Roksta autors: Inga Čekša-Ratniece, žurnals “A12”

Tai kai bryunais luocs ir Suomejis nacionalais dzeivnīks, žurnala “A12” ekspedicejā Suomejā gar ituos vaļsts i Krīvzemis rūbežu līkus vaicuojumus naradeja luoču kūka skulpturys i vīsneicuos, tierdznīceibys centrūs, i pi kafejneicom i parkūs. Pavysam preteji Suomejā turistim baudu saguodoj kuortejuo fotošaļteņa pi itaidys skulpturys – spāka i drūsmis simbola.

Dobys pietnīki nūruoda, ka bryunī luoči vaira nav sastūpami daudzuos vaļstīs. Atsasaucūt iz Reigys zooduorza informaceju, izaruoda, ka tī jau ir izmyruši Lelbritanejā i Irejā, bet vēļ sastūpami Zīmeļeiropā i Krīvejā. Pyrma treis godu bryunuo luoča populaceja Suomejā pat pasalelynuojuse par 15%. Tai viesteits Suomejis Dobys resursu iņstituta ziņuojumā. Rudiņa medeibu sezonys suokumā asūts bejs vaira nakai 1800 bryunūs depaiņu. Tai kai suonim ir Krīvejis plašumi i dzeivnīkam nav vajadzeiga pase ci cytys atļuovis rūbeža škārsuošonai, luoči Suomejā īsarūn nu sābru vaļsts. Suomejis zīmeļbrīžu audzātuoji aplīcynoj, ka kruši pīaugūt luoču skaitam, sasamazynuojs sovvalis brīžu skaits. Zīmeļbrīžu audzātuojim ari vaira juopasaryupej ar sovim dzeivnīkim, kab tūs pasorguotu nu luoča depis.

Juosoka, ka ari Latvejā luoči naratai viņ īkleist nu Krīvejis. Vysmoz tū aplīcynoj pyrma dažu godu blūdejūšs luocs, kas fiksāts nūvāruošonys kameruos Ludzys apleicīnē. Pyrma treis godu luoču depu nūmīgumi atrosti natuoli nu Bolvu i Viļakys pusē. Pārņ mozs luocāns pamaneits Grebnevys rūbežkontrolis punktā. Medinīki aplīcynoj, ka ari Latvejā jūs skaits suoc pīaugt. Taisneiba gon, itūs zvāru varātu byut dažys desmitis, kas īblūdej myusu vaļsts teritorejā nu Krīvejis ci ari Igaunejis bareibys mekliejumūs. Daži informacejis olūti aplīcynoj, ka nu jūs daži ari puorzīmoj pošā soltuokajā godalaikā. Latvejā luočus nav atļauts medeit, tok tys ir daīmams sābru vaļstu medinīkim. Pīmāram, Igaunejā godā dreikst nūmedeit da 50 depaiņu. Krīvejā itys skaits ass daudz leluoks. Ari Suomejā luoču medeibu sezona ilgst ni vosorys izskanis da oktobra beigu. Varbyut partū bryunī luoči suoc bīžuok īsarast pi mums, kur jūs tīseibys ir vaira aizsorguotys.

Raksts sagatavots ar Vides reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas budžeta līdzekļiem projekta “Sabiedrības un reģionu robežlīnijas žurnālā A12”.