Roksta autors: Inese Dundure, žurnals “A12”

Muokslys dzeivis aktivitašu, izstuožu reikuošonys tradiceju Rēzeknē īdybynuojuši Rēzeknis muokslinīku kūpys daleibnīki, kas piļsātā dorbojās Latvejis breivvaļsts laikā 20. g. s. 20.‒30. godūs. Sovu miseju itī muokslinīki saskateja jaunys, nacionaluos muokslys radeišonā tepat Latgolā, sabīdreibys puorlīcynuošonā par tū, ka ari nalelai piļsātai Rēzeknei var byut sovi muokslinīki, muokslys dorbu izstuodis.

“Izlauzt“ ceļu iz skateituoju sirdim naguoja vīgli – pyrmuos izstuodis apmeklēja div treis interesenti. Rēzeknis muokslinīku kūpys kūduls beja gleznuotuoji Francisks Varslavāns (dybynuotuojs), Arvīds Egle, Vitālijs Kalvāns, Jānis Gailis, Nikolajs Breikšs, tieļnīks Leons Tomašickis. 2. pasauļa kars puorruove labi suoktū muokslinīku kūpejū dorbuošonūs, dzeivis celi aizvede jūs paceli nu Latgolys. Pieckara godūs nazcik Rēzeknis muokslinīki apsamete iz dzeivi golvyspiļsātā, daži, kai vāluok atsakluoja, beja davušīs trymdā, cyti ‒ jau nūguojuši myužeibā.

Padūmu godūs pamozom atsajaunuoja kulturys nūtikšonys ari uorpus Reigys, daudzi nu Latgolā struodojūšūs muokslinīku tyka uzjimti Latvejis PSR Muokslinīku savīneibā, kas ļuove jim izavierzeit republikys mārūgā. Nūsadybynojūts Rēzeknis lītiškuos muokslys vydsškolai (1959), aktivizējuos ari muokslys dzeive piļsātā. Muokslys vydsškolā dorbu suoce daudzi jauni, radūši muokslinīki, kas gribēja reikuot izstuodis, radūši struoduot Latgolā. Par tradiceju palyka plašys, profesionalys Latgolā darbojūšūs muokslinīku izstuodis. 20. g. s. 70.‒80. godūs izplauka daudzu niule labi zynomu muokslinīku (Jānis Unda, Pēteris Gleizdāns, Elga i Vladislavs Pauri, Helēna Svilāne-Kuzmina, Māra Kalniņa) talants, izstuožu zaļu i muzeju apmaklātuojus prīcēja muokslinīciski augstvierteigys, daudzpuseigys tāluotuojis muokslys izstuodis.

1996. godā Rēzeknis muokslinīki nūlēme saīt kūpā, reikojūt plašu vysys Latgolys muokslinīku dorbu izstuodi Latgolys Kulturviesturis muzejā, kas beja veļteita 1936. goda Pļaujis svātku atcerei Rēzeknē. Nu ituo breiža par tradiceju palykušuo izstuode ir naatjamama sastuovdaļa Rēzeknis i vysys Latgolys kulturys nūtikšonu spektrā. Vysus tuoļuokūs godus juos reikuošonys laiks i vīta ir namaineigi – izstuode durovys taisa par gūdu 18. novembra svātkim ‒ Latvejis vaļsts proklamiešonys kuortejai godadīnai Latgolys Kulturviesturis muzejā. Rēzeknē reikuotuos izstuodis sovpateiba ir tei, ka sūpluok stuojmuokslai bīži viņ var redzēt ari nazcik Latgolys keramiku dorbus, kuri sovulaik tyka pajimti Muokslinīku savīneibys eilēs.

Raksts sagatavots ar Vides reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas budžeta līdzekļiem projekta “Sabiedrības un reģionu robežlīnijas žurnālā A12”.