Roksta autors: Ivars Matisovs, žurnals “A12”

Myusu tautys dižgors Raiņs ari ir pa pusei sieļs, partū ka dzims Dunovys pogosta “Varslavānūs” i vysu sovu saulainū bierneibys laiku da pat 16 godu vacuma ir pavadejs Augšzemē – vysupyrma Tadenovā, tad Raņdenē i vysbeidzūt Berkenelē. Mozuo Juoneiša tāvs Krišjānis Pliekšāns beja vysai kolorita personeiba – dzims Zemgalē, Steļpis pogostā, cielīs nu klaušu zemnīku, bet piec omota bejs bondars. Nūpreciejs Dārtu – gona puortykuša Zemgalis saiminīka meitu i obeji puorsacāluši iz dzeivi Augšzemē, kur Krišjānis vysupyrma palics par krūdzinīku, bet piec tam – par muižu reņtnīku.

Daugovpiļs pīvuortē nazkod atsaroda Raņdenis pusmuiža i jū Pliekšāns reņtēja treis godus (1869–1872) – Raiņa tāvs bejs izveiceigs biznesmeņs i vysod muociejs dabuot, ka juo puorvaļdeitajuos saimisteibuos ekonomiskī ruodeituoji strauji pasalobuojuši i par peļņu navariejs syudzētīs. Pīmāram, Raņdenē, kas izvītuota drupeit lejpus piļsātys Daugovys kreisajā krostā, zeme beja cīš augleiga, partū ka atsaroda applyustūšajā Daugovys palīnē – kai Egiptē pi Nilys tī regulari nūsaguļsneja augleiguos dyunis. Raņdenē Krišjānis jēmēs ni pa jūkam – pusmuižai pībyuvēja klāvu i klieti, sovutīs pļovā aiz leluo klāva atsaroda reja – tī gondreiž sevkuru godu pavasara polūs tyka pagluobti lūpi i īdzeive.

Tūlaik natuoli tyka byuvāta dzeļžaceļa lineja iz Panevežu i apleik nūtyka lela rūseiba, ari strauji augūšajā Dinaburgys piļsātā i cītūksnī beja lobs lauksaimnīceibys preču nūīts, eipaši rudinī. Pliekšāns gataveja daudz sīna, partū ka bejs lels zyrgu mīļuotuojs, i seviški daudz audzēja kuopustus, kurus puordeve armejai – cītūkšņa karaveiri paleidziejuši jūs nūvuokt, braši cārtūt kuopostu golvys ar sovim zūbynim. Raņdenē bīži pīstuoja plūstnīki, kuri pludynuoja kūkus nu Boltkrīvejis da Reigys – jī tyka seitai pabaruoti i Pliekšāna moks palyka vēļ bīzuoks.

Bārnu školom vacais Pliekšāns naudu nav žāluojs – pamatizgleiteibu nuokušais latvīšu tautys tribuns dabuoja Greivys vuocu školā, bet videjū izgleiteibu – prestižajā Reigys piļsātys gimnazejā i izreiz piec juos absolviešonys īsastuoja Pīterburgys universitatis Juridiskajā fakultātē. Vosorys breivlaikus gimnazists i vāluok ari students vysod pavadejs tāva sātā i itūreiz jau Latgolys pusē – vysupyrma Vasiļovā, vāluok Juosmuižā. Tok tāva biznesu Jānis nav gribiejs turpynuot – jū interesēja smolkuokys materejis par zemis dorbim i moka bīzumu. Mes vysi labi zinim, ar kū tys beidzēs – Krišjānis paglobuots Daugovpiļs luteraņu kopūs, juo sīva Dārta – Vitebskā, bet pats Tautys dzejnīks atsadus sovā vuordā nūsauktajūs kopūs Reigā.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.