Roksta autors: Sandra Ūdre, foto Māris Justs, žurnals “A12”

Saimis ādamais golds sātā ir svāta līta. Daudzos volūduos golds nūzeimoj Dīva plaukstu, kū Dīvs ar sovom duovonom pastīp cylvākam. Golds par praktisku mebeli atsateistejs nu oltora golda, partū jam navajadzātu pagaisynuot svātys vītys nūzeimi. Senejam cylvākam kotra iesšonys reize beja rytuala pasateikšona Augstuokajam i tuoļuokuos svieteibys izalyugšona. Kristīši pyrma iesšonys pateiceibā puormat krystu i nūskaita lyugšonu. Vysys saimis kūpā saīšona pi golda jau ir svieteiba.

Suoļs i maize – golda kluošonys pamatlykums

Feimaņu gūdu saimineica Olga Gruzda izstuosta golda kluošonys patīseibys: “Vysod, kod kluojam goldu, voi tuos kuozys, voi bēris, pyrmū vysod izlīkam suoli i maizeiti, lai byutu svieteiba. Tod viņ līkam škeivus i vysu puorejū. Vīns izgrīžamais škeivs īt iz desmit divpadsmit cylvāku. Ka 120 cylvāku, juoriekinoj desmit vīnpadsmit škeivi nu kotra iedīņa.

Gūda vīta pi golda ir tei, kas, īīmūt pa durovom, ir taišni preteimā. Tī kuozuos sādynoj jaunū puori, bērēs tei ir nabašnīka vīta, cytūs gūdūs – saiminīka vīta. Jaunuo puora vītā pi sīnys dalīk tautyskū deči, pi tuo dalīk laimis pokovu voi atsliedzeņu.“

Agruok nabeja taidys vysaideibys iz golda kai myusu dīnuos. Blontu gūdu saimineica Ināra Sprudzāne nūsauc padūmu laika gūdu golda obligatūs iedīņus: “Vajadzēja, kab nūteikti iz golda byutu studiņs, galis salati, div veidu ruleti — vīns moltais, ūtrys līsais, začs, capta gūrna gaļa. Nu i vēļ kluot kaidi salati — varēja byut vinegrets ci svaigī. Nūteikti šuba ari.”

Gataveišona kuozu goldam

Laikūs, kod veikalā nikuo nabejs, vyss partū taiseits nu sova audzeituo i ar sovom rūkom. Kuozuos saimineica struodovuse pīcys dīnys, lykti četri goldi. Saimineicai bejs juobyun lītys kursā par jaunuokū iedīņu mūdi. Gūdu saimineica Antonina Gabrāne nu Pazlaukys Baļtinovys nūvodā izstuosta kuozu saimineicys parādu: “Pyrmuo dīna capumim, plātsmaizem. Smiļšu capumi ir poši vacuokī, nūsaturiejuši da myusu dīnu. Tod suoču piec receptem vysvysaidus capumus cept, šerbertus nu rīkstu i sguščonkys taiseju. Ari zefiru: ūlu boltonumus i syrupu, drupeit želantina saputoj, pluoksnēs atdzesej, tod sagrīž.

Agruok eipašs kuozu soldonais iedīņs bejs taids: litri soldonuo kriejuma sasyta ar 5 ūlu dzaltonumim, vanililis cukri, pusūtru paceņu želantina. Padeve ar dzierviņu keiseli. Ari musus (sulā savuoreita manna i sasysta) taiseja kai eipašus gūdu iedīņus. Jaunuokūs laikūs gūdim vaira taidu vīnkuoršu iedīņu nataiseja. Agruok pat rabarberu nazynova i naaudzēja. Piec kara i boltī mylti beja deficits.

Ūtruo dīna aizguoja galis iedīnim – ruletim. 100 cylvāku goldam vajadzēja kaut vīnu cyuku i pīna talanu. Vysu vajadzēja sastruoduot, nikuo nadreikstēja svīst zemē. Piec ruletu vuoriešonys pošu buļjonu var izmontuot tuoļuok: taukūs sacaptys moltuos galis bumbenis salīk mozūs trauceņūs, salej viersā buļjonu. Vyspuor agruok kuozom frikadeļu zupys voi vystys buļjonu vuoreja. Trešajā dīnā kuozu saimineica vuorej studini i taisa salatus. Iz reizis piec kara gon nikaidu salatu nataiseja, nabeja nu kuo. Tod pasaruodeja rosols (galis salati) – golvonī i kaidu laiku vīneigī. Salatu receptis ar krabim, ar kapceitu dasu i vēļ vysakū īsavede daudz vāluok.”

Goldi kai kuozuos

“Catūrtajā dīnā jau ir pošys kuozys. Pyrmais golds beja, kod atbrauce nu bazneicys (agruok), zaksa (padūmu laika apzeimuojums dzymtsarokstu birojam), ūtrais – mičuošonys golds. Kod apdzīdova, sovu kampetu piec kara nabeja, jēme nu golda capumus i svīde dzīduotuojom. Kod platači (tai itamā pusē sauc stuomačus – napraseitūs gostus) saguoja, varēja palikt tukšys capumu vāzis, vysu izgruobe. A saceja — saimineica moz pīcapuse. Saimineicu ari apdzīdova, pādejā laikā gon vys mozuok tū dareja.

Saimineica pīktajā, kuozu ūtramā, dīnā nu reita lyka kopeja goldu. Piec kara eistuo kopeja nabeja, dzēre cigoreņu. Tys bejs kasdīnys dzierīņs, daudzi jau Uļmana laikūs poši jūs audziejuši. Kopeja goldā vysvaira juobyun soldonumim.

Pādejais beja kuopustu golds. Golvonais iedīņs – sutynuoti kuopusti ar sardelem. Kod taidu nabeja, taiseiti ruļščiki ― poštaiseitys dasys. Ite bejs atkareigs nu saiminīka, ci jam beja cik daudz galis, kab vēļ pādejam goldam pītyktu. Ar itū paiesšonu kuozys beidzēs i gostim vajadzēja veikštīs da sātys.“

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.