Roksta autors: Sandra Ūdre, žurnals “A12”

Bieru gadīnī ir naraksteits likums, ka vysa dzeraune paleidz myrušuo saimei sareikuot bēris – kas kū atnas, kū padora. Saimineicys pīnuokumu pasajimšona bez atleidzeibys ari ir paleidzeiba.

Gūdu saimineica Olga Gruzda nu Feimaņu tai vysod darejuse: “Bēris latgalīšu stilā nūzeimoj goldu kluot nikur citur kai myrušuo sātā. Bieru goldā vajag izlikt vysu, kū cīmeni atvaduši. Reiz mums aizsaceja bēris vīns tureigs cylvāks, jis bankā struodoj. Jis na viņ gribēja aizguojieja sātā, ari zynova, kaidus iedīņus vajag, ka cylvākim juoīdūt kas naviņ leidza. Mes taisejom ari leidza jamamuos pacenis – i mozuokys, i leluokys ar buteli vydā. Tradiceja nav myruse. Bērēs cīmeni juopalaiž koč ar maizis gabaleņu. Ka tai nadora, tod nasaveic. Muna babeņa stuosteja, ka vīnuos bērēs vysu tai skūpai darejuši, piec bieru naguojs vyss pa rūkai – lūpeni krytuši i kas tī vēļ. Vēļ kas nūmiers tamā sātā, vaca babeņa pastuostejuse, ka cīmenim vajag koč maizis gabaleņu leidza īdūt. Tod, kod guojuši cīmeni paceli, vys jau kū itūreiz padalejuši. Tod vyss guojs labi.

Pyrma pošu bieru ir bieru vokors, kod dzīd saļmys. Tān vairuok pa dīnu tū dora. Skaita saļmys, Rūžukrūni, Krystaceļu, iz golda izlykta mūceņa, kukuļs maizis i suoļs svieteibai. Kod Krystaceļš vēļ palics, jau cīnoj ar aizkūdom, kopeju ci korstā laikā dūd kū soltu padzert. Pošuos beiguos vēļ nūdzīd Jezupa voi cyta svātuo, kas aizguojušajam styprynuotajā vuordā, dzīsmi (aizguojieja tyvuokī izalosa). Tod, kod vysi puotori nūskaiteiti, dūd vakarinis ar korstū iedīni – buļbis, katleti, kupāti, cīseni. Kod mes gatavejom, tod ir kupāti. Lelom bērem i kuozom parosti kuove cyuku i teleņu, vajadzēja vysu gaļu nu golvys da astis sastruoduot. Partū bērēs daudz galis iedīņu – ruleti, zači, studiņs, golvyssīri, vysaidys pastetis. Paāduši vysi pasateic, sarunoj, cikūs nu reita saīs dzīduotu pyrma bazneickunga.

Piec kopu vysi puļcejās pi pušdīņu golda. Redz, skaituos, ka bieru vokorā it kai vysus cīnoj pats aizguojiejs, a bieru pušdīnēs cīnoj palykušī voi, kai agruok saceja, jaunais saiminīks, kas ījiems vacuo vītu. Kod sāstās pi golda, puormat krysta zeimi, nūskaita Tāvs myusu.., Esi sveicynuota.., Gūds lai ir..; īdami paceli, ari puormat krysta zeimi. Poši tyvuokī vēļ palīk. Pi golda izdzer par vīglu smiļkti, ari tostus runoj, atsacer myrušū. Gūda vītā nūlīk golda pīdarumus myrušajam, škeiveits i rumceņa apguozti. Ar tyvinīkim vīnojamēs, kur byus gūda vīta, voi jim byus kaidi sovi atributi. Koč kam juobyun – eglis zareņš ar malnu būrteiti, aizguojušuo karteņa, ar malnom būrteitem apsītys sveceitis.

Myrušū atsaguodoj ari piec goda, bazneicā aizsoka mišu. Pyrma miša sātā nūdzīd saļmys i Krystaceļu. Nu bazneicys atguojuši, nūskaita golda puotorus i sāstās pi vakariņu golda. Ap Dvieseļu dīnom, kod dorbi apdareiti, beja pījimts laseitīs kotru nedeļu kaidā sātā iz saļmu dzīduošonu. Atcerūs, ka pi mamenis ari puļcējuos. Skaiteja saļmys, nešporu par myrušajim, Krystaceļu. Piec tam beja ari vakariņu golds. Tys beja gaiļu kaušonys laiks, golvonais iedīņs beja vasals izcapts gaiļs voi sašmūrāts gobolūs. Ūtrā sastdīnē tod saguoja cytā sātā. Ka mes atguodojam sovus myrušūs, tod ari jī ari mums paleidz.“

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.