Suomu zaļuos vierteibys

Suomu zaļuos vierteibys

Roksta autors: Inga Čekša-Ratniece, žurnals “A12”

Suomejā dūdūtīs braucīnī nu vīnys piļsātys iz ūtru, redzim mežu i pūru napuortraukteibu. Itei vaļsts īnam pyrmū vītu ar sovim pūru kruojumim, nu kurūs teik jimts torps kai kurynomais materials. Jau pats vuords “Suomeja” tulkuojumā nūzeimej pūru zeme. Tī ir ap 25% plateibā, sovutīs tai sauktais zaļais zalts aba meži aizjam vaira par pusi nu vysys vaļsts teritorejis. Dīnys braucīnī “A12” radūšuo grupa ceļa moluos pamaneja vysmoz pīcys mežizstruodis brigadis, kurys dorbā izmontuoja jaunuokū tehniku. Suomu nūpītnuo attīksme pret mežu apsaimnīkuošonu ir davuse rezultatu, partū ka kūkmateriali teik izmontuoti augstys kvalitatis izstruoduojumu ražuošonai. Suomejā ir eipašys laboratorejis, kurys pietej kūksni. Lela viereiba teik veļteita ari dobys aizsardzeibai. Tai Suomejā ir vaira kai 30 nacionalī parki, kai Koli nacionalais parks, Repovesi nacionalais parks, Pallas-Ounastunturi nacionalais parks, Salamajaarvi nacionalais parks, Lemenjoki nacionalais parks, Isojaarvi nacionalais parks, Tiilika nacionalais parks, Riisitunturi nacionalais parks, Piha-Luosto nacionalais parks, Rokua nacionalais parks, Hiidenportti nacionalais parks, Nuuksio nacionalais parks, kuramūs teik saglobuotys dobys vierteibys. Braucūt gar Oulankys nacionalū parku pi Krīvejis rūbeža iz zīmelim nu Kuusamo, radzama ari mežstruodnīku rūseiba, izcārtūt slymūs kūkus, kab piec tam jūs vītā stuodeitu jaunus.

Juodasoka, ka Latvejā ir četri nacionalī parki, kurymūs ari ryupejās par dobys florys i faunys saglobuošonu i aizsardzeibu. Leidzeigi kai pi mums, ari Suomejis mežūs ir daudz dobys taku, kurys breivajā laikā aktivi izmontoj poši suomi, īpazeistūt zaļuos vierteibys, dzeivnīku pasauli i reizē labi atsapyušūt. Juosoka, ka suomi ir leli atpyutys pīkritieji pi dobys. Suocūtīs zīmys sezonai jau oktobra beiguos, sliepuošonys trasis ir puorpiļdeitys. Bet vokorūs relaksaceja teik nūdrūsynuota saunā. Juodasoka, ka Suomejā ir vysmoz div miļjoni saunu. Juos ir na viņ vīsneicuos, sporta centrūs, lelveikalūs, bet pat koncertzalēs. I suomi lapnojās, ka jūs vaļsts teik saukta ari par saunys dzimtini. Ka riekinoj, tod videji iz 2,5 suomim ir vīna sauna.

Roksts sagataveits ar Vidis regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projekta “Sabiedrības un reģionu robežlīnijas žurnālā A12”.