Mīlesteibys kruosu eliksirs gleznuos

Mīlesteibys kruosu eliksirs gleznuos

Sagataveja: Inga Čekša-Ratniece, žurnals “A12”

Gleznuotuojs Osvalds Zvejsaļnīks dzims 1944. goda 21. martā Varakļuonūs. Bierneibys godi pavadeiti dzymtajā sātā Rēzeknis nūvoda Nagļu pogosta Zvejsoluos. Muokslinīks absolviejs Latvejis Muokslys akademeju. Nu 1970. gods struodoj Rēzeknis lītiškuos muokslys vydsškolā, nu 1993. gods ir Rēzeknis Muokslys i dizaina vydsškolys direktors, paraleli ari Latvejis Muokslys akademejis profesors. Jis ir Treju Zvaigžņu ordiņa viersnīks, bejs 7. Saeimys deputats.

O. Zvejsaļnīks ir pīsadalejs vaira kai 60 vītejuo, vaļsts i storptautyskuo mārūga izstuodēs, sareikuotys vysmoz 30 personalizstuodis. Gleznuotuojs kotru godu dūdās iz vairuokim muokslinīku plenerim, tai Latgolys vierteibys atainojūt sovuos gleznuos.

Latvejis Zynuotņu akademejis prezidents Ojārs Spārītis par O. Zvejsaļnīku soka: “Na par kotru myusu draugu voi paziņu mes spātu drūši saceit, ka jis mīļoj muokslu, dzeivi i cylvākus. Bet redzīs, ka par Osvaldu Zvejsaļnīku daudzi, kuri jū pazeist, varātu saceit, ka taišni tai ari ir. Ir cīš labi juopazeist sova Zylūs azaru zeme, kab jū īmeiļuotu. I ir juobyun ar mīlesteibu apduovynuotai muokslinīka dvēselei, lai vairuok par vysu grybātūs gleznuot, pīmāram, Kruoslovys pakolnus, bazneicys jūs viersyutnēs, nazkod varonūs grafu Plāteru rezideņci, barokalim jumtu izlīkumim rūtuotus tierdzuonu nomus i kūkgrīzuma kvarbatkom pīpiļdeituos kūka āku fasadis, i vysu tū radzātu atspeidam Daugovys lūku i teirūs dabasu zylumā. Osvalda acs i rūka naklaideigi izraun dzeļvērtis astei kaidu kūšu spolvu, i sirds izškierdeibā īsvīž jū gleznys audaklā. Kab īnyrtu kruosu straumē, jis kas gods atsagrīž Kruoslovā i ļaun kotram godalaikam kotru reizi nu jauna sevi pavadynuot, kai ka tū vysu radzātu pyrmū reizi.”

O. Zvejsaļnīka jubilejis izstuodis itūgodd nūtiks vairuokuos vītuos Latgolā. Eipaši muokslinīks teik gaideits pleneru reikuotajuos vītuos, i juos ir gondreiž vysys Latgolys piļsātys i vairuoki pogosti. Pyrmuos jubilejis izstuodis byus jau apsaveramys Osvalda dzimšonys dīnā: 21. martā izstuode tiks atkluota i Rēzeknis Muokslys i dizaina vydsškolā, i Latgolys Kulturviesturis muzejā.

Roksts sagataveits ar Vidis regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektam “Sabiedrības un reģionu robežlīnijas žurnālā A12”.