Roksta autors: apkūpuoja Ināra Volkova, žurnals “A12”

Par Rēzeknis muokslinīku kūpys izveiduotuoju Francisku Varslavānu ir izdūta apjūmeiga gruomota. Muokslinīka dzymtys turpynuotuoja ir nu jau myužeibā nūguojušuo Večella Varslavāne (1930–2015), mozmeita Frančeska i mozmozmeita Laura, kas vysys ir muokslineicys.

Večella, saimē i draugu lūkā saukta par Čellu, beja izalasejuse modelēt tārpus. Reigys Modeļu noma jaunuos modelātuojis talantu pamaneja Reigys kinostudejā, tī jei bejuse kostimu muokslineica 23 latvīšu muokslys filmom. Muokslineica ir mozuok struoduojuse pi laikmata filmom, vairuok veiduojuse tārpus kriminalfilmom, serejai – septeņom režisora Aloiza Brenča uzjimtom filmom. Pa vydu filma “Teātris” i vēļ div cytys Juoņa Streiča veiduotys filmys. Četruos filmuos struoduojuse ar Arvīdu Krievu – tuos filmys beja iz fantastikys rūbeža, filmys radeitys ar Adu Neretnieci, Dzidru Ritenbergu, ar Oļģertu Dunkeru, Rihardu Pīku, Rolandu Kalniņu.

Kū nūzeimej apviļkt drēbēs vysus filmā dorbojūšūs personažus, kaidu dorbu tys prosa, par tū kaidā intervejā daudz emocionaluok pastuostejs filmys “Teātris” režisors J. Streičs: “Ar tārpu muokslineicu Večellu Varslavāni apriekinuojom, ka Džūlijai vajadzeigs 30 kostimu, bet naudys tryukuma deļ jī saruka da sešu. Partū Večella radeja kombinātus kostimus, kurim varēja puormeit detalis i radeit iluzeju, ka Džūlijai ir cīš daudz tārpu. Puors epizodēs Artmane filmējuos sadrapātā audumā, kas iz ekrāna izavēre kai kleita. Kod Elza Radziņa runuoja pa telefonu, jū taipat ītērpe drapātā audumā. Daudzus veirīšus filmēja viņ leidz jūstysvītai, partū ka frakai nabeja bikšu i atbylstūšu kūrpu. Varslavāne deve maņ sarokstu, leidz kurai vītai akteri dreikst filmēt, pīmāram: “Vasaraudzi viņ leidz jūstai, partū ka šudiņ juo biksis ir Liniņam.” Juopīzeist, Večellys Varslavānis davums beja īspaideigs – 150 kostimskiču. Ari filmys personažu skaits beja na mozuok īvārojams. Suokuma scenarejā tyka fiksātys desmit golvonuos lūmys, 41 ūtruo plana lūma, 29 epizodiskys lūmys i vēļ 16 vysaidu kategoreju masu skotu daleibnīki.”

Tūmār Čella poša ar sovim dorba panuokumim nasalepuoja, vairuok Muokslys zynuotneica Ramona Umblija par jū roksta: “Gunārs Kirke i Večella Varslavāne, Džemma Skulme i Ojārs Ābols, Raimonds Pauls ar kuņdzi Lanu – treis puori, kuru viļkšonuos stilam i manerem aizkluoti sekuoja i leidzynuotīs ceņtēs padūmejis laika augstuokuo sabīdreiba Latvejā: radūšuo inteligeņce (piec tūs laiku apzeimiejuma) i čekys omotu veiri.” Sovuos atmiņuos žurnalam “A12” Večella atsaguoduoja, ka pādejū reizi Rēzeknē cīmuojusēs koncertzalis “Gors” atkluošonā 2013. godā. “Tei teišom ir izcyla ceļtne, par kuru Rēzekni var apskaust vysys puorejuos Latvejis piļsātys. Pat Reiga. Bet piec juos apsavieršonys mes ar muoseicom nūlēmem aizbraukt leidz myusu sātai, kuru vēļ pyrma kara beja cieļs muns paps gleznuotuojs Francisks Varslavāns. Jis beja nūpiercs guļbyuvi, atvede atseviški tuos bolkys, tod salyka. Labi atguodoju, kaida jei nazkod beja: malna ar oranžom lūgu apmalem, uobeļu duorza vydā. Niule dūmoju: koč es nabyutu iz tīni braukuse! Tī vaira nav nivīnys uobeļneicys. Nazyn nu kurīnis prīškplanā pasaruodejuse egle, koč kaidys redisu dūbis… Bet vystrokuok, ka sātai sīnys apšyutys ar šausmeigom palākom jumta šifera lūksnem. I pīminis plāksne – ka itamā ākā dzeivuojs gleznuotuojs Varslavāns – pīnogluota pi tuo nagleituo palākuo šifera. Es nūsašausmynuoju i dūmuoju: “Tū vajag piec īspiejis dreizuok aizmierst!”

Večella pīzyna, ka laiks ir vysu sajaucs i dzeivis jāga jau seņ nav saime. “Nazkod saimis beja lelys, pamateigys i mīlesteibys pylnys. Vysi kūpā: onkuli i taņtis, vactāvi i babenis. Taids īspaids, ka vysi vīns ūtru mīlēja, ka vīns bez ūtra navarēja dzeivuot. Pošreiz tys pamozom pagaist. Niule ir itei tendeņce – byut atseviški. Vyss atseviški: dzeivūklis atseviški, duorzeņš atseviški… Bet es sovuos atmiņuos kavejūs laikā, kod vysi bejom kūpā. Varbyut tys īt nu tuo, ka asmu “nateira” latvīte – manī ir sajaukums nu latgalīšu, nu žeidu, nu pūļu. Mums pyrma kara sāta beja Rēzeknē. Te vīns kaimiņš – eists latgalīts. Tī ūtrys kaimiņš – staravers. Tī puori upei – pareizticeigais, tī – pūļs. Bet vysi kūpā, vysys tuos sātys puorsaveramys. Tī ir tuos kulturys sasajaukušuos i tī vydā ir daudz taidu niaņšu, kas ir tendātys iz kūpā byušonu.”

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.