Roksta autors: Inga Čekša-Ratniece, žurnals “A12”

Natuoli nu Adamovys azara, Cepleišūs, skaistā vītā jau vairuok kai 40 godus dorbojās Vogulu darbneica. Voldemārs i Olga sovys omota prasmis ir nūdavuši dālim Juoņam i Māram. Obeji bruoli Voguli turpynoj radeit pūdus, vāzis, krūzis, bļūdys, svečturus i sviļpaunīkus tradicionaluos Latgolys keramikys gorā, īlīkūt jimūs sovu stilu i kruosu gammu.

Kas jums ir Latgolys keramika?

Māris: Kai latgalīšim ir svareiga katuoļticeiba i saime, taipat ari vierteigys ir tradicejis, partū juos ir myužeigys. Respektivi, Latgolys keramika ir myuža īguļdejums. Saime, ticeiba, dorbs i keramikys mīlesteiba ir eipašuos lītys, kurys latgalīts pīkūp. Juos pylnveidoj myusu dzeivi.

Juoņs: Pošim latgalīšim Latgolys keramika ir i naapzynuota vierteiba, i daleji apzynuota i reizē dajiukta. Reizē ar jū tei ir kasdīniška. Bet, ka pasavērt pasaulī, tod tī cylvāki, kas kai turisti ci gosti atbrauc pi mums, taidys lītys nav redziejuši i breinejās, kai mes asam spiejuši saglobuot. Tei ir lela vierteiba na viņ latgalīšim, bet vysai Latvejai.

Cik daudz poši asat keramikā?

Māris: Cik ir īspieju i laika, vysod asam īškā. Pasauļa ritiejums ir cīš dreizs. Nūteik paaudžu i ekonomikys puormejis. Kab saglobuotu vacū – seņču i īstruoduotu jaunū dūmu muola dorbūs, vajag pīsapyulēt. Tys prosa papyldu energeju. Latgalīts mīļoj i dorbu, i saimi, i Latveju, i vysu pasauli, partū vajag runuot plašuokūs mārūgūs, saprast tuolredzeiguok. Cylvāki ir olkoni piec koč kuo vīnkuorša i dabiska, kas īt nu zemis i cylvāka. Pasaulī myusu dīnu cylvākam tuo pītryukst. Narunuosim par Latveju, partū ka pi mums dzeivoj cīš boguoti cylvāki tradiceju ziņā. Ir juoturpynoj, i tū mes ari dorom.

Juoņs: Tei mums ir vairuok dvēselis līta. Finansialā ziņā nav tik daudz mums aktuali, partū ka ir cyti dorbi. Atlykušū laiku i energeju mes īlīkam keramikā. Tys ir atkareigs nu īdvasmys, ari laika apstuoklim. Cytim pateik makšerēt, mums pastruoduot pi vyrpys.

Jius pīsaturat pi tradicionaluos keramikys.

Māris: Školuotuojs ir myusu tēte. Mama ir loba sīva, juos atbolsts ir cīš svareigs. Munam tētei īdvasma beja mama. Sīvai jis raksteja dzeju i taiseja keramiku. Tai kai mes ar bruoli asam dveini, vīns ūtru īdvasmojam i atbolstam. Kūpejais īdvasmys olūts ir ari Dīva naradzamais pasauļs – dobys spāki, kosmoss. Ka tai nav, mes navarim byut breivi. Tei byutu ryupnīceiba i naudys peļneišona. Mes tū nadorom naudys, bet cylvāku deļ, kab jimūs radeitu laimi.

Cylvāki grib Latgolys traukus. Tys ir vīns nu dzanuļu. Ka tuo nabyutu, mes tuo nadareitu. Cytur tys ir pagaiss.

Juoņs: Maņ pateik vyrpuot lelys formys pūdus. Kū leluoks muola pyks, tū tu jamā vari īlikt vairuok spāka. Rezultatā izaveidoj koč kas lels, radzams nu daudz leluoka attuoluma. Jā, tys aizjam vairuok laika, bet tu sajiuti, ka traukā esi koč kū īlics.

Māris: Es vairuok taisu mozuoku formu veiduojumus, kai, sviļpaunīkus. Jau Juoņs Pujāts ir sacejs, ka nav svareigs trauku lelums, bīzums, forma, bet tys, ka sevkurs cylvāks atstuoj sovu nūspīdumu. Reizē ar tū sevkurs dorbs var byut unikals.

Kruosys ari tradicionaluos?

Juoņs: Myusu dorbūs ir dzaltonī, zalī i bryunī tūni, ari zylgonī. Glazurys ir poštaiseitys, na pierktys.

Māris: Myusu dīnuos puorsvorā pierk gotovuos glazurys. Tys ir vīnkuoršuok i vīgļuok. Pošu taiseituos glazurys ir viņ tovys. Tei ir vysmoz puse nu dorba, kuru vajag padareit da trauka apstruodis: i pošam juonūīt iz mežu, juosarūk kvarca smiļts, piec tam vajag samaļt, izkaļtēt, izsejuot. Kai gleznuošonā mes varim sataiseit sovu paleti – gaišuoku, tymsuoku, dabuot vysaidus tūņus. Sevkurai dzymtai ir sovs nūslāpums. Pošim keramikim tys nav eisti atkluots. Puorsvorā jamam dobys tūņus.

Juoņs: Mums cīši specifisks ir zaļgonais tūņs. Taidu cytim nav. Ari dzaltonais saīt sovaiduoks kai cytim. Sajaukt div autoru dorbus navar.

Kas jiusu dorbā ir pats sarežgeituokais?

Māris: Energejis kūpums, kab tu nūītu iz darbneicu i palyktu koč kas lobs. Tys nav dorbs, kū var dareit dīndīnā. Ari tētei beja pauzis. Kab radeitu eistū Latgolys keramiku, meistaram pošam vajag pajimt energeju. Tod jū var atdūt traukam, i tei energeja nūīt tuoļuok.

Roksts sagataveits ar Vidis regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektam “Sabiedrības un reģionu robežlīnijas žurnālā A12”.