Muociešona īraudzeit golvonū

Muociešona īraudzeit golvonū

Roksta autors: Vineta Briede-Dzanuška

“Troks voi nu Rogovkys” – kurs latgalīts nav dzierdiejs itū teicīni? Vīns itaids “trokais” taisnā i puornastā vuorda nūzeimē beja Ontons Kūkuojs – dzejnīks, dramaturgs, stuostnīks, publicists, muokslinīks, režisors, akters, pedagogs, Latgolā plaši pazeistams kulturys i sabīdryskais darbinīks, i vīnkuorši ospruoteigs i atjauteigs cylvāks ar breineigu humora izjiutu. Ontons Kūkuojs vysod beja lapnys par sovu izceļsmi. Dzims Ludzys apriņča Nautrānu pogosta Rudukūs kaļva saimē. Beidzs Nautrānu vydsškolu, Rēzeknis lītiškuos muokslys vydsškolu, studiejs Latvejis Muokslys akademejā.

O. Kūkuojs par sevi: “Devūs iz Latvejis Muokslys akademejis muokslys zynuotņu nakluotīnis nūdaļu. Pošam par puorsteigumu vysus eksamenus nūkuortuoju teicami. Te niu juopasateic munam nūvadnīkam muokslys zynuotnīkam Juoņam Pujātam. Nā, nā! Jis nabeja ni eksaminātuojs, ni asistents. Piec biedeigi slovonuo Latvejis komunistu partejis centralkomitejis plenuma 1959. godā jis tyka atstuodynuots nu dorba Muokslys akademejā i navarēja ari nikuo publicēt. Tok Juoņs mani konsultēja, īlyka manī it kai pavysam cytu dūmuošonu – muociešonu vysod i vysur īraudzeit golvonū.

Tai jis kai muns leluokais školuotuojs ari palyka da pat sovys nuovis stuņdis 1988. godā. Pats svareiguokais, kū Juoņs kai dzeivis puorlīceibu ceņtēs īcemeņtēt sovūs audziekņūs, beja pošaizlīdzeiga uzticeiba sovai dzymtajai pusei Latgolai, tautys kulturai i tradicejom. Ka da ituo es vysu dareju vairuok ci mozuok piec intuicejis, tod niule nu maņ beja apziņa, ka sovi spāki juoatdūd vīneigi i viņ sovai poša zemeitei.”

Struoduojs Rēzeknis Tautys teatrī par dekoratoru i uzvadumu dalis vadeituoju, palaikam byudams ari režisors, akters, scenarists, Rēzeknis Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejā vadejs Andreja Paulāna Tautys lītišķuos muokslys studeju Rēzeknē. Nu 1991. gods ir Jura Soikāna Ludzys muokslys školys direktors. 20. g. s. 70. godūs sarakstejs i uzveds lugys “Kōzas Latgolā” “Troks voi nu Rogovkas”.

Ontons aiļoj i gleznoj nu vydsškolys laiku. Dzejūļus, esejis, stuostus, rokstus i apceris par Latgolys kulturviesturis vaicuojumim, keramiku publiciejs republikys i rajonu presis izdavumūs. Vysā juo dailradē skaidri jaušama dziļa pītate pret dzymtū Latgolu – juos dobu i cylvākim, volūdu i tradicejom, pret tautys muokslu i juos veiduotuojim. Tys atsateic ari iz juo pasteļgleznom. Vārojūt Kūkuoja gleznys, rūnās īspaids, ka juo acei garom nav pasleidiejs nivīns dzymtuos Rogovkys styureits, īleņa, kryumu pudurs i, saprūtams, skaistuo bazneica Rogovkys centrā i dzymtuo sāta. Ar Latgolu i Rogovku dzejnīks ir saaudzs organiski, te jis pateišom jiutās kai sovā saimē.
Teatra laikā Kūkuojs ir veiduojs naskaitomys dekoracejis vysaidu autoru lugu izruodem, īkuortuojs pastuoveigu nūvoda keramiku dorbu ekspoziceju Raiņa muzeja filialē Juosmuižā. Juo dorbu pastuoveiguos kolekcejis ir Kuorsovys, Ludzys i Nautrānu vydsškolā, Latgolys Kulturviesturis muzejā Rēzeknē. Kūkuojs kai akters ir pīsadaliejs muokslys filmuos “Trīs minūšu lidojums” (1979), “Cilvēka bērns” (1991), sarakstejs scenarejus televizejis filmom “Rūtoj saule, rūtoj bite” (1983), “Mālā viss mūžs” (1985).
Muokslinīks veiksmeigi rysynuoja ari arhitekturys projektus. Piec juo īrūsmis tyka radeits memorials Nautrānu vydsškolys suodā 21 īvārojamam nūvodnīkam, tyka pastateits pīminis akmiņs represātajim pi Ludzys dzeļžaceļa stacejis, nacionaluos pretuošonuos kusteibys daleibnīkim Garbaru mežā, tyka īkuortuota īvārojamu nūvodnīku kas gods miniaturgalereja piļsātys centrā pi muzykys i muokslys školys ākys, izveiduoti pīminis ansambli Miglinīku i Rancānu dzymtom Miglinīku pogostā, veiduojuos vierīneiga Latgolys gaismys muzeja mets Rogovkā.

2012.goda augustā pošā Rēzeknis centrā, skverā pi Latgolys Kulturviesturis muzeja tyka pastateits pīmineklis O. Kūkuojam. Pīminekļa idejis i skulpturys autore ir Svetlana Skačkova. Ontona bārni i mozbārni turpynoj dzīduot dzīsmis ar juo vuordim. 2017. gods pavasarī Ontona dāla – keramika, breineiga cepļu myurnīka i dzīsminīka – Vinsenta Kūkuoja, albums “Breineigō nosta”. Jaunajā albumā publicātys septeņpadsmit jau dzierdātys i piļneigi jaunys kompozicejis ar Ontona i poša Vinsenta raksteitū dzeju. Albuma radeišonā pīsadaleja ari Vinsenta dāls Rihards Kūkuojs, kurs spēlej bubynu.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.

Kalenders

Dec
21
Sai
16:00 Grupys “Iļģi” koncerts @ Daugovpiļs Kulturys piļs
Grupys “Iļģi” koncerts @ Daugovpiļs Kulturys piļs
Dec 21 @ 16:00 – 18:00
Pasuokumu cykla “Vīneibys nomam – 87!” laikā Zīmys saulgrīžu vokorā Vīneibys noma Latvīšu i latgalīšu kulturys centrys aicynoj iz grupys “Iļģi” koncertu, kas nūtiks Daugovpiļs Kulturys piļs koncertzālē. “Iļģi” itymā koncertā: Ilga Reizniece (bolss, vejūle),[...]