglobuojuse aiz dzeļžaceļa i meža masiva, partū nav tik vīglai pamonoma un saūšņojama – i tys ir labi. Speitejūt vysim karim i varys puormejom, Leivuons ari šudiņ ir vysmoz Latgolys mārūgā nūzeimeigs ryupnīciskais centrys, kur teik radeiti na viņ gordumi vysim soldunumu meiļuotuojim, bet vysplašuokais produkcejis pīduovuojums – suocūt ar torfa briketem i biomāsluojumu i beidzūt ar smolkim optiskuos škīdrys kabelim.

Leivuona turisma objekts numer vīns ir Latgolys muokslys i amatnīceibys centrys, kurs izavītuojs vacuos muižys vītā, napatuoli nu Dubnys ītakys Daugovā. Jamā ir apsaveramys nu jau bankrotejušuos Leivuona stykla fabrikys grandiozais montuojums vysā sovā karaliskajā spūzmē, kai ari garuokuo austuo jūsta Latvejā, kurys kūpgarums ir 94 metri aba 296 pādi aba 174 ūlektis. Centrā varit satikt ari pādejū Latvejis stykla pyušonys tradiceju mohikani Aleksandru Logvinu – kotru dīnu jis roda, mozais, duci stykla muokslys breinumu i pošlaik ite apsaverama ari juo personalizstruode. Storp cytu, Leivuona stykla fabrikys zīda laikūs 20. godu symta 70.–80. godūs dorbs ite nūritēja div maiņuos i kotrā mīsys svīdrūs ruovēs 70 stykla pyutieji. Tai ka nacionalūs kadru napītyka, tod dorbaspāks tyka īvasts nu bruoleigūs socialistiskūs vaļstu Pūlejis, Rumanejis i Bulgarejis, bet vītejūs izejvīlu izseikuma deļ kvarca smiļkts tyka pīguoduotys nu Ukrainys.

Leivuonīši lapnojās ari ar sovu biblioteku, kura pārņ izdeve pat sovu gruomotu “Līvāni – pilsēta mana un tava”, kas ir nūvoda školānu i školuotuoju literari radūšūs dorbu konkursa dorbu apkūpuojums. Redz, Jaunsylovys pamatškolys 6. klasis škoļnīks Artis Arsabs roksta: “Leivuona apleicīnē šalc prīžu meži, partū gaiss piļsātā ir svaigs kai laukūs. Vysi zyna, ka elpojūt prīžu gaisu cylvāks var atlabt nu slimeibu, partū veseleiga dzeivis veida pīkritiejim īteicams nu lelpiļsātom puorsaceļt iz mozpiļsātom, taidom kai Leivuons.” Navar napamaneit, ka Leivuonā ir naparosti daudz velosipedistu – te ar divritenim brauc vysi, suocūt nu bārnuduorznīku i beidzūt ar seniorim siermom golvom, partū Leivuonu drūsai var saukt par Latgolys velo golvyspiļsātu, aktivi dorbojās ari “LiVelo” – vītejais veloklubs.
Leivuonam ir ari pošam sova Začu sola, plyudu regulari apdraudātais privatsātu mikrorajons, Ubogu leics i vīns nu diveju Daugovys puori palykušūs prāmu.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.