Roksta autors: Inga Čekša-Ratniece, žurnals “A12”

Aglyunys bazilikys teritorejā ir pastateits pīmineklis Leitovys karaļam Mindaugam i Martai nu Latgolys. Karaļs i karalīne – tī ir na viņ puorsoku tāli. Karalīnis beja, ir i byus ari Eiropys vairuokuos vaļstīs, veidojūt sovys vaļsts i ītekmejūt vysa pasauļa viesturi. Tai rūnās stabilys tradicejis, kurys lauzt nav pa spākam pat spieceiguokajim veirim. Myus fascinej pošreizejā Apvīnuotuos Karalistis i britu aizjiurys domineju karalīne Elizabete II, krūņuota 1953. gods 2. junī. Apvīnuotuo Karaliste ir vīns nu spūdruokūs pīmāru, kai sīvītis spiej ītekmēt miļjonim, pat miļjardim cylvāku dzeivu.

Tok varams, ka ari Latveja var lapnuotīs ar sovu karalīni. Kai viestej viesture i ap jū apsavejušuos legendys, juos vuords ir Marta jeb lītuvyski Morta – Leitovys dižkunigaiša Mindauga sīva. Dzie, dati iz viesturis i legendom, kurys sasavej i roda interesantu stuostu.

13. godu symtā Mindaugs apvīnuoja baltu zemis, tai lykdams pamatus Leitovys lelvaļstei. Jis pījēme kristeigū ticeibu i nūkristeja tautu. 1253. gods 6. julī Rūmys pāvests Innocents IV Mindaugu krūņuoja par Leitovyas karali. Sūpluok beja krūņuota ari Marta – par karalīni. Tys ir aplīcynuojums, ka lauluotais puors beja kristeits i krūņuots kai karaļpuors. Juodasoka, ka Mindaugam ir bejušys treis sīvys. Marta beja juo ūtruo sīva, kuru jis apprecēja 1252. godā. Nūstuosti viestej, ka Mindaugs sovu sīvu tik cīš mīlēja, ka jei spēja ītekmēt veira lāmumus.

Kas beja Marta? Legendys viestej, ka itei sīvīte bejuse Madalānu piļskunga meita. Jau piec Martys nuovis Mindaugs ar obejim mozgadeigajim dālim devēs pi sīvys rodu. Ceļā Leitovys kunigaiši i Mindaugu, i dālus nūgalynuoja. Ar tū pastuov īspieja, ka Mindaugs ir paglobuots Aglyunā. Par tū līcynoj 17. godu symta luteraņu muoceituoja J. F. Rīvija hronikā pīmynātais fakts – 1618. godā Aglyunā ir atrosta marmora pluoksne. Dīmžāļ jei nav sasaglobuojuse da myusu dīnu, bet ir daīmams latiņu teksta nūroksts. Tys tulkuojumā stuosta, ka “itamā zemē atsadus Mindaugs, kunigaits, lītuvīts, kuram dzeivuot i miert beja gūda līta…” Pastuov īspieja, ka Mindaugs tics puorpaglobuots bazneicā zam oltora. Saskaņā ar itū verseju karalīne Marta ir nu Aglyunys. Tys nūzeimej, ka latgalīte tyka krūņuota par Leitovys karalīni.

Izaveiduoja dūmu grupa nu Latvejis i Leitovys, kura nūlēme eistynuot ideju – karaļam Mindaugam i karalīnei Martai Aglyunā izlikt pīminekli. Nūorganizēja pīminekļa metu konkursu, pīsaisteja leidzekļus, 2015. gods 20. septembrī Aglyunys bazilikys sakralajā laukumā pīminekli atkluoja – kai zeimi viesturiskai baltu vīneibai i cereigai lītuvīšu i latvīšu tautu nuokūtnei. Reizē tys ir aplīcynuojums, ka mums ir bejuse sova karalīne, kura veiduoja sovys i sābru vaļsts viesturi, beja sūpluok veiram lāmumu pījimšonā. Tys ir vīns nu myusu tautys lapnumu, kas myus dora leidzvierteigus puorejūs vaļstu vydā, ceļūt pošapziņu i tautys vierteibu.

Naizalīkūt var saceit, ka vuords Marta mums saistuos ar stypru personeibu. Mes jiusmojam par Martu no muokslys filmys “Ilgais ceļš kāpās”. Itys personvuords ir palics ari populars myusu dīnuos. Latvejā asūts ap pīcom tyukstūšom Martu, jūs skaits pīaudzs taišni pādejūs godūs. Gunnara Treimaņa “Vārdu noslēpumi” viestej, ka Martys “osuo uztvere i aizvainojūšuo atkluoteiba sanyknoj na vīnu viņ. Īdobā kontrasti – skorbums i nagaideits maigums. Gribiešona kruot i tikpat vīgli iztērēt. Naatkareibu muok savīnuot ar cīņu. Ir loba stila izjiuta. Grib, kab juos dorbs tyktu pīzeits. Muok radeit sev pateikamu dzeivis filozofeju”.

Viesturis fakti i legendys līk ticēt, ka mums ir bejuse sova karalīne. Ci karalīnei Latvejā byutu sova vīta myusu dīnuos?

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.