Roksta autors: Inga Čekša-Ratniece, žurnals “A12”

Suomītis Lorys dzymtuo piļsāta ir Kuhmo. Te jei pabeidze sovu pyrmū školu, iz teni atsagrīze piec koledžys, kas ir 200 km tuoli nu Kuhmo, absolviešonys. Jau vaira kai godu Lora struodoj vīneigajā pīpiļsātys vīsneicā, nūsauktā pasaulī pazeistamuo suomu eposa vuordā – “Kalevala”.

“Maņ pateik itei piļsāta, partū ka jei ir moza, pateik doba i cylvāki, ari dorbs vīsneicā,” stuosta Lora. Par tyvuokuos nuokūtnis planim jaunīte ir puorlīcynuota, partū ka vysmoz dažus godus grib palikt, kab īgiutu leluoku pīredzi vīsneicu uzjiemiejdarbeibā. Jaunīte ceļ sovys angļu volūdys zynuošonys leimini, jau sasarunoj ari vuocyski. Koč ari bīži gosti ir krīvi, itū svešvolūdu vītejī nav īsavuicejuši, partū ka krīvyski runojūšī ar jim kontaktejās angļu volūdā. Cikom nu mozuos Kuhmo nav nūbraukuši vysi draugi, Lora nadūmoj par ilgtermeņa nuokūtni, tūmār jaunītei nav puorlīceibys, ka te paliks iz vysu myužu. Pādejūs godu tendeņce aplīcynoj, ka Suomejā īdzeivuotuoji puorsaceļ nu lauku iz leluokom piļsātom, vysbīžuok izalosūt vaļsts dīnvydus. Vysvaira apdzeivuoti ir Helsinki i golvyspiļsātys apleicīne, ari dīnvydūs – Espo, Tamperi, Vantā, Turku, zīmeļūs – Oulu. Migraceja sovys vaļsts teritorejā golvonūkuort saistuos ar Suomejis plašumim, partū ka itei vaļsts ir 5,2 reizis leluoka par Latveju. Suomejā īdzeivuotuoju skaits – 5,4 miļjoni. Ari atteisteibā jei ir sasnāguse vārā jamamus rezultatus, kab īdzeivuotuojim nūdrūsynuotu lobvieleigus dzeivis apstuokļus. Poši suomi nūruoda, ka vysbīžuok nu mozūs piļsātu paceli dūdās jaunīši, kab studātu i struoduotu, tai lauku teritorejuos sasamozynojūt cylvāku skaitam.

Žurnala “A12” radūšuos grupys apmaklātuo Kuhmo piļsāta atsarūn Suomejis zīmeļdaļā, Kainū nūvodā. Piļsātys tīseibys dabuojuse viņ 1986. godā, dzeivoj ap 8700 cylvāku. Kuhmo lapnums ir kasgods reikuotais kamermuzykys festivals, kas dabuojs atsauceibu jau pasauļa mārūgā. Bet pats Kainū nūvods, kurs rūbežojās ar Krīveju, lepojās ar dobys boguoteibom. Meži plešās vaira kai 2 miļjonu hektaru plateibā, nūdrūsynojūt kūkmaterialus i izejmaterialus. Savutīs apleicīnis pūrūs, kas soveigi vysai Suomejai, natryukst torpa, kū izmontoj kai kurynomū. Azari i kruocis vylynoj makšarnīkus i aktivuos atpyutys cīneituojus. Naskortuo doba ir vīta sovvalis dzeivnīkim, leidz ar tū ari Suomejis zīmeli ir bīži apmaklāta mednīku vīta, eipaši, luoču i vylku medeibu sezonys laikā.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.