Roksta autors: Ināra Volkova, žurnals “A12”

Suomejis soltuos i garuos zīmys pādejūs godu laikā puorsamej par ituos vaļsts vīnu nu leluokūs prīškrūceibu i turistu pīsaistis punktu. Zīma Suomejā sovys snīga tīseibys pīsoka jau oktobrī i sasolums turpynojās da pat juņa suoku – Suomejis pīrūbežā i zīmeļūs. Tok Eiropā viņ Suomejis zīmeļūs var nūvāruot zīmeļbluozmu, vyslobuok jū redzēt bezmieneša naktīs janvarī i februarī. Suomi stuosta, ka itī naaizmierstamī dobys skoti attaisnojūts lelū soltumu i garuos naktis. Kai suomi īsavuica sadzeivuot dziļajūs laukūs ar ilgū snīga i soltuma periodu.

Gastejūt zīmeļbrīžu fermā Kuasamo piļsātā, atsakluoj ituos zīmeļu tautys dzeivuošonys priņcipi. Ekologiskys i syltumtaupeigys kūka dzeivojamuos sātys. Lauku apleicīnē leluokuo daļa sātu ir kūka, izmontojūt vītejū kūksni, moderni apstruodojūt, suomi daboj energoefektivu, nalelu saimis ustabeņu. Mylzu sātys te nav lelā cīnā. Tradicejis īt nu nazcik paaudžu, kod suomim nabeja atteisteita ekonomika i tauta beja nabadzeiga. Tyka caltys divustobu sātys ar nalelu kolidori vieja i soltuma apturiešonai, dīnā ustoba tyka izmontuota kai dzeivojamuo, vokorā jū puormejūt par guļamustobom pat div saimem. II Pasauļa kara laikā leluokuo daļa itūs sātu pīrūbeža rajonūs i taigā tyka iznycynuotys. Bet tradiceja byuvēt nalelys sātys ir sasaglobuojuse. Ilgais apkuris periods ir lels resursu izlītuojums, kū mozuokys telpys, tū ilgtspiejeiguok saīt. Sātuos teik ībyuvāti treju styklu lūgi, kuri dorbojās kai saulis paneli. Uorsīnuos teik īstruoduota vysmoz 10 centimetru bīza izolacejis kuorta. Kotrā sātā ir sauna, tys ir obligatais nūsacejums ari sabīdryskajuos ākuos, pat koncertzalēs. Soltumu aizdzan izlītais pierts gors i siļdeišonuos pi elektriskuo cepleiša. Iz vairuok kai 5 miļjonim suomu te ir vysmoz 2 miļjoni saunu.

Suomu sātys gaisūtni raksturoj daudz gaismys, puordūmuoti taupeigs telpu planavuojums, zīmeļbrīžu uodu izmontuošona, kab īsateitu i sasasiļdeitos. Bīži viņ suomu sātu interjerā teik izmontuotys gaišuos kruosys i dabiskī materiali. Suomu školuos vuiceibys nateik atcaltys soltuma ci snīga deļ. Itī laika apstuokli ir īrosti i, nasaverūt iz soltumu, dzeive rit sovu īrastū gaitu. Vēļ suomus raksturoj snīga mīlesteiba. Suomi ir tik pīroduši pi snīga i zīmys sporta veidim, ka ir izveiduojuši distaņču sliepuošonys trasis, kurys dorbojās vysu godu. I ir tik naīrosti zīdūša duorza fonā redzēt aizrauteigu distaņču sliepuotuoju.

Raksts sagatavots ar Vides reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas budžeta līdzekļiem projekta “Sabiedrības un reģionu robežlīnijas žurnālā A12”.