Roksta autors: Sandra Ūdre, žurnals “A12”

Viktors Kuhaļskis pyrmais Latgolā peit suocs profesionalā leiminī, 1991. godā Daugovpilī oficiali nūdybynovs pyrmū peišonys Tautys lītiškuos muokslys studeju “Klūga“, ir gondreiž vysu regiona peišonys meistaru školuotuojs. Nu 2000. gods struodoj ar invalidim, deļ ituo pi diveju augstuokūs izgleiteibu speciali div godus studiejs psihologeju. Jam svareigi panuokt, ka redzis invalidi var struoduot vīnā leiminī ar studejis meistarim.

Dzeive bez peišonys – naīdūmojama

Viktors stuosta: “Jī nav okli nu bierneibys, a par taidim palykuši piec traumu, slimeibu 30, 40 godūs. Socialais dīnasts īdūd autobusu braucīņam piec kuorklu, poši grīž. Oklūs vīnkuorši pīvadu pi kryuma, kod beidz, nūvadu pi cyta kryuma. Vajag, saprūtams, dasavērt pi sutynuošonys – guņs, vardūšs iudiņs. Myzu teirej poši, ar instrumentim slūksnis plieš poši. Pa kruosu tūnim es ci kaids cyts jim salīk.

Atīt iz pusdīnu, pastruodojam, čaja padzeram, pasarunojam. Otkon pi dorba. Itī cylvāki sovu dzeivi bez peišonys vaira naīsadūmoj. Jim itei nūdarbe dūd puorlīceibu par sevi. Ar kaidu lapnumu jī soka vīns ūtram: “Tu tai muoki? Redz, maņ saguoja, es itū sataiseju.“ Itys maņ līk aizadūmuot, kai cylvāki nanūviertej, ka jim vyss dūts, kab struoduotu, radeitu, a daudzi nikuo nagrib.

Kolupā mani papraseja vadeit rehabilitacejis nūdarbeibys pansionatā, deļ jūs kuorklus sagataveju pats. Var just, kai cylvāki palīk mīreiguoki, nakonfliktej. Ka ilguok struodoj, dūmuošona puorsamej.”

Zuolis pret rūku sveisšonu

Reiz iz Viktora nūdarbeibom muote atvede sovu meitu piec uorsta īsacejuma. Parosti īsoka pastruoduot ar klyugom tim, kam sveist rūkys. A tei ir psihiska slimeiba. Meitine pabeiguse 12. klasi, jai niule vyss kuorteibā. A vyspuor klyugys sausej rūkys, piec dorba piniejim juolītoj rūku kremi.

Viktors pasamej: “Par mums, piniejim, soka, ka mes asam tik mīreigi, ka myus navar sakaitynuot. Keramiki ir myusu pretstots, jim pateik paskandaleit, pasaplēst i sovā storpā, i iz uoru. Es tū skaidroju, ka myusu dorbs taids, ka pacīteiba, lānpruoteiba teik atteisteita. Kod pi myusu atīt konfliktejūši cylvāki, jī nikai te navar īsadzeivuot – te vīnkuorši taida mīreiga atmosfera, ka jī navar izturēt i poši nūīt paceli.”

Runys i dūmuošonys atteisteišona

Īspaideiguokais dzīdynuošonys gadejums Viktoram bejs Ludzys pusē: “Tī ari piec izstuodis roduos peit grybātuoju grupa на общественных началах. Ludzuonīši maņ braukuošonu kompeņsēja ar apmoksuotom nūdarbeibom Azarsolys specialajā internatpamatškolā. Tī beja pat grupa bārnu, kas pa vysim školys godim nateik tuoļuok par pyrmuos klasis vīlu, beja taidi, kas it kai ir normali, tod pieški sagrīž vysu haosā.. Nazkaidā nūmalē beja atrosts i atvasts iz itū školu 13 godus vacs puiškins, kurs pat narunova, ryuce naartikulātom skaņom. Kod es jau suoču ar jū struoduot, naskaidri atsevišķus vuordus jis pasaceit jau varēja. Peišonys laikā ceņšūs ar jū piec īspiejis vaira runuotīs. Reiz piec nūdarbeibys jis internata audzynuotuojai skaidri pasacejs: “Pošla nah..!“ Vysi par itū beja sajiusmā – Roma suocs runuot! Tai jis pamozam progresēja – varēja skaidri pasaceit vairuok i vairuok vuordu. Munā nūdarbeibā jis pajēme svešu dorbu i sovu, nūlyka prīškā i par svešū pasaceja, ka skaists. Tys paruoda, kai juo smedzini atteisteibā progresēja, ka jis spēja saleidzynuot, nūviertēt.

Itys daruoda, ka rūkys pierstu kusteibu koordinaceja ir saisteita ar runys i dūmuošonys atteisteibu. Ka peišonā vajaga apvīnuot rūkys i golvu, vuicu vysim. Kod golva i rūkys īt kotrys par sevi, nikuo nasaīs. Kusteibys juoapdūmoj. Ilgstūši struodojūt, paraleli rūku veikleibai dreizuok suoc dorbuotīs ari golva.”

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.