Apkūpuoja: Inga Čekša-Ratniece, žurnals “A12”

Pasaverūt aiz sovys vaļsts rūbežim, iz dīnvydu vaļstim, gribīs na viņ tī baudeit saulainū laiku i kulturys tradicejis, muokslys i dizaina pasauli, bet ari izzynuot, kai dorbojās izgleiteibys sistema. Spānejā pyrmsškolys izgleiteiba teik nūdrūsynuota mozajim, nasasnīdzūt pat vīna goda vacumu. Jei ilgst da sešu godu vacuma, kab tuoļuok bārns turpynuotu apmeklēt suokumškolu. Dzymdynuotuojim, kurim pītryukst leidzekļu bārnuduorza pakolpuojumu apmoksai, paleidz vaļsts.

Sovutīs Italejā bārnuduorzs ir nu treju godu vacuma. Jimā teik pavadeiti treis godi, kab sešūs godūs jau obligati dūtūs iz školu. Juodasoka, ka Italejā pyrmsškolys izgleiteiba ir cīš duorga, videji mienesī vajag atdūt nu 300 eiro. Nasaverūt iz tuo, juogaida ryndā. Sovutīs obligatuo izgleiteiba – pamatizgleiteiba – itamā vaļstī ir bez moksys. Ari Spānejā jei ir vaļsts apmoksuota, i vysmoz suokumškolys klasēs nūdrūsynuota tyvuok školāna dzeivisvītai. Obligata ir ari pamatškola i koč kas leidzvierteigs vydsškolai, kuru jaunīts parosti absolvej 16 godu vacumā. Tok piec juos pabeigšonys īsastuot augstuokajā izgleiteibys īstuodē nav varams. Juosavuica t. s. bachillerato programā, kas Latvejā atbylst 11.–12. klasei, apgiustūt sev izalaseitū jūmu: muokslu, socialuos zynuotnis, humanitaruos zynuotnis, dobyszineibys ci inžinerzynuotnis. Viņ itys diploms dūd tīseibys īsastuot universitatē, paraleli ari nūkuortojūt īstuojeksamenus. Jaunīši, kuri nagrib ci naspiej vuiceitīs pīmynātajā programā, izalosa orūdizgleiteibu. Ari piec juos absolviešonys var stuotīs augstškolā, bet viņ konkretā jūmā. Spānejā ir ari specializātuos školys, kas sagatavej profesionalus doncuotuojus, akterus, muzikus, dizainerus, kuri piec tam var turpynuot studejis universitatēs. Spānejā ir ap 50 vaļsts i 20 privatajom universitatem. Nasaverūt, ka jaunīts studej vaļsts augstškolā, daļu vuiceibu moksys sadz jis pats.

Italejā jaunīšam jau 14 godu vacumā ir juozyna, kaidys nūzaris vydsškolā jis vuiceisīs nuokušūs pīcus godus, kab logiski veiduotu sovu nuokūtnis karjeru. Studejis vydsškolā ir i bezmoksys, i moksys. Italejā augstuokū izgleiteibys īstuožu natryukst: ir i vaļsts, i privatuos universitatis.

Ari Latvejis lykumdūšona paredz, ka obligata ir viņ pamatizgleiteiba, koč ari jau vairuoku godu garumā teik diskutāts par vydsškolys izgleiteibys vajadzeibu vysim īdzeivuotuojim. Ari par dūšonūs suokumškolā nu sešu godu vacuma vaicuojums ir atkluots, atstuojūt tū dzymdynuotuoju ziņā.

Kū Latveja var puorjimt nu cytu vaļstu izgleiteibys sistemu, itys vaicuojums vysod byus aktuals i raiseis diskusejis. Jaunīšu vydā ir leluoka gribiešona, kab piec vydsškolys absolviešonys jim byutu vīnkuoršuok īsastuot kaidys cytys vaļsts universitatē. Sovutīs Latvejā īgiutuo augstuokuo izgleiteiba naradeitu škieršļus sovā profesejā īsakuortuot dorbā sevkurā vaļstī.

Roksts sagataveits ar Vidis regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektam “Sabiedrības un reģionu robežlīnijas žurnālā A12”.