Roksta autors: Sandra Ūdre, žurnals “A12”

Nu kur vēļ dorba vide tik veseleigi smuordeiga, ka na kūka amatnīka darbneicā? Godu tykstūšom kūksnis materialā kodāta sakralūs prīškstotu energetika! 4.–2. godu tyukstūšā pyrma Kristus cylvāki pat ticēja, ka dvēselis īsamīsoj kūkūs. Vāluokūs laikūs bierzs, atseviški augūšs dižkūks varēja kolpuot par svātvītu, zīduojumu oltori, dīveibu mitekli. Dorbareikus, kurūs izmontova veirīts, darynova nu ūzula, a tūs, kurūs izmontova sīvīte – nu līpys. Kristticeibā Jezus beja gaļdnīka svātuo Jezupa audžudāls i tyka pīsysts kūka krystā.

Vysa pamatā – ūzula kvalitate

Vīneigais bondars Latgolā Jurs Kiulenīks (Juris Kivlenieks) Vuorkovys pogostā bucys taisa trešā paaudzē. Vacaistāvs varātu byut taisejs ap 1910. godu. Meistara tāvs jiemīs ar kūku i ceļtnīceibu. Jū vysā apleicīnē saukuši Velikij master. Niule tei ir Jura īsauka. Partū dorbā jam juozyna pat tys, kuo sovā myužā nav redziejs. Veiksmeiga darynuojuma pamatā pareiza kūksnis izalaseišona: “Olam bucu var nu ūzula, var nu ūša. Kuopustu skuobiešonai, ogūrču suoleišonai poša lobuokuo ir egle, jei poša par sevi ir kai antiseptiks. Ūzula bucā kuopusti paliks bryuni, garšu maineis. A styprajam alkoholam derēs viņ ūzuls. Leluokuo daļa munu taiseitūs bucu kai reize dūmuota deļ šmakaukys taiseišonys. Olam pasyuta mozuok, bet juo kvalitate ūzula bucā byutu augstuoka.

Redz, bucys kūpšona sarežgeita: piec izmontuošonys labi juoizmozgoj, juoizkaļtej, lai naīsavastu ni peliejums, ni kas, juogloboj vādynomuos telpuos. Ka cīš sauss byus, vīnkuorši izkaļss. Tai bīži kūka trauku samaitoj. Tod nūlīk, lai sabrīst, kur nu jumta tak. Nu taidys bucys navar gaideit ols kvalitatis. Kod atvad bucu ci kubulu remontēt, pajaucu, storp dieleišim i slīkys, i vabaleitis, i kas viņ tī nav atrūnams. Īsvīsts kur prūdā. Tod breinojās, ka tys i tys nav rikteigi. Tod, kod buca izmontuota deļ šmakaukys, jai vajag koč dažus milimetrus nūjimt nu vyda nūst. Kūks vysu slyktū savuocs sevī, bet dzili jau naīsasyuc. Vīnu dybynu nūjamu i vysu izteireju. Tod kai jaunu var lītuot, vysmoz itys ir puorbaudeits.

Kod ūzulu nūgrīž, bucu iz reizis var taiseit. Viņ tik daudz apkaļteit, ka apstruodojams. Deļ kvalitativu mebeļu, kam styklu līk, lai vyss byutu precizi, vajag nūstuovēt materialam 12 godu, dabeigā veidā izkolstūt. Piec 8 godu jau var kū dareit. Ka īliksi iz reizis styklu, ūzuls jū puorplēss. Myusu dīnuos nivīns tik ilgi nagaideis, ar datori izriekinoj, cik žuovietovā kaļteit, ar specialu programu puorbauda kūka cīteibu, sagrīztū bīzumu, parosti kaidu nedeļu kaļtej. Tod vēļ godus div vajadzātu pastuovēt dabeigā veidā, pajimt mytrumu, izkaļst.

Mieneša fazem pi kūka grīzsšonys ir nūzeime. Pi gataveišonys tuoļuok vaira nav svareigi. Kod nūgrīž ūzulu, pyrmais kvalitatis kritierejs ir smarža. Jei var byut izcylai rībeiga voi cīš loba. Pi myusu ūzulam juosmaržoj piec rudzu maizis. Ka smird, vēļ olam ci kipeišam derēs, a deļ šmakaukys nā. Piec tam viņ var pasavērt, kai godskuortu riņči īt.”

“Drēbis“ pazeišona

Amatnīks Juoņs Spureņš (Jānis Spuriņš) nu ūzula nataisa: “Cylvāki zina, ka ūzuls ir cīš lobs kūks, par cytim – mozuok. Vacaistāvs vysu taisejs nu eglis, te juo kuopustu kubuleņš un kierneite. Es ari taisu puorsvorā nu eglis. Jei dreiži atdūd mytrumu, dreiži uzjam mytrumu, partū napelej. Maizis abreņom, pierts dieleišim vajag līpys. Tei maņ ir tradicejis īvāruošona. Līpa mytruma tai natur kai apse. Nu soldonūs kūku – kļovs, uobele, pīlādzs – deļ virtuvis luopsteņu i karūšu, ari malneļkšņam nav ni vainis. Ka vērtīs energetiku, sovaižuok juodūmoj. Reizem kaids paprosa peilādzi, partū ka jis atbaida ļaunūs gorus.

Jauna ci vaca mieneša īvāruošona atsatīc iz kūku grīzšonu. Ir bejs, ka gadejīs prīdis dieļs, kū gryuši paceļt, i taida poša leluma cīš vīglys prīdis dieļs. Kaidu reizi pareizais grīzšonys laiks nabeja īvāruots.

Pogostā nav sātys, kur nabyutu tāva taiseituo kuota sokumim voi lopstai. Maņ prosa, lai ītaisu kuotus, veikalā pierktī dreiž beigti. Tys knifeņš tymā, ka izmontuots na ar zuodži grīztais, a škaltais razgaļs. Partū vaira tuoļuok napleist. Grīztajam škīzna īt škārsum, a škaltais voi plāstais pa škīznu izpleist, jū viņ apievelej. Karūtis ari nu škaltuo taisa. Nu ūtrys pusis, vīns saceja – nikuo nanūpeļneisi, luopsteņa kolpoj i kolpoj.”

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.