Roksta autors: Ivars Matisovs, “A12”

Na viņ Reigai, bet ari Daugovpilei ir sova Puordaugova – pīci nu 25 piļsātys mikrorajonu (Greiva, Judovka, Liginiški, Kalkūni i Nīderkūni) atsarūn Daugovys kreisajā krostā i jamūs kūpumā dzeivoj 8% nu piļsietnīku kūpskaita – ap 7–8 tyukstūšom cylvāku.

Leluokais nu itūs mikrorajonu ir Greiva – kai apdzeivuotuo vīta jei izaveiduojuse 19. godu symta suokuos pi Laucesys upis ītakys Daugovā aba greivys – nu juos radīs ari nūsaukums. Izdeveigais geografiskais stuovūklis – Daugovys iudiņa ceļš, lelpiļsātys tyvums i dzeļžaceļa linejis izbyuve – nūsaceja tū, ka Greiva ar laiku palyka par leluokū mīstu vysā Kūrzemis guberņā i 1912. godā jai tyka īdūtys piļsātys tīseibys. 1914. godā – Pyrmuo pasauļa kara prīškvokorā – Greivā dzeivuoja jau 12 800 cylvāki i tūlaik jei beja 9. leluokuo piļsāta vysā Latvejā. Redzīs pat natycami, bet tūlaik Greivā beja tikpat daudz īdzeivuotuoju, cik obejuos Vydzemis metropolēs – Valmīrā i Ciesīs – kūpā.

Pyrmuo pasauļa kara godūs Greiva atsaroda taisnā froņtis linejis tyvumā i tyka piļneibā nūpūsteita, sovutīs Latvejis naatkareibys godūs atsakūpe, koč īdzeivuotuoju skaits nasasnīdze pat pusi nu pyrmskara daudzuma. Uļmana laikūs Greiva beja vysnalatvyskuokuo storp Latvejis piļsātom – latvīšu beja viņ 22 %, tok tīpat puse nu piļsietenis īdzeivuotuoju beja krīvu staraveri, kas ari šudiņ ir Greivys etnokonfesionaluo dominaņte. Greivā nav daudzstuovu apbyuvis i juos īdzeivuotuoji puorsvorā īsakuortuojuši vīnstuova ci pusūtra stuova kūka ākuos, daudzys nu kurūs gon myusu dīnuos ir apšyutys ar ceglim ci plastikata materialu. Staraveri āku i žūgu kruosuojumam puorsvorā izalosa zaļū kruosu, partū Greivā var baudeit zaļumu vysplašuokajā juo amplitudā – nu salatu zaļuo da pat egļu zaļuo. Asmu pamanejs, ka pareizticeigī vaira īcīnejuši zylū kruosu, latvīši – bryunū, bet lītuvīši – oraņži dzaltonū. Juodasoka, ka ari cytā, puorsvorā staraveru apdzeivuotā Daugovpiļs mikrorajonā – Vacajā Forštatē – āku kruosuojumā dominej zaļuo kruosa.

Greivā nikod nav bejs lelu ryupnīceibys uzjāmumu i īdzeivuotuoji vysod intensivi ir nūsadorbuojuši ar duorzeņkūpeibu – vysvaira ite audzej ogūrčus, kuopustus i buļbis. Par produkcejis nūītu nav juosasatrauc – Daugovys ūtramā pusē dzeivojūšī daugovpilīši vysu izaudzātū nūēss teiru. Nu applyusšonys pavasara polūs i vosorys leitovuos Greivu drūsai pasorgoj dambu sistema – tī ir izcalti i gar Daugovu, i Laucesys upeiti. Seviški breineigi ir pasastaiguot pa dambi beseņu zīdiešonys laikā – ir sajiuta, ka pieški esi tics nu piļsātys dziļūs laukūs, kur motoru vītā skaņ dzagiuzis bolss. 1953. godā Greiva tyka davīnuota Daugovpilei i Latveja palyka par vīnu piļsātu naboguoka.

Daugovpiļs Puordaugovā asūšī Nīderkūni i Judovka vizuali i mentali ir Greivys leidzinīki – ka Nīderkūnūs 19. g. s. beiguos apsamete pamatā sūpluok asūšūs Kalkūnu spirta i ceglu ražūtņu, kai ari dzeļžaceļa struodnīki, ari puorsvorā staraveri, tod Judovku, vysmoz sprīžūt piec nūsaukuma, vaira īcīnejuši beja Augšzemis žeidi. Sovutīs Liginiškūs vēļ 1660. godā izcēle, varams, pyrmūs staraveru lyugšonu nomu Latvejis teritorejā – tys gon nav sasaglobuojs, tok ir īcarāta padūmu laikūs byuvātuos kartinga trasis “Blāzma” rekonstrukceja.

Ar Kalkūnim ir pavysam interesanti – tys ir gon nalels Daugovpiļs piļsātys anklavs Laucesys i Kalkūnu pogostu īlankumā, i ari atseviškys cīms i pogosta centrys. Muižys laikā Kalkūnē dorbuojuos lela ceglu ryupneica, kas ar sovu produkceju apguoduoja gondreiž vysys Daugovpiļs jaunceļtnis. Plašys apleicīnis lapnums nazkod beja kolna golā izcaltuo i graznuo Kalkūnis muižys kungu sāta, kas piec agrarreformys puortopa par zeidaiņu nomu, bet šudiņ jei atrūnama bārnu socialuos apryupis centra “Kalkūni” teritorejā. Piļs originalī interjeri, dīmžāļ, nav sasaglobuojuši, poša āka nūlaista i pamozom izneikst, kū gon navar saceit par napylnus 5 km tuoļuok asūšū Berkenelis (Birkineļu) luteraņu bazneicu. Pasateicūt daudzu cylvāku entuziasmam i nasovteigajai paleidzeibai, itys Napoleona karaspāka sovulaik nūpūsteitais i 1830. godā nu jauna izcaltais dīvnoms pamozom teik atjaunuots – itūgod pyrmū reizi Berkenelē nūtyka ari Bazneicu nakts pasuokums. Ari dīvnomam sūpluok asūšī kopi teik sakuortuota – pi kopu dūbeitem var izlaseit informaceju par īvārojamuokajim aizguojiejim. Nu 2012. gods Kalkūnis pogostā aktivi dorbojās viesturis pietnīku bīdreiba “Calcuna”, kas apzynoj ar Kalkūnu pogosta teritoreju saisteitūs viesturis faktus, losa viesturis līceibys i tai ari popularizej itū apvydu.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.