Roksta autore: Gunta Ločmele, portals lakuga.lv

Latgolu skaita par Latvejis katuolicisma centru, tok, izviertejūt viesturiskūs olūtus, redzim, ka ite aktivi dorbuojušuos ari cytys konfesejis. Jau 11. g.s. Latgolys teritorejā īīt pareizticeiguo kultura, 13. g.s. suoc nūsastyprynuot katuoļticeiba, bet piec Reformacejis leluokuo daļa Latgolys muižu puorīt luterticeibā, i viņ piec Jezuitu īīšonys Latgola palīk katuoliska. Cieški mes damierstam par evangeliski luteriskuos bazneicys atstuotū montuojumu i bazneicu liktini. Smogs liktiņs bejs luteraņu draudzei i Muorteņa Lutera katedralei Daugovpilī, kas 20. g.s. tyka smogi pūsteita, vairuokys reizis atjaunuota i niule lapna slīnās dabasūs Daugovpiļs Bazneicu kolnā. Ite sūpluok atsarūn četru atškireigu konfeseju dīvnomi.

Imperators dūd atļuovi bazneicys ceļšonai

Luteraņu kūpīna Dinaburgā (Daugovpiļs viesturiskais nūsaukums 1275.–1656. g. i 1667.–1893. g.) izaveiduoja jau ap 1630. godu. Tūmār vēļ da 19. g.s. evaņgeliski luteriskajai draudzei piļsātā nabeja sovys pastuoveigys lyugšonu vītys. Nu 1790. goda Dinaburgys luteraņu draudzi apkolpuoja Ēgiptis aba Vylkamīsta bazneicys muoceituojs. Viesturiskajūs olūtūs atrūnomys līceibys par Krīvejis imperatora Nikolaja I gasteišonu Dinaburgā 1834. godā, kod amatnīks, cymdu meistars Gotfrids Dibels caram īsnēdze lyugumu ļaut dybynuot luteraņu draudzi piļsātā. Sajemūt cara pīkrisšonu, 1835. godā Dinaburgā tyka dybynuota vuocyska luteraņu draudze. Tymā pošā godā cars atbaļsteja ari lyugumu piļsātā ceļt luteraņu bazneicu. Luteraņu draudzis dīvakolpuojumim tyka pīlāguota vīna nu sātu Dinaburgys cītūkšņa teritorejā. 1836. godā akademiks Fraņcs Šusters izstruoduoja buvnīceibys projektu myura bazneicai, tok, īspiejams, finanšu tryukuma deļ itys projekts natyka realizāts.

1863. godā 9,8% nu Dinaburgys apriņča īdzeivuotuoju beja luterani. Tī beja vuocu amatnīki, Dinburgys cītūkšņa garnizona viersnīki, kai ari piļsātys īdzeivuotuoji. Augūt piļsātai, pīauga ari draudzis lūcekļu skaits, partū roduos vajadzeiba piec leluokys lyugšonu vītys. 1872. godā suoce vuokt leidzekļus jaunys myura bazneicys ceļšonai. 1890. goda 3. julī Krīvejis Imperejis Īkšlītu ministrejis Gareigūs lītu departamenta vicedirektors ar lyugumu atļaut Dinaburgys luteraņu draudzei pierkt zemi bazneicys ceļšonai grīzēs pi Vitebskys gubernis gubernatora. Tai draudze par 4000 rubļu tyka pi 800 kvadratasu (1 kvadratass ir 4,552 kvadratmetri) lela gruņtsgobola Jaunbyuvis rajonā. Eisā laikā jaunuo dīvnoma ceļtnīceibai tyka savuokti aptuvani 18 000 rubļu. Jau 1891. godā muoceituoja Juliusa Bitnera vadeibā tyka suokta myura bazneicys ceļtnīceiba i rudinī tyka īmyurāts bazneicys pamatakmiņs. Bazneicys byuvplanu izstruoduoja vuocbaļtīšu arhitekts i muokslys viesturnīks Vilhelms Neimanis, kurš tymā laikā beja Dinaburgys piļsātys golvonais arhitekts. Muorteņa Lutera katedrale Dvinskā (Daugovpiļs nūsaukums 1893.–1920. g.) svineigā dīvakolpuojumā tyka īsvieteita 1893. goda 31. oktobrī.

Neogotikys pērle

Muorteņa Lutera katedrale calta neogotikys stilā. Ceļtnīceibai tyka izmontuoti vītejī, Kalkūnu ceplī speciali taiseiti sorkonī cegli. Bazneicys ākā ir garenbyuve ar naparostu plānojumu. Bazneicys rītumu golā dacalts asimetrisks zvonu tūrņs ar augstu piramidys veida smaili. Zvonu tūrņs izrūtuots ar arkys veida jūslom. Asimetriski veiduotū fasadi akcentej lela apjūma rūzis lūgs ar kolonom i arkadi. Austrumu golā ir draudzis telpa, oltora zona, kai ari simetriski veiduotys sakristejis. Grezni veiduota ir ari bazneicys dīnvydu suona fasade, bet zīmeļu suona fasade veiduota samārā attureigi. Profileitī bolsti i arkade draudzis telpu sadola div navīnaida izmāra daļuos, kas Latvejis sakralajā arhitekturā ir reši sastūpams. Plotuokajā daļā viers īejis iztaiseita vargaņu lukta, bet šauruokajā daļā izveiduots ūtrais stuovs. Bazneicys īkšpusi izgaismoj leli lūgi. Kūpumā bazneicys interjers i uorpuse veidoj vīnuotu stilistisku ansambli.

Nu bazneicys par nūlyktovu i boksa školu

Bazneica smogi cīte Pyrmuo pasauļa kara laikā, tok piečuok draudze kūpejim spākim tū atjaunuoja. Laika pūsmā nu 1927. da 1928. godam tyka remonteitys bazneicys uorsīnys i jumts. Piečuok tyka izkruosuotys ari īkštelpys i paplašynuota vargaņu lukta, kai ari īreikuota centralapkure. 1935. godā tyka pabeigts bazneicys kapitalremonts. Tymā pošā godā nūtyka ari Daugovpiļs (piļsātys oficialais nūsaukums nu 1920. g.) luteraņu draudzis 100 godu jubilejis svieteišona. Tymā laikā draudzei beja sova svātdīnis škola, draudzis kors i damu komiteja. 20. godu symta suokumā bazneicā regulari tyka reikuoti vargaņu muzykys koncerti, kurūs pīsadaleja profesionali muokslinīki.

Ūtruo pasauļa kara laikā bazneica tyka smogi pūseita. 1941. godā, atsakuopūt padūmu armejai, bazneica tyka aizdadzynuota. Guņsgrākā cīte tūrņs, sadaga kūka interjers, lūgu ramys, kancele, oltors, varganis i jumts. Jau piec goda draudze suoce atjaunuošonys dorbus – izlyka jumtu draudzis telpai, atjaunuoja tūrni, tok jau eisuoku, izgataveja pagaidu oltoru i kanceli, kai ari lūgu vitražu vītā īlyka parostūs styklus. Bazneicys atjaunuošonys dorbi byuvtehnika Georgoja Baložina vadeibā nūtyka vēl da 1943. goda. Piečuok, 1944. godā, kod atsakuope vuocu armeja, uzlidojumu laikā bazneicai izbyra lūgi. Bet pusgoda laikā, cikom draudzei nabeja sova muoceituoja, bazneica tyka piļneibā izpūsteita. Bazneicys kūka interjers – oltors, kancele, beņči, dorovys i greidys dieli – tyka sadadzynuots lokomativu kurtivēs. Sovu darbeibu draudze atsuoce viņ 1945. godā, kod piļsātā īsaroda muoceituojs Nikolajs Muižnīks, kura vadeibā tyka īsuokti kuortejī bazneicys atjaunuošonys dorbi. Tok bazneicys atjaunuošonu kavēja tuo laika piļsātys vadeiba, kura pastreipuoja, ka draudzis vajadzeibom pīteik viņ ar nalelū kapelys telpu.

Puors godu vāluok, 1947. godā, bazneicys telpys suoce izmontuot kai nūlyktovu, tok jau 1955. godā bazneica tyka Daugovpiļs Lokomativu depo eipošumā. Uzjāmums bazneicys telpuos īkuortuoja sovu Boksa školu. Juopīzeimoj, ka padūmu laikā cieški bazneicys izmontuoja kai nūlyktovys, bet luteraņu bazneicu telpys tyka pīlāguotys kinoteatrim – kai Kuorsovā i Rēzeknē – ci sporta školom – kai Ludzā i Daugovpilī.

Draudze daboj atpakaļ dīvnomu

Daugovpiļs Lokomativu depo Boksa škola atstuoja bazneicys telpys 1989. godā. Daugovpiļs piļsātys dūme planavuoja bazneicu restaurēt i izmontuot viņ kai koncertzalu. Tok saskaņā ar Latvejis Republikys lykumu “Par eipašuma atdūšonu religiskajom organizacejom” 1993. godā pošvaļeiba nūlaistū bazneicu atdeve draudzei.

Muoceituoju Linarda Rozentāla i Aivara Guseva vadeibā nūtyka bazneicys restauraceja. Div godu laikā tyka atjaunuots bazneicys tūrņs, krysts, jumts, īstykluoti lūgi, atjaunuotys elektroinstalacejis. Jau nu 1998. goda Leldiņu Muorteņa Lutera katedralē nūtyka regulari dīvakolpuojumi. 2003. godā Daugovpiļs luteraņu draudze sajēme Vaļsts pīminekļu aizsardzeibys inspekcejis Goda bolvu nominacejā “Vaļsts i sabīdriskūs organizaceju īguļdejums”.

Koč ari Latgolā ir cīši senejis katuolicisma tradicejis, Bazneicu kolnā, kas ir vīns nu popularuokūs turisma objektu Daugovpilī, Muorteņa Lutera katedrale izcalta vēļ pyrms katuoļu, pareizticeigūs i vacticeibnīku dīvnomu. Eistynojūt Daugovpiļs luteraņu draudzis projektu par skotu laukuma izveidi bazneicys tūrnī, Muorteņa Lutera katedralis tūrņs iz itū šaļti ir vīneigais nu vysu četru dīvnomu tūrņu, kas pīīmams apmaklātuojim.

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.