Roksta autors: Sandra Ūdre, žurnals “A12”

Pa laikam medejūs pasaruoda zinis par pasauļa vacuokū cylvāku i ceņtīni izdybynuot ilguos dzeivis nūslāpumu. Parosti taida nav. 30. godūs Latvejis prese pīgrīž viereibu Latgolys ilgdzeivuotuojom – daugovpilītei Trīnei Purviņai (120 iz 1939), viļānītei Soļai Lauciniecei (123 iz 1936), rēzeknītei Feigai Arjevai (118 iz 1938), rogovkītei Annai Krišānei, dzymušai Slaveitei (110 iz 1931). Kuņdzis dzymušys dzymtlaikūs, piļsietneicys krušuok pīdzeivuojušys vacumdīnu tryukumu.

Daugovpilīte

T. Purviņa dzymuse Meņgelis pogostā kolpu saimē, poša jauneibā struoduojuse cytu sātuos. Iz Daugovpili atguojuse, kod “krīvu keizaram Pīterburgā nūrautys kuojis“, 18 godus nūstruoduojuse iz dzeļžaceļa, izaudzynuojuse septeņus bārnus, četri jau pyrma juos guļdeiti Daugovpiļs kopūs. Vīns dāls devīs iz Ameriku, meita – iz Perseju, trešais – pagaiss bez viests. Da 1937. gods sīvīte dzeivuojuse pošys caltajā mozmuojeņā Drujis īlā 2, tod piļsātys vaļdis darbinīki pīrunuojuši puorsaceļt iz naspiejnīku patversmi. Bejuse slovona pyušļuotuoja ar lobsirdeigu raksturu, jāmusēs ar rūžu varažiešonu, zūbu suopu remdiešonu. Da nuovis saglobuojuse lobu veseleibu i redzi, viņ dzierde pādejā laikā pasaslyktynuojuse. Jei bez dzymtuos latvīšu muociejuse vēļ četrys volūdys – krīvu, vuocu, igauņu i čyguonu, puorskaitejuse Beibeli 50 reižu i īsavuicejuse nu golvys dzīšmu gruomotu.

Viļānīte

S. Lauciniece nikod dzeivē nav slymuojuse, pat nazynuojuse, kai golva suopūte. Dzymuse dzymtļaužu saimē. Muižnīks ar vagaru izsprīduši, ka jū izdūs vagara bruoļam. Zynuojuse, ka pretuošonuos veļteiga, sasamīrynuojuse. Vīnu dīnu sajāmuse uzaicynuojumu īsarast muižā, pyrmū reizi īraudzejuse jauniču, tymā pošā dīnā salauluoti. Sadzeivuojuši 11 bārnus, myuža pabeigus Soļa pavadejuse pi meitys, kurai pošai puori 80.

Rēzeknīte

F. Arjeva dzeivuojuse Kuldeigys īlā 13, mozā kūka ustabeņā, sābri pīzynuši, ka jei nūteikti vacuoka par 120. Apsaprecejuse 20 godu vacumā, piec 60 lauleibā nūdzeivuotim godim nūmirs veirs, bārnu nav bejs, četri bruoli i div muosys ari jau myruši. Vacuokais bruoļs nūdzeivuojs da 126 godu. Iztykuse nu apleicejūs duovonu, lobi ļauds jau godim moksuojuši juos īri, ar 100 latim pabaļstejs ari vaļsts prezidents. Lobu pruotu runuojuse treis volūduos, labi āduse, daudz lītuojuse škeistuma – 9 gluozis čaja dīnā. Tīpat sābrūs dzeivuojs ap 100 godus vacs veirs Stalbovs, kurs iztikšonu peļnejs ar bārnu sagataveišonu pyrmajai komunejai.

Rogovkīte

Bazneickungs K. Pudniks atrakstejs “Katōļu Dzeivei” par A. Krišāni. Jei dzymuse Griudinišku sādžā, labi atguoduodama kungu laikus i daudzūs karus. Nikod dzeivē nav slymuojuse, nu golvys zynuojuse daudz saļmu i sovpateigu tautysdzīšmu, kū pat juos apleicīnis jaunuoku paaudžu cylvāki pat nabeja dzierdiejuši.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.