Roksta autors: Ināra Volkova, žurnals “A12”

Personeibys lūma ir byutiska ari rūbežlinejuos, nūtikšonuos i mozu regionu, piļsieteņu atteisteibā. Suomejis pīrūbežys Kuhmo vadeituoju Tutti Maatti var īpazeit piec aktivitatem socialajūs teiklūs, kuramūs jei aktivi izsoka sovys idejis – kai atteisteit pīrūbežu.

Suomejā piļsātys mēri nav politiki, jūs konkursa parādā izalosa regionaluos pošvaļdeibys i uztic saimnīcyskuos i atteisteibys dzeivis vadeišonu. Iz mozpiļsātu Tutti ir puorsacāluse nu Helsinku, kur piec studeju Turku piļsātā suoce dorba gaitys pošvaļdeibu i regionu organizacejā. Tutti pastreipoj demokratiskuos īkuortys prīškrūceibys, kas Suomejā ļaun, nasaverūt iz saimis rūceibu, vuiceitīs augstuokajuos izgleiteibys īstuodēs i ījimt atbylstūšus omotus. Tutti pateik lauku dzeive. “Es struodoju pi tuo, kab lauki atsateisteitu, vodūt Mozapdzeivuotūs nūvodu atbolsta teiklu. Ituos organizacejis ītvorūs mes mieginojam puorlīcynuot politikus, ka laukim Suomejis atteisteibā ir svareiga lūma. Mes dabuojom, ka tyka izveiduota parlamenta komiseja, kas rysynoj mozapdzeivuotim nūvodim byutiskūs vaicuojumus, pīmāram, par izgleiteibu, infrastrukturu, škārsteiklu i bioekonomiku – dobys resursu izmontuošonu. Pīmynātuo komiseja mieginoj vīnkuoršuot lykumdūšonu medeibu jūmā, kai ari dabuot, ka jaunīši var sajimt autovadeituoja aplīceibu jau nu sešpadsmit godu vacuma, partū ka sabīdryskais transports mozapdzeivuotūs nūvodūs ir problema. Tok svareiguokais ir tys, ka myusu dorbs pamozom daboj atzineibu. Itymā regionā dzeivoj cīš nadaudz cylvāku, tok zemis plateiba ir lela. Mes gribim panuokt, kab regiona īdzeivuotuojim ir teikšona par tū, kai teik izmontuoti regiona dobys resursi, vīnkuoršuok pasokūt, kab nauda nanūīt paceli, kai tys ir kūkryupnīceibā. Mudynojam uzjiemiejus atteisteit produktus ar pīvīnuotū vierteibu te, na vīnkuorši izvest kūksni iz cyturīni. Pastuov ari redzīņs, ka itū nūvodu juopuormej par dobys rezervatu, kur piļsietnīki atbrauc atsapyust. Lapzemē i Suomejis Austrumūs itaidi rezervati jau ir. Itymā nūvodā mes gribim leluokys lemšonys tīseibys.”

Kuhmo prīškrūceibys ir naskortuo doba, folklorys i Kalevalys eposa dzimtine. “Mes asam nūsprauduši mierki palikt par veiksmeigu, mežu īskautu bioekonomikys centru, partū ka mežsaimnīceiba jau niule ir myusu golvonuo nūzare. Kod mani intervēja dorbam Kuhmo dūmē, maņ vaicuoja, kas ir golvonuo Kuhmo problema i kai jū rysynuot. Es atbiļdieju, ka myusu golvonuo problema ir cylvāki bez vizejis, kuri pīzeist, ka itei vīta ir nūraksteita. Taidā gadejumā mums tik teišom nav nuokūtnis. Tok, ka mes spiejom radeit vidi, kur cylvāki redz īspiejis, tod jī poši radeis ari nuokūtni. Muns aizdavums ir padareit radzamys myusu prīškšrūceibys, radeit ticeibu cylvākūs, ka te ir īspiejis. Itim mierkim es izmontoju socialūs teiklus. I atgrīzeniskuo saikne ir pozitiva, cylvāki prīcojās, ka par jūs piļsātu runoj kai par vītu, kur ir lobi pakolpuojumi, veiksmeigi uzjiemieji, skaista doba. Breivdīnuos es ar saimi dūdūs dobā, biļdeju i līku biļdis škārsteiklā, taipat dorba ītvorūs – biļdeju uzjāmumus i stuostu cylvākim par pīradzātū. Taitod es struodoju pi kolektivuos pošapzinis izveidis. Tys nav vīglys aizdavums.“

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.