Roksta autors: Ināra Groce, žurnals “A12”

Igaunejis pīrūbežys piļsātuos Narvā i Rapinā dorbojās videjuos profesionaluos izgleiteibys īstuodis. Rapinā duorzkūpeibys škola i pīaugušūs izgleiteibys centrys, turpretim Narvys koledžā var apgiut informacejis tehnologeju i bilingvaluo pedagoga profeseju. Pādejūs godu laikā Igaunejis školuos izgleiteibu izalosa apgiut jaunīši nu Krīvejis.

Narvys koledžys direktore Kristīne Kalasa izceļ, ka tys ir īguvums situacejā, kod pīrūbežā sasamazynoj īdzeivuotuoju i jaunīšu skaits. Pitam, ceņteigī sābru zemis studenti roda veseleigu konkureņci vītejim, sastuodūt pat konkursu uzjimšonā. “Šudiņ ir nalels konkurss, bet daudzuos specialitatēs nav konkursa i teik pajimti vysi, kuri spiejeigi vuiceitīs. Tai kai mes uzjamam Krīvejis pylsūņus, konkurss ir palics izteiktuoks, vītejim ari vajag īspringt, partū ka pījamam kūpejā konkursā. Itūgod pamanejom, ka narvenīšim ir zamuokys viertiejuma baļlis īstuoju puorbaudejumūs kai myusu sābrim. Partū, ka mes uzjamam studentus nu Krīvejis, motivej vītejūs vuiceitīs lobuok i naatpalikt.”

Dīmžāļ nūmaļu izatukšuošona ir realitate, kura pastuov vysur, sasašaurynoj izgleitojamūs skaits, nazkod Narvys koledžā beja 700, niule 500 audziekņu. “Nu cytys pusis, Krīvejis izgleitojamī myus izgluob, partū ka studēt gribātuoju ir daudz. I vītejī, i Krīvejis pylsūni, īsastuojūt koledžā, nazyna igauņu volūdys taidā leiminī, kaids vjadzeigs, kab varātu studēt i īsasaisteit dorba tiergā. Zynomā mārā nav atškireibys, voi mes jamam Krīvejis pylsūni ci vītejū narvenīti vuiceitīs, igauņu volūdys zynuošonys obejim ir leidzeigys. Īguļdeitais dorbs, kab sagataveitu volūdys zynuošonys vajadzeigajā leiminī, ir leidzvierteigs. Tūmār Krīvejis jaunīši ir vairuok motivāti i struodoj pastuoveigi, bet vītejūs vajag viļkt aiz aušu i jī vēļ syudzēsīs, kab izavaireit nu igauņu volūdys eksamena.” Narvys koledžys vuiceibu spāki cer, ka vysi absolventi paliks piļsātā, partū ka Narvā ar dorbu nav problemu, Igaunejā tryukst školuotuoju, informacejis tehnologeju specialistu. Tok Rapinys pīaugušūs izgleiteibys centrys pīsaista pedagogus nu Krīvejis – stykla vitražu muokslineicu, kura reizi nedēļā apvuica vitražu muokslā mozpiļsātys interesentus. Rapinys Duorzkūpeibys tehnikumā vysmoz 10% studentu ir nu Krīvejis, kuri treju godu vuiceibu laikā apgiust igauņu volūdu i duorzkūpa profeseju, kab sovu karjeru i dzeivi veiduotu Eiropys Savīneibā.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.