Roksta autors: Ināra Volkova, žurnals “A12”

Suomeja ir vīna nu vysratuok apdzeivuotūs Eiropys vaļstu, pīrūbežā sasnādzūt viņ 2% īdzeivuotuoju iz 1 km2. Taipat kai Latvejā, leluokuo daļa īdzeivuotuoju ir apsamatuši golvyspiļsātā i juos apleicīnē, atstuojūt Suomejis pīrūbežu i vaļsts zīmeļus dobys rezervatim i mozim atteisteibys centrim. Žurnals “A12” apmeklēja Ludzys leluma Kuhmo piļsieteņu, kab nūskaidruotu, kai te varams vīns nu lobuokūs kamermuzykys festivalu pasaulī.

Itūšaļt Kuhmo nazkodejūs 15 000 īdzeivuotuoju vītā ir nadaudz puori 8000. Cylvāki soka – redz, cik lobi laiki beja i niule nikuo nav, vysi brauc paceli. Tok piļsātys vadeituoja Tutti Mata, poša dzymuse mozpiļsātā, vuicejusēs Suomejis golvyspiļsātā, tik taipat mozajuos piļsieteņuos radz perspektivu. I pīturys punkti ir loba izgleiteiba i interešu izgleiteiba i, Kuhmo gadejumā, ari koncertzale.

I teišom, kamermuzyka ir izalasejuse piļsātu Suomejis i Karelejis rūbežlinejā. Vīns nu ituo festivala radeituoju pīzyna, ka patīsa muzyka ir daļa nu dobys, jei ir juospēlej mežā ci pļovā, kab doba i skaniejums saplyustu. Festivals nūteik i breivdobys estradēs, i Kuhmo modernajā koncertzalē, kurys akustika veiduota nu vītejūs prīžu. Kulturys i muzykys nūtkšonys ir bejušys tik spieceigys, ka Kuhmo zeimyns nav vys kūkapstruode kai puorejuos proviņcēs, bet gon Kuhmo koncertzale i kamermuzykys festivals. 2019. godā festivals nūtiks 50. reizi, i jubilejis tema ir Nostaļgeja. Mozuo Kuhmo piļsieteņa nu 14. juļa iz nedeļu paliks par klasiskuos muzykys golvyspiļsātu. Kuhmo festivals īsaryndoj storp 10 svareiguokajim klasiskuos muzykys festivalim pasaulī. Kuhmo ir pazeistama, taišni pasateicūt muzykai, pīzeist Mikko Nortelu, koncertzalis direktors: “Ka es pasoku, ka dzeivoju Kuhmo, cylvāki momentā atbiļd – nui, zinim, kamermuzykys festivals! Tys ir piļsātys zeimyns, i vysi cylvāki tū zyna, pat tī, kurim napateik klasiskuo muzyka. Zinit, japuoni dūmoj, ka Helsinki ir Kuhmo lidūstys nūsaukums. Partū mums ir daudz apmaklātuoju. Kuhmo dzeivoj ostonis tyukstūšys īdzeivuotuoju i iz festivalu atbrauc ostonis tyukstūšys apmaklātuoju. Pamatā brauc suomi, tok brauc nu vysaidu vaļstu, atbrauc pat nu Australejis. Paguojušajā godā puordevem 32 000 beletu. Pīsadola ap 150 daleibnīku nu vysa pasauļa.”

Sari Rusanena, kamermuzykys festivala direktore, festivala planavuošonu suoc jau goda suokumā. Festivala veiksme ir tei, ka skaņdorbu saspēle nūteik iz vītys – kamermuzyku atskaņoj atbraukušī i pyrmū reizi kūpā muzicejūšī. “Vīns nu organizatoru spēlej vejūli i izastuoj vysā pasaulī, partū jis pazeist cīš daudz cylvāku, kuri dorbojās itamā jūmā, izalosa, pīmāram, pyrmū vejūli nu Krīvejis, vejūlis spālātuoju nu Pūlejis. Tod pyrma festivala itī cylvāki sasaspēlej i veidojās koč kas jauns i nabejs. Ir svareigi sakombinēt vysaidus raksturus i personeibys, tod ir vysinteresantuok.”

Festivala organiziešonā ir īsaisteitys 350 personys, nu jūs 100 ir studenti. Organizatoru leluokuo daļa struodoj koč kū cytu – školuotuoji, lauksaimnīki, maseri… Jaunuokais organizators ir 15 godus vacs i vacuokais – 70. “Tys ir lels kūpeigs dorbs, mes apsazynojam, ka festivalam ir svareiga storptautyska nūzeime, i dalīkam pyulis, kab kūpradeitu koč kū vierteigu i lanpojamēs ar rezultatu. Nazkodejī Kuhmo īdzeivuotuoji, kas itūšaļt dzeivoj koč kur cytur, parosti ceņšās atbraukt iz festivala laiku, satikt draugus i pazinis i izbaudeit dzeiveibu piļsātā. Vītejī izīrej sovys sātys piļsātys apmaklātuojim, kab tī var izbaudeit Kuhmo īdzeivuotuoja kasdīnu. Sātā vyss atstuots tai, kai tys ir kasdīnā, saīt taida eista Kuhmo dzeive iz nedeļu. Ir taidi gadejumi, kod tū pošu sātu izīrej tim pošim īrnīkim jau divdesmit godus. Festivala apmaklātuoji i ari muokslinīki palīk par taidim kai radinīkim.” Kuhmo pīmārs demonstrej, ka ari mozys piļsietenis, pasateicūt cylvāku radūšumam i entuziasmam, var radeit pasauļa leimiņa kulturys produktu kūpā ar pazeistamim muokslinīkim i izskanēt uorpus rūbežu.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.