Roksta autors: Inga Čekša-Ratniece, žurnals “A12”

Vaira kai pusgoda garumā Rēzeknis Muokslys i dizaina vydsškolys Tekstilizstruoduojumu dizaina izgleiteibys programys audzieknis školuotuoju vadeibā pieteja Latgolys folklorys kūpu, etnografiskūs ansambļu, deju kolektivu tautystārpus. Nūslāgumā nūtyka diskuseja, kaidam byutu juobyun tautystārpam. Pietejuma rezultatus komeņtej Dagdys Folklorys centra vadeituoja Inta Viļuma.

Diskusejā izskanēja nazcik pīejis, kai atrast i izgataveit etnografiski precizu sovys vītys tautystārpu:
• jimt informaceju nu vysaidu izdavumu, kuru niu ir cīš daudz;
• grīztīs Viesturis muzeja Etnografejis nūdaļā, kur ir daīmami zynuotniskajuos ekspedicejuos dabuotī paraugi, kuri natyka izmontuoti, sastuodūt izdavumus;
• īsaklauseit sovys dzymtys, vacuoka guojuma cylvāku stuostūs, partū ka koč kaida tautystārpa sastuovdaļa, varams, ir sasaglobuojuse jums sūpluok;
• pyrma izgataveit tārpu, vajag grīztīs piec padūma pi eksperta;
• izgataveit tārpu uzticēt puorbaudeitim meistarim, partū tys kolpuos ni vīnu viņ godu i ness informaceju nuokušajom paaudzem;
• izgatavejūt tārpu, izalaseit dabiskūs materialus (vylnu, lynu), partū ka tārps ir nūsaceita zeimu sistema, kas izsoka nūteiktu dūmu, eipaši, ka iz dūtū šaļti itī dabiskī materiali ir daīmami;
• ka finansiali ir sarežgeiti izgataveit iz reizis vysu tautystārpa komplektu, ir juopadūmoj par pakuopenisku tārpa komplektiešonu.

Ka tautystārpā nūej iz publisku pasuokumu, tu nes itū viesti i sovys tautys kulturys montuojumu i esi atbiļdeigs par tū, cik skaisti, izneseigi i kūši jū paruodi. Vajaga izaturēt ar cīnu pret sovom saknem. Suonim etnografiskajam tārpam var pastuovēt ari arheologiskais tārps, kas paruoda, kū nosuoja vāluo dzeļža laikmata cylvāki 9.–12. godu symtā. Apsaverūt tautystārpa ceļu tik lelā laika periodā, daīt sacynuot, ka, suocūt ar 14. godu symtu, tārps suoce byutiski puorsameit, tok, izgatavejūt tārpu, tyka izmontuoti dabiskī materiali.

Kaids sacejs – bet tradiceja puorsamej! Tai ir, tradiceja puorsamej, partū mes šudiņ staigojam taiduos drēbēs, kaiduos staigojam, i tautystārpu apvalkam atseviškūs gadejumūs. Mes vaira nadzeivojam 19. godu symta tradicejā, mes jū asam sajāmuši nūslāgtā veidā i navarim jū puormeit. Mes varim jū apgiut i turpynuot, bet na puormeit. Tradiceja nūsoka, kai var likt kūpā vysaidys tārpa dalis, kai juos var rūtuot. Ka mes tautystārpu puormejom naatbylstūši kaidai jaunai tendeņcei, tei var palikt par vulgariziešonu, i taidā veidā mes vaira nanasam sovu kulturys montuojumu.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.