Roksta autors: Ivars Matisovs, žurnals “A12”

Da pat Ūtruo pasauļa kara Varakļuoni vysod ir bejuši leluoki par Viļānim, partū nav puorsteigums, ka mīsta tīseibys jim daškiertys jau 1784. godā, sovutīs Viļānim – viņ piec dzymtbyušonys atceļšonys 1862. godā. Pyrmo Vyskrīvejis tautys skaiteišona paruoda, ka 1897. godā Varakļuonūs beja 1810 īdzeivuotuoji, a Viļānūs – viņ 774, a piec tam, kod cauri Viļānim tyka izbyuvāta dzeļžaceļa lineja Moskova–Reiga (1904), īdzeivuotuoju skaita atškireibys pakuopeniski izaleidzynuoja. Runoj ari, ka Varakļuonu muižnīks nav ļuovs byuvēt dzeļžaceļu iz sovys zemis, kab tam mīgs naktī byutu soldonuoks.

Varakļuonu muiža ar 49 193 ha zemis pyrma agrarreformys bejuse leluokuo vysā Latgolā. 1882. godā Varakļuonus apmeklēja īvāruojamais vuocbaltu viesturis pietnīks Augusts Bīlenšteins, kurs sovuos ceļuojuma pīzeimēs roksta, ka “muiža, kurys ekonomeja ar juos ākom, vairuoklauku saimisteibu, teirumu gruovim atstuoj pavysam baltisku īspaidu. Aiz paguojušuo godu symtā izcaltuos piļs atsarūn lels, labi kūpts parks ar breineigim kūkim… Nu Vydzemis Varakļuonūs īsarūn daudzi uzjiemeigi latvīšu luterani i reņtej zemis gobolus apsaimnīkuošonai. Ite var redzēt daudz plaukstūšu lauku sātu. Sovutīs vītejam latvīšam katuoļam nav ni jam vajadzeiguos uzjiemeibys, ni dorbaprīcys, ni leidzekļu. Jis lobuok kūpā ar bruolim i bruolānim sēd iz vys sabryukūšuos tāva montuojuma dalis, kū varātu pagaisynuot, ka apsamastu vīnsātā, i lienejās (“nagrib pyulētīs”), cikom vēļ koč kai nu mozuo zemis lapaceiša var izdzeivuot. Reiz tam daīs gols, i itai zemei īsasuoks jauns progresa laikmats.”

I tys atguoja – bet viņ nūsadybynojūt Latvejis breivvaļstei. 1921. godā bejušajā Borhu muižys pilī suoce dorbuotīs Varakļuonu Vaļsts gimnazeja, kurys absolventu vydā ir vasala plejade izcylu personeibu. Latvejis Republikys Saeima 1928. gods suokumā pījēme lykumu par piļsātys tīseibu pīškieršonu 16 Latvejis mīstim, tūstorp ari Varakļuonim i Viļānim – tū var pīzeit par simbolisku pylngadeibys aplīceibys izsnīgšonu. 30. godu vydā teik īreikuoti betona trotuari piļsātys golvonajuos īluos i grantātys ītnis nūmaļu īluos, suokta i kas godus teik paplašynuota piļsātu apstuodeišona ar kūcenim. Bet vysom lobajom īcerem traknu krystu puorvalk Ūtrais pasauļa kars – vysu pyrma teik iznycynuoti vysi vītejī žeidi i čyguoni, tod sekoj mobilizaceja i spaidu dorbi. Varakļuoni ir pamateigi nūpūsteiti 1944. goda vosorā, kod puori vierzejās froņtis lineja – bāgūšī vuocīši rauga piec īspiejis vairuok āku izsprydzynuot ci nūdadzynuot, bet piļsietnīki ar saimem i lūpim nu kara šausmom sliepās apleicīnis mežūs.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.