Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

847 m garuo, varams, poša vacuokuo Rēzeknis īla – Latgolys īla – byutu peļnejuse, kab jū koč reizi nasteidzeigi i īinteresāti izstaiguotu, īraugūt 19. g. s. beigu apbyuvis detalis. 2018. gods vosorā Latgolys īlu rekonstruēja, pīškirūt tai jaunus vaibstus. Sorkonūs ceglu ākys reprezeņtej Vitebskys baroka īzeimis – nav diveju vīnaižu fasažu, Iergļa aptīka izaceļ ar pseidorenesaņsis styura izvierzejumu, īlys augstuokajā vītā – piļsātys dominaņte Jezus Sirds katedrale calta neogotikys stilā. Jau pūļu laikūs, kod vēļ nabejs Sanktpīterburgys–Varšavys trakta (niulenejuo Atbreivuošonys aleja), nu Reigys pusis Režycā īguojs ceļš i aiz tūreizejuos kūka bazneicys sasadalejs Ļucynys (Ludzys) i Polockys vierzīņūs. A pi pyrmuo bruģa īla tykuse viņ 19. g. s. vydā, niule – ari jaunu akcentu.

Piec rekonstrukcejis

Jaunuo īlys vizualuo tāla koncepceju izstuosta arhitekte Daiga Bikše (arhitektu birojs “Vizuālās modelēšanas studija”): “Projektā ir jimtys vārā Rēzeknis ainovai rakstureiguos sovpateibys: reļjefa pacālumi i krytumi, asūšuos arhitekturys kontrasti, kod viesturiskom vierteibom sūpluok pastuov veiksmeiguoki i mozuok veiksmeigi jaunuokys apbyuvis paraugi. Vīnojūša ir līpu eile īlys napuora numeru saulainajā pusē i elegantuos, viesturiskajā vidē īdereiguos laternys. Viesturiskī metala kolumi ir īdvasmuojuši mozūs arhitekturys formu kolekceju – sūleņus, dekorativuos puču kastis, atkrytumu urnys, nūrūbežuojušuos barjerys, slīkšņu margys. Viesturiskai nūskaņai metala detaļom izmontuojom “Corten” tāraudu ci metala specialu kruosuojumu bryuni ryusgonu, ari tymsi palāku.

Vīnuotā stilā veiduojom ari sabīdryskuo transporta pīturys, puorbyuvātī slīkšni vīnoj vysaidūs laiku apbyuvi. Viesturiskai nūskaņai stuovvītom gar īlu i īlys nūrūbežojūšai jūslai izmontuojom laukakmiņu brugi. Vēļ bruģakmiņs šaurā jūslā taišni gar āku fasadem vizuali atrysynoj situaceju, ka perfekts jaunais betona brugis īstruoduots pi asūšūs āku na tik perfekti taisnajom sīnom.”

Sorkonūs ceglu arhitektura

Gids Voldemārs Ivdris ekskursejis voda jau nu padūmu laika, par Latgolys īlu jam ir daudz kuo stuosteit: “Rēzeknis kompoziceja ir taisnstyura leņčs – Atbreivuošonys aleja i Latgolys īla. Bet nazkod vēļ nabeja Atbreivuošonys alejis kai zyrgu posta trakta, vacais ceļš nu Daugovpiļs īvede Rēzeknē pa Andreja Upīša īlu, gar žeidu kopim. Vītā pi Iergļa aptīkys varēja nūsagrīzt pa ceļu iz pili.

Īdzeivuotuoju pīaugums i kapitalisma attīceibu atteisteiba 19. g. s. beiguos nūvede pi intensivys apbyuvis, bet vacuokuo piļsātys āka, niulenejuos Katuoļu vydškolys vacais korpuss, calts jau 1792. godā kai “prisudsvennije mesta”, kur īkuortuoja školu. Krīvejis imperejā lykums nūsaceja, ka vysom krūņa ākom juobyun nu myura. Vitebskys guberņā gona styngri īvāruoja byunīceibys nūsacejumus. Sātu augstums nadreikstēja puorsnīgt īlys plotumu. Kūka trepis varēja byut viņ īškpogolmūs, mansards dreikstēja byut viņ vīnstuovu ākom. Apmatums beja aizlīgts.

Ceglu izmontuošona atbylda klimatam. Tūlaik Rēzeknis apleicīnē bejuši div ceglu cepli – vīns pa Daugavpiļs šoseju Ūzulainis vierzīnī, ūtrys Rēzeknis II stacejis rajonā, bet tys varēja byut ari Tūmužu ceplis. Fasadis ir cīš ryupeigi izstruoduotys, īlā nav diveju vīnaižu fasažu, kotra muoja atsaškir ar apdari. Itū vaļsts finansātū t. s. “krūņa” arhitekturu īsauce par Vitebskys baroku, pamatā cēle jau dzeivojamuos sātys. Tei vacuo Latgolys īla apsaverama nu “Nektāra”. Četrys sātys da Andreja Upīša īlys, pretim vīna, aiz tiļteņa lobajā pusē vēļ, tod Iergļa aptīka i kolnā vacais centrys.

Ažureigī balkoni ir fasadis akcenti. Ar ceglu vysaidū nūvītuojumu radeits reļjefa efekts. Latgolys īlā 24 i 50 kai inspiracejis motivs atrosta keiļveida arka, tys pajimts nu pareizticeigūs dīvnomu. Latgolys īlā 33 izmontuota arhivolta. Vajadzātu pīgrīzt viereibu atškireigajim ceglu plastiskajim rysynuojumi, eipaši kūšys ir āku dzegys, kur, meistareigi īmyurejūt ceglus, izveiduots i zūbuojums, i gaļdeņu ornaments, i skorainuo leiklineja, i viļneiši. Iergļa aptīkai (Latgolys īla 41) unikals ir pseidorenesaņcis styura izvierzejums. Ka pasavērt nu Duorzu īlys pusis, interesanta ir pakuopveida konsole – vīna ceglu eile, ūtra eile vairuok izvierzeita iz uoru, trešuo – vēļ vairuok.”

Iergļa aptīka – āka ar sovu viesturi

Pasateicūt itai sātai, kurā atsarūn Iergļa aptīka, Rēzekne 1919. gadā eisu šaļti beja Latvejis golvyspiļsāta, te apsamete LSPR vaļdeiba P. Stučkys vadeibā. Bet vysu puorejū laiku pyrma i piec ituo ākā bejuse tikai aptīka. Sovutīs 1917. gods Latgolys kongresa dīnuos te par provizoru struoduojs ari vāluokais demokratiskuos Latvejis vaļdeibys lobkluojeibys ministris Vladislavs Rubuļs.

Āka calta 1882. godā par Belostokys seikpylsūņa Volfa Ditkovska leidzeklim i īreikuota ūtruo aptīka piļsātā. Interjera sīnys graznuotys ar spīgelim, dekorativom flizem. Grīsti apzeļteitūs ornamentūs, telpuos skaisti pūdeņu cepli, iz plauktim apglaznuoti medikamentu stuovtrauki ar izrokstim latiņu volūdā. Kara laikā tyka sabombardāts skaistais tūrneits iz jumta viers īejis. Krīvejis imperejis laikā fasadē bejs pastateits simbolisks imperejis gierbūņa ierglis, partū aptīka saukta “Zam iergļa”, pat Volhovys škārsīla puorsauce par Iergļa (Orlovskaja) īlu. Iergļa aptīkys beja ari cytur.

Piļsietnīku vacuokuos paaudzis aptīku zyna ar koloritū Hugo Grīnberga vuordu, jis nu 1894. gods beja aptīkys puorvaļdnīks. Dzims 1865. godā Valkys apriņči, beidzs Tārbatys universitati ar provizora gradu. Nu 1896. gods da myuža gola 1933. godā bejs aptīkys eipašnīks. 1918. gods nūgalē jis beja spīts bēgt nu padūmu varys. Pyrma tuo jis īreikuoja medikamentu slāptuvi, bet tū atroda. 1920. godā Grīnbergs atsagrīze i turpynuoja dorbu kūpā ar vīnu aptīkara paleigu i div praktikantim. Juo nekrologā 1933. godā pīmynāts, ka ass bejs cīš bogots, pat nūsaukts par miļjonaru. Vuocu laikā aptīka otkon palyka par Iergļa aptīku. Nu pīcu piļsātys aptīku piec kara beja palykuse tikai vīna – Iergļa aba 72. aptīka. Niule jei pīzeita par vīnu nu lobuokūs aptīku Latgolā.

Vacais piļsātys centrys

Vacuokais piļsātys centrys izaveiduoja Latgolys īlā, kur beja katuoļu bazneica, tiergs, zyrgu posta staceja. 1836. godā izveiduoja Sanktpīterburgys–Varšavys zyrgu posta ceļu, zyrgu staceju puorcēle iz niulenejū piļsātys dūmis vītu. Bejušajā stacejā, pretim bazneicai, ap 1850. godu īreikoj cītumu. Juo prīškā iz eipaša paaugstynuojuma pi kauna stulpa struopeiti nūzīdznīki: par mozuokim puorkuopumim vaineigī publiski nūpārti, bet par gryutuokim nūzīgumim struopejamajim īdadzynuota kauna zeime pīrē. 1942. godā pi cītuma publiski tyka nūsauti Audreņu cīmata īdzeivuotuoji, par kū viestej ari pīminis pluoksne pi tierga sīnys.

1887. godā nu zibiņa nūdaga kūka bazneica, 1893. godā Floriana fon Viganovska vadeibā izcēle lelu sorkonūs ceglu myura bazneicu. Šudiņ tei ir Vyssvātuokuos Jezus Sirds Rūmys katuoļu katedrale, kas puorstuov neogotikys i neoromanikys stilus. Voldemārs Ivdris atguodoj, ka padūmu laikā gidim vajadzēja saceit, ka sorkanajai bazneicai muokslinīcyskys vierteibys nav. Bet, pasaverūt nu piļskolna vacuo centra vierzinī, bazneica kai spūdra dominaņte kryta acīs. Vēļ Voldemārs atguodoj Atmūdys laikā par bazneicu palaistū “peili”: “Peile beja palaista taida, ka sorkonuos bazneicys pogrobūs Tautys froņte vuoc īrūčus, tī jau savuokti lobi īrūču kruojumi i nazkurūs niu saus nūst. Izaruodeja, ka bazneicai vyspuor nav pogrobu. Bet tai, kas bejuse kūka baroka bazneica, pogrobūs gon globuoja kai kopsātā. Piec nūdegšonys it kai atroduši, ka cīš gars veirīts paglobuots.”

Ari 1937. gods turistu ceļvedī “Rēzekne aicina: Vadonis pa Rēzekni tūristiem” atrūnams nūstuosts par garū cylvāku: “Nazkod Rēzeknē dzeivuojs cīš lela auguma cylvāks. Par juo augumu variejs sprīst piec tuo, ka jis ar rūkom bez pyulem variejs dasnīgt bazneicā varganis. Ari juo muosa bejuse gara. Obeji myruši agrā jauneibā. Kod daguojs pīmynātū cylvāku paglobuot, tod ari cīš garais, kastei leidzeigais grobs izaruodejs par eisu i nabašnīks bejs juolīk ar ceļūs salīktom kuojom. Ass paglobuots vacuos bazneicys plašumūs.”

Rēzeknis vacuokuo īla puordzeivuojuse piļsātys centra maiņu, nazcik puorsaukšonu: 19. g. s. beiguos i 20. g. s. suokuos Leluo Ludzys īla, kaidu laiku Leluo īla, Stolipina prospekts, Latvejis vaļstī Latgolys prospekts, piec Ulmaņa apvārsuma 1934. godā palyka par 15. maja īlu, pi padūmu varys 17. juņa īla (tūlaik Latgolys īla ir niulenejuo Nikodema Rancāna), beidzūt Latgolys īla, i puordzeivuos vēļ nazyn cik vysakuo.

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.