Roksta autors: Ivars Matisovs, žurnals “A12”

Lela daļa svātceļnīku i cytu religiskuo turisma entuziastu iz Vyssvātuokuos Jaunovys Marijis dabasūs pajimšonys svātkim Aglyunā dūdās cauri Preilim, kas augusta vydā tai palīk par Aglyunys prīškpiļsātu. Preili ir muna tāva dzymtuo puse, i partū vīnys nu pyrmūs bierneibys īguodu maņ saistuos taišni ar itū Latgolys mozpiļsātu vītejuos nūzeimis ceļu krystceļūs tuoli nu lelūs magistraļu i pasauļa duciešonys. Nu tuo laika Preili maņ asociejās ar parku, pili i Mīlesteibys saleņu prūda vydā, naskaitomom būdeitem, žipereigim čyguonu puikelim i pasaulī lobskaneiguokū latgaliskū izlūksni autoūstys gaideišonys zalē. Nu Preiļu suokusēs ari muna interese par filateleju – tāva bruolāns beja kaismeigs postmarku kolekcionars i muna meiluokuo nūdarbe Pļaveņu īlys sovrupsātā beja nasteidzeiga postmarku albumu škūrsteišona. Varbyut taišni ite pasamūde muna interese par geografeju – mozuokais, par taidu vaļstu kai Togo, Sireja i Seišeļu solys eksisteņci vysupyrma es izzynuoju taišni nu postmarku.

Preili i jūs īdzeivuotuoji ir klusi, pīkluojeigi, sirsneigi i nu Čedara sīra atkareigi – kai nikai jau 45 godus piļsātā dorbojās AS “Preiļu siers”, kas ir vīns nu leluokūs pīna puorstruodis uzjāmumu vysā vaļstī i ari leluokais nūdūkļu moksuotuojs Latgolys regionā. Uzjāmuma produkceja teik eksportāta iz vaira nakai 40 vaļstim i uorzemēs teik 90% nu saražuotuo sīra daudzuma. 300 darbinīki struodoj itymā Preiļu monopoluzjāmumā, kuram sūpluok izaugušū dzeivojamūs sātu mikrorajonu tautā tai ari sauc – par Sīrinīku.

Ari bez sīra Preilim ir, ar kū lapnuotīs – vysupyrma jau ar vyskūšuokū parku Latgolā. 43 ha lelais romaņtiskais ainovu parks ar sarežgeitu prūdu i caurtaku sistemu ir grafu Borhu dzymtys atstuotais montuojums, ar kuru golā tikt myusu dīnuos nav nimoz tik vīgli. Kūšuo 19. godu symta vyds neogotikys stila piļs pādejā šaļtī ir pagluobta nu drūsys būjāejis i pošlaik nūteik juos rekonstrukceja. Redzīs, ka ari parkā īcarāti leli puorveiduojumi, partū ka kūku stymbyni izraibynuoti ar kruosainim rypulim i cytom geometriskom zeimem – caru, ka tys nav iz masveida izciersšonu. Sovulaik īspaideiguo dižkūku aleja Raiņa bulvarī tyka pamateigi paratynuota i nu bejušuos dendroaurys moz kas ir palics puori…

Nazkod Preili beja rūseigs žeidu mīsts ar 10 godatiergim, sovutīs Preiļu nūvods bejs bārnim boguotuokais vysā Latvejis vaļstī. Uļmana laiku ceļvedī atrodu itaidu informaceju: “Daudzās dzimtās var saskaitīt 10, 12 un pat 16 jauno galviņu. Lai neaizmirstam, ka tikai pateicoties Latgalei mūsu tautai ir vēl dabisks pieaugums (statistiķi saskaita, ka trešā daļa no Latgales iedzīvotājiem ir bērni līdz 15 gadiem).” 1935. godā Preiļu pogostā viņ beja 12 pamatškolys – Anspoku, Gaļmuižys, Jaunzemu, Luocinīku, Orišānu, Piņānu, Ploteņu, Preiļu, Pupuoju, Runcavnīku, Solys i Stykānu. Bezkaisleiguo statistika līcynoj, ka 1936./1937. vuiceibu godā Latgolā kūpumā beja 743 školys, kuramuos vuicejuos 83 727 audziekni, sovutīs 2016./2017. vuiceibu godā vysā Latvejā saskaiteitys 790 vyspuorizgleitojūšuos školys, nu jūs 145 – Latgolā, kuramuos kūpumā vuicejuos 28 882 školāni – mozuok nakai vīnā pošā Daugovpiļs apriņčī pyrmskara Latvejā.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.